lzs.lv


Labklājības ministrijas prioritātes arī turpmāk ir – pensijas, demogrāfija, invalīdu situācija, bērnu un ģimenes jautājumi, nevienlīdzības mazināšana. Tomēr intervijā aģentūrai LETA labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka valdības lēmums atbalstīt precizēto nākamā gada valsts budžeta plānu apliecina, ka diskusijas par to ir bijušas veiksmīgas, jo tiks atbalstītas vairākas Labklājības ministrijas (LM) jaunās politikas iniciatīvas, kas, pēc ministra vārdiem, ļaus ministrijai papildus iegūt 30 miljonus eiro savu mērķu īstenošanai.

Papildu finansējums labklājības jomai ļaus ministrijai īstenot jaunas ieceres vai arī tiks novirzīts jau iepriekš plānotiem pasākumiem to ātrākai un kvalitatīvākai realizēšanai?

Jāatzīst, ka diskusijas valdībā par nākamā gada budžetu apliecināja, ka tiks atbalstītas LM jaunās politikas iniciatīvas. Salīdzinot ar 2014.gadu, visiem pasākumiem, kas paredzēti ģimenes valsts pabalstu diferencēšanai, “griestu” noņemšanai pabalstiem, pensiju indeksācijai un citiem, tiks atvēlēts par apmēram 30 miljoniem eiro vairāk. Piemēram, tiek plānots piešķirt valsts līdzekļus arī vardarbībā cietušo pieaugušo personu rehabilitācijai, černobiliešu atbalstam, ar celiakiju slimo bērnu atbalstam, sociālo darbinieku, kuri strādā ar klientiem, un aprūpētāju veselības apdrošināšanai. Plānots, ka no 2015.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārņems no Nodarbinātības valsts aģentūras pabalsta izmaksu par asistenta izmantošanu cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti. Pabalsta apmērs un izmaksas kārtība saglabāsies esošā – 17,07 eiro nedēļā. Ir panākta arī principiāla vienošanās, ka, sākot ar 2016.gadu, tiks palielināts finansējums audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.

Nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem minētais papildu finansējums arī tiks? Kāda pašlaik ir situācija šajā jautājumā?

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, nākamgad minimālo mēneša darba algu palielinās līdz 360 eiro, tiek apsvērta arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšana. Valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālā mēneša darba alga jāpārskata vienu reizi gadā. Minimālās algas palielināšana palīdzēs risināt problēmas saistībā ar ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Daudzi cilvēki mūsu valstī, strādājot pilnu slodzi, saņem tik zemu atalgojumu, ka nespēj pārvarēt nabadzības slieksni. Tas nemotivē cilvēkus atgriezties darba tirgū.

Mazināt ienākumu nevienlīdzību palīdzēs arī ģimenes valsts pabalsta diferenciācija atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Ģimenes valsts pabalsts pašlaik ir 11,38 eiro mēnesī. No 2015.gada janvāra plānots atgriezties pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas – par otro bērnu pabalsts būs divas reizes, par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks. Tie būs 11,38 eiro, 22,8 eiro un 34,2 eiro mēnesī.

LM plāno paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni, kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam. Šādas izmaiņas tiks veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Arī nākamgad turpināsies pensiju indeksācija. Šogad oktobrī visām pensijām tika indeksēta vienāda daļa – 285 eiro. Indeksācijā tika ņemts vēra patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. 2015.gadā un turpmākos gadus tiks indeksētas visas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ņemot vērā jau minētos rādītājus. LM arī rosinās likumā noteikt, ka turpmāk pensiju aprēķinos nedrīkst tikt piemērots negatīvs pensiju kapitāla indekss, kā tas notika 2010.-2012.gadā, bet tajā laikā piešķirtās pensijas, iespējams, tiks pārrēķinātas.

Labklājības ministrija ir rosinājusi turpmāk noteikt būtiski lielāku minimālo ienākumu slieksni, kas sasniegtu 129 eiro? Kam tiks uzlabota situācija?

Minimālais ienākums ir vērsts uz iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem un paredz uzlabot materiālo situāciju aptuveni 160 000 iedzīvotāju, kuru ienākumi šobrīd nesasniedz 129 eiro mēnesī. LM minimālā ienākuma slieksni 129 eiro apmērā noteikusi, pamatojoties uz aprēķiniem par iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem un izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģiju. Minimālā ienākuma līmenis nozīmē minimālos ekonomiskos resursus, kuri ir vistrūcīgākās iedzīvotāju daļas rīcībā.

Šobrīd piektdaļai sabiedrības ienākumi ir līdz 171 eiro mēnesī, tajā skaitā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro (pašreizējais GMI līmenis). Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir aptuveni septiņas reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, kas rada būtisku ienākumu nevienlīdzību. Pēc OECD metodoloģijas, Latvijā mājsaimniecību mediānas ienākums uz vienu cilvēku ir 323 eiro mēnesī (2012.gada dati).

Savukārt par nabadzības riskam pakļautām uzskata ģimenes, kurās ienākums uz vienu locekli ir 194 eiro mēnesī (60% no 323). Taču tas automātiski nenozīmē, ka visai šai grupai būtu sniedzams materiālais atbalsts. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atbalsts iedzīvotājiem tiek sniegts tad, ja viņu ienākumi ir zemāki vai vienādi ar 30% līdz 40% no ģimeņu rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu cilvēku. Šāds minimālā ienākuma slieksnis uzskatāms par sociālekonomiski pamatotu attiecībā pret pārējo iedzīvotāju grupu ienākumiem un kopējo ekonomisko situāciju. LM rosina noteikt atbalsta slieksni 129 eiro apmērā, kas ir 40% no mediānas ienākuma. Lai to ieviestu, būs jāceļ minimālā alga, neapliekamais minimums, pensijas, lai būtu vairāk cilvēku, kas ar saviem ienākumiem spēj nodrošināt savas ģimenes.

Vai tik būtiska minimālā ienākuma palielināšana nevairos to iedzīvotāju skaitu, kuri nevēlēsies meklēt darbu, bet dzīvos no pabalstiem?

Izskatīšanai valdībā ir iesniegti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie paredz, ka turpmāk bezdarbnieka statusu būs tiesības saņemt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pienākumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Tāpat minētie grozījumi paredz, ka reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā turpmāk cilvēki varēs piedalīties neatkarīgi no tā, vai strādā pie darba devēja publiskajā vai privātajā sektorā. Šobrīd atbalstu reģionālajai mobilitātei var saņemt tikai komersantu nodarbinātie darbinieki. Būs arī citas pārmaiņas. Uzskatu, ka normatīvajos aktos ir skaidri jānosaka arī prasība par līdzdalības pasākumiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt pabalstus, jo nespēj atrast pastāvīgu darbu.

Uz kādu atbalstu Latvijas iedzīvotāji var cerēt, dzīvē īstenojot Latvijas izstrādāto un EK apstiprināto programmu pārtikas un materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām?

30.oktobrī Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Latvijas izstrādāto Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Darbības programmas apstiprināšana dod tiesības Latvijai uzsākt fonda finansējuma apguvi. Sabiedrības integrācijas fondam 2014.gadā jānodrošina pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu iepirkšana, kā arī to partnerorganizāciju atlase, kas turpmāk nodrošinās komplektu izdali vistrūcīgākajām personām.

Darbības programma paredz mazināt nenodrošinātību ar pārtiku un mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību, kā arī identificē vistrūcīgākās personas, kam ir tiesības saņemt fonda finansēto palīdzību. Ar fonda atbalstu Latvijā no 2015.gada 1.ceturkšņa uzsāks palīdzības komplektu izdali cilvēkiem, kuriem pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību trūcīgas personas statusam vai izziņu, kas apliecina, ka cilvēks ir nonācis ārkārtas vai krīzes situācijā. Iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt trīs veidu komplektus – pārtikas preču komplektu, individuālo mācību piederumu komplektu un higiēnas un saimniecības preču komplektu.

Kopumā darbības programmas īstenošanai ES finansējums paredzēts 41,02 miljonu eiro apmērā. ES sniegtais finansējums būs jāpapildina ar valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. 2014.gada septembrī Latvijā trūcīgas personas statuss bija spēkā 65 300 iedzīvotājiem.

LM darba kārtībā ir arī bērnu aprūpes iestāžu un valsts sociālo aprūpes centru deinstitucionalizācija, kuras ieviešanas modeļa izstrāde vēl nav pabeigta. LM ir nākusi klajā ar plānu, kā tērēt tai paredzēto 40,1 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma un septiņu miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējuma. Plānošanas posmā paredzēta mērķa grupu personu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde, kā arī deinstitucionalizācijas plāna izstrāde katram plānošanas reģionam, nosakot attīstāmo pakalpojumu teritoriālo izvietojumu. Tāpat plānota slēgšanai paredzēto valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) filiāļu un pārveidošanai paredzēto 34 pašvaldības un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centru reorganizācijas plānu izstrāde. Savukārt pakalpojumu sniegšanas posmā tiks veikta pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas uzturas VSAC, sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Plānota arī sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu sniegšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Tāpat tiks organizēti potenciālo audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju motivēšanas pasākumi bērnu skaita samazināšanai bērnu aprūpes iestādēs.

Latvijā jau daudzus gadus runā par nepieciešamību būtiski samazināt iemītnieku skaitu bērnunamos, vai adopcijas temps ir būtiski pieaudzis?

Šogad līdz 1.oktobrim Latvijā adoptēti 227 bērni, kas ir par 54 bērniem vairāk nekā pērn šajā laikā. Statistika gan rāda, ka adopcijas temps galvenokārt pieaudzis uz ārvalstu adoptētāju rēķina. Ja pērn līdz oktobrim uz ārvalstīm adoptēja 87 bērnus, tad šogad jau 146. Savukārt Latvijas adoptētāji pērn uzņēmuši savās ģimenēs 81 bērnu, bet šogad – 86.

Latvijā labprāt tiek adoptēti bērni līdz trīs ar pus gadu vecumam, pārsvarā – meitenes. Lielākā daļa šogad uz ārvalstīm adoptēto bērnu ir sasnieguši skolas vecumu, tādējādi viņiem nav iespējams atrast adoptētājus Latvijā. Šā gada 1.oktobrī ministrijas rīcībā bija informācija tikai par divām Latvijas ģimenēm, kuras izteikušas vēlmi adoptēt bērnu līdz septiņu gadu vecumam, un arī tad ģimenes paudušas vēlmi adoptēt tieši meitenes.

Statistika
iecina, ka ārvalstu adoptētāji biežāk nekā vietējie izvēlas adoptēt bērnus ar būtiskām veselības problēmām. Tāpat šogad būtiski palielinājies to ārvalstu adoptētāju skaits, kuri vēlas adoptēt vairākus vienas ģimenes bērnus un ir tam piemēroti. Šogad kopumā 15 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptējušas divus vienas ģimenes bērnus, vēl 15 ģimenes – vienlaikus trīs, bet divas ģimenes – vienlaikus piecus vienas ģimenes bērnus. Savukārt viena izteikusi vēlmi adoptēt pat sešus vienas ģimenes bērnus. Aizvadītajā gadā 19 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptējušas divus vienas ģimenes bērnus, divas ģimenes – vienlaikus trīs un divas ģimenes – vienlaikus četrus vienas ģimenes bērnus. Rindā uz adopciju patlaban gaida vēl 170 cilvēki, no tiem lielākā daļa jeb 107 cilvēki ir Latvijas iedzīvotāji. Savukārt savus adoptētājus gaida vēl 1347 bērni. Lielākā daļa jeb 886 no viņiem ir desmit līdz 18 gadus veci.

Tad kāpēc turpmāk svešiniekiem neļaus pieteikties par aizbildņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes?

Šādas izmaiņas paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie Civillikuma grozījumi. Kad tie stāsies spēkā, uz aizbildņa statusu drīkstēs pretendēt tikai radinieki, cilvēki, kuri iepriekš ar bērnu dzīvoja, vai bērnam ir pazīstami. Pret šādu normu iestājas vairākas nevalstiskās organizācijas. Es šos grozījumus atbalstu, jo, manuprāt, aizbildniecība nedrīkst kļūt par profesiju. Bērnam ir labāk uzreiz nonākt ģimenē.

Vai esat apmierināts ar bāriņtiesu darbu? Tām pārmet gan pārlieku bardzību, gan novēlotu reakciju, kuras dēļ bērni pat iet bojā.

Cilvēku psiholoģiju reizēm ir grūti izprast, arī bāriņtiesas, manuprāt, nevar pielikt policistu blakus katram cilvēkam. Manuprāt, ir svarīgi, lai sociālie darbinieki strādātu tā, lai lietas par bērnu aprūpes tiesību atņemšanu nemaz nenonāktu līdz bāriņtiesām. Kopumā, manuprāt, bāriņtiesas strādā labi, jo tiek atcelts tikai neliels skaits to lēmumu. Es ļoti labi zinu, kāds ir bāriņtiesu darbs, jo pats esmu bijis pagastvecis un kopā ar policistu un bāriņtiesas darbinieci esmu kāpis pa izsistu logu, lai glābtu aukstumā un badā pamestus bērnus, kuru vecāki kaut kur pļēguro. Iespējams, nepareizs priekšstats par bāriņtiesu darbu sabiedrībā rodas tāpēc, ka likums liedz bāriņtiesām atklāt sensitīvus datus par nelabvēlīgajām ģimenēm, toties vecāki, kuriem “nodarīts pāri”, var stāstīt visu, kas viņiem ienāk prātā.

Pirms 12.Saeimas vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzīja trīs premjera amata kandidātus, bet atkal par vienīgo un galveno kļuva Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kāpēc Lembergs nekandidēja ZZS sarakstā?

Tad jau būtu jājautā, kāpēc Nacionālās apvienības sarakstā nekandidēja tās premjera amata kandidāts Roberts Zīle un “Saskaņas” sarakstā Nils Ušakovs. Katrs politiskais spēks var vēlēšanās izvēlēties taktiku, kas tam šķiet izdevīgāka.

Lemberga vadītā partija “Latvijai un Ventspilij” ir ZZS sadarbības partnere. Visi ZZS lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, nekādu Lemberga spiedienu mēs nejūtam. Var jau sataisīt dažādus mītus. Piemēram, Valdis Zatlers apgalvo, ka „Maxima” veikala sagrūšana Zolitūdē bija tikai sagadīšanās. Ja nebūtu Zolitūdes traģēdijas, iespējams, tiktu meklēti citi iemesli, lai gāztu Valda Dombrovska (V) valdību. Dombrovska valdību gāzis Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai dotu iespēju ZZS atgriezties valdībā un iegūt 12.Saeimas vēlēšanās labākus rezultātus. Es pat nezinu, ko cilvēks domā, to apgalvojot.

Kāpēc ZZS tik izmisīgi cīnījās par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu jaunajā valdībā?

ZZS rindās ir pieredzējuši cilvēki, kas šajās nozarēs ir strādājuši, – Raimonds Vējonis, Māris Kučinskis, vairāki pieredzējuši pašvaldību vadītāji. ZZS biedri vada daudzas pašvaldības Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Tas mums dod pamatu uzskatīt, ka ZZS pienesums šajās nozarēs būtu daudz lielāks nekā citam politiskajam spēkam.

Vai ZZS tuvākajā nākotnē nebriest vadības maiņa?

Es ZZS valdes priekšsēdētāja amatā esmu sekmīgi aizvadījis trīs vēlēšanas. Nekādus ierosinājumus mainīt ZZS vadību neesmu dzirdējis, bet “jaunas asinis”, protams, ir vajadzīgas. Gados jauniem cilvēkiem ir jādod iespēja uzkrāt politiskā darba pieredzi, apliecināt sevi. Man ir padomā vairāki cilvēki, kas, manuprāt, varētu sekmīgi vadīt ZZS.

Cik ilgi, jūsuprāt, “Saskaņu” vēl var turēt opozīcijā, vai nebūtu laiks arī šo partiju ņemt valdībā?

Domāju, ka šīs Saeimas laikā “Saskaņa” paliks opozīcijā. Es nāku no ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības. Mūsu vēlētāji ir konservatīvi cilvēki un “brāļošanos” ar “Saskaņu” mums nepiedotu.