Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) par Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju strādā jau sesto sasaukumu pēc kārtas. 5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no visiem deputātu kandidātiem viņš pārliecinoši saņēma vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Kāpēc? Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva tieši Andrim Rāviņam.
Manuprāt, tāpēc, ka jelgavnieki konsekventi novērtē pilsētā paveikto. Mēs Jelgavā nebīdām politiku – mēs darām reālus darbus pilsētas izaugsmei. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par padarīto, ar savu darbu radīt pievienoto vērtību, redzēt kopsakarības visās nozarēs – tie ir galvenie atslēgas vārdi mūsu darbam. Esmu aicinājis visus ievēlētos deputātus uz konstruktīvu sadarbību un atbildīgu darbu, jo arī nākamajos četros gados Jelgavā paredzēts īstenot virkni projektu, kuru vienīgais mērķis būs kvalitatīvākas dzīves vides radīšana jelgavniekiem.
Administratīvi teritoriālās reformas plānošanas laikā bija visādas idejas, tostarp atņemt Jelgavai valstspilsētas statusu, apvienot ar Jelgavas novadu. Tad jau vairs nevarētu rakstīt “Jelgava”, bet būtu tikai “jelgava”…
Mēs izcīnījām to, ka Jelgava saglabā savu administratīvo teritoriju un netika apvienota ar blakus esošajiem novadiem. Tas nozīmē, ka pašlaik mums nav jādomā, kā sabalansēt atšķirīgu pašvaldību budžetus, un, kā jau citviet dzirdēts, jāizšķiras par viena vai otra projekta realizāciju. Mēs Jelgavā varēsim secīgi īstenot jau iesāktos darbus.
Kādi projekti pašlaik pilsētā ir aktuālākie? Ko esat iecerējis šā sasaukuma laikā?
Šobrīd vērienīgākais no projektiem ir pilnīga Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcija. Pēc tās pilsētnieki iegūs jau otru pilnībā rekonstruētu skolas ēku ar mūsdienīgu un inovatīvu mācību vidi. Pirms pāris gadiem pilnībā rekonstruējām Jelgavas Valsts ģimnāziju. Tāpat jaunu piebūvi iegūs Spīdolas ģimnāzija, kur tiks izvietota moderna un daudzfunkcionāla skolas bibliotēka ar vairākām darba zonām. Turpinām bērnudārza būvniecību Brīvības bulvārī 31a, pārbūvējot un ceļot piebūvi esošajai ēkai, kur jau nākamgad 160 mazie jelgavnieki varēs uzsākt mācības. Vienlaikus ir izstrādāts pilnīgi jauna bērnudārza būvprojekts Nameja ielā. Vispirms topošā bērnudārza apkārtnē plānots sakārtot piegulošās ielas un pārbūvēt infrastruktūru 2. un 3. līnijā un Nameja ielā. Arī te jāmeklē finansēšanas iespējas, jo inženierkomunikācijām nepieciešami 4,5 miljoni eiro. Pašlaik šim projektam nevaram saņemt aizņēmumu pilnā apmērā, jo valstī noteikti ierobežojumi aizņēmuma izmaksām uz 1 km ielas būvdarbiem. Šādu projektu īstenošanā valstij būtu jāiesaistās aktīvāk.
Intervijas avots un visa intervija: NRA.LV ( https://ej.uz/c93n )
Foto: ©Oksana Džadana/ F64