Apspriež publiskās – privātās partnerības perspektīvas

A.Ozola uzskata, ka, pirmkārt, lai īstenotu PPP projektus, jābūt stingrai politiskajai gribai, otrkārt, šiem projektiem jābūt pietiekami apjomīgiem un efektīviem. Tāpat viņa interesējās, kuri būtu tie projekti, kas varētu tikt īstenoti kā PPP modelis.

Satiksmes ministrs atklāja, ka viens no potenciālajiem PPP projektiem joprojām varētu būt valsts autoceļa posma Rīga – Sēnīte rekonstrukcija, kura īstenošana šādā modelī jau tika politiski akceptēta. Tāpat kā PPP varētu realizēt projektus valsts galveno autoceļu izbūvei divās joslās, lai nodrošinātu pieaugošajiem tranzīta apjomiem atbilstošu ceļu infrastruktūru. Varētu tikt izskatīta iespēja PPP modeli izmantot arī atsevišķos dzelzceļa un aviācijas nozaru projektos.

U.Augulis uzsvēra, ka uzņēmējiem ir svarīgi redzēt nākotni ilgtermiņā, un PPP modelis būtu viens no variantiem, kā valsts to varētu garantēt. Tomēr pašlaik, saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, valstij un pašvaldībām ir aizliegts uzņemties ilgtermiņa saistības PPP ietvaros.

Tajā pašā laikā PPP iespējas tiek apspriestas arī ar Eiropas Komisiju, runājot par nākamo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodu (2014. – 2020.gadam). Tā kā pieejamie ES fondu līdzekļi varētu būt mazāki nekā identificētās vajadzības, būtiski, lai PPP projekti netiktu ierobežoti kā viena no infrastruktūras attīstības finansēšanas iespējām. „Ir skaidrs, ka autoceļu rekonstrukcijas darbu deficītu četru miljardu latu apmērā nevarētu segt pat atjaunojot Autoceļu fondu. Tādēļ, ja Finanšu ministrija varētu vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par ātrāku PPP modeļa aizlieguma atcelšanu, ceļu būves nozare tikai iegūs”, papildināja U.Augulis.

Foto no satiksmes ministra Ulda Auguļa tikšanās ar Annu Ozolu šeit.