lzs.lv


Latvijas dzelzceļa kompānijas “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmums “LDz Cargo”, kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, šogad pirmajos četros mēnešos pārvadāja 16,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 21,6% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laikā. Kā piesaistīt kravas, Latvijas pārstāvji šonedēļ runāja arī Sočos, kur ceturtdien sākās 11.starptautiskais dzelzceļa biznesa forums “1520 Strategic Partnership”. Kādas ir Latvijas iespējas piesaistīt dzelzceļa kravas un kā sekmējās sarunas ar Krievijas transporta ministru, intervijā aģentūrai BNS stāsta Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis:

 

– Galvenais jautājums, protams, ir par jūsu tikšanos ar vairāku valstu transporta ministriem, tostarp Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu. Patlaban ir neskaidrība tranzīta nozarē, kravu apgrozījumus Latvijas tranzīta koridorā krīt, jo sevišķi no Krievijas. Kādas bija galvenās vēsmas šajās sarunās? Ko varam gaidīt tālāk?

 

– Pirmais temats mūsu sarunā [ar Sokolovu] bija attiecībā uz dzelzceļa nolīgumu (Latvijas un Krievijas nolīgums par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi). Mēs gaidām, kad Krievijas puse to saskaņos un varēsim parakstīt. Ministrs apliecināja, ka pie tā strādās un šo jautājumu pārrunās arī valdībā jau šonedēļ, lai skaņošana notiktu ātrāk.

 

Tāpat pārrunājām, protams, sadarbību dzelzceļa pārvadājumos, lai mēs varētu, neskatoties uz lielo politiku, tranzīta nozari turēt, jo tas ir vajadzīgs biznesam. Mēs sapratāmies ļoti labi, un nekādu domstarpību, kas kavētu šo sadarbību, nebija, bet, protams, jārēķinās ar kravu kritumu visā pasaulē. Konferencē dzirdējām par potenciālu no Ķīnas un šī Zīda ceļa (Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīva “One Belt, One Road”) potenciālu, tostarp pārvadājumiem caur Latviju uz Skandināvijas tirgiem. Arī tur mums izpratne bija vienāda – tas ir jādara! Dzelzceļš tomēr ir tas izdevīgākais transporta veids. Piemēram, no Ķīnas viens konteiners ar četriem tūkstošiem portatīvo datoru, vai nu iet pa jūru vai tomēr atnāk līdz mums un tālāk līdz Skandināvijai pa dzelzceļu – tas ir par 20 dienām ātrāk. Tad varam parēķināt finanšu ietaupījumu.

 

Šobrīd no valstu puses ir jānodrošina un jāparāda visi šie koridori, lai bizness strādā. Tas ir galvenais uzdevums, jo, kur ministri paspiež rokas, kravas nekur pie robežām nestāv un viss notiek! Šeit ir jāiegulda liels darbs.

 

– Kravu apgrozījuma kritums šā gada pirmajā pusē lielākoties turas aptuveni 20% robežās, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn. Vai ir kāda skaidrība, ko gaidīt tālāk? Vai šāds kritums varētu saglabāties arī gadā kopumā?

 

– Par to vēl ir pāragri spriest. Pēdējie mēneši un pēdējās nedēļas rāda šo skatu mazliet labāku. Es domāju, ka spriest varēsim tikai tad, kad būs pabeigts gads. Labā ziņa ir tā, ka mums Latvijā ir kāpis iekšzemes pārvadājumu apmērs. It sevišķi Liepājas osta uz to pelna. Arī iekšienē mums ir mājasdarbi. Mums ir pašiem jāstrādā, lai no autoceļiem pārceltu kravas uz dzelzceļu, piemēram, graudus, piemēram, kokus. Tādējādi mēs panākam divus efektus – nodrošinām iekšzemes pārvadājumus un nebojājam ceļus.

 

Protams, ir arī mazāka ietekme uz vidi.

 

– Jautājums kopumā patlaban ir par Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju. Krievija investē savās ostās Baltijas reģionā un aktīvi izmanto tās. Tāpat kaimiņi nesnauž. Vai sarunu laikā iezīmējās arī kādi potenciāli mājasdarbi mums, ko varam darīt, lai uzlabotu mūsu tranzīta koridora konkurētspēju un, iespējams, kāpinātu kravu apmēru?

 

– Paņemot nost politiku un skatoties tikai uz tranzītu, ir vajadzīga infrastruktūra, kas nodrošina lielāku ātrumu. Mēs arī no diskusijas dalībniekiem dzirdējām, ko dara citas valstis. Somi vai vācieši iegulda savā infrastruktūrā, lai panāktu lielāku ātrumu un kravu apriti. Ir jāinvestē. Ja mēs gribam nākotnē nopelnīt valsts budžetam klāt naudu, nevis pārdalīt esošo naudu, tad ir jāinvestē, lai mēs Latvijas kā tranzīta un loģistikas valsts potenciālu varētu izmantot.