Ar izglītības un zinātnes pārstāvjiem tiekas EK pētniecības un inovāciju komisāre

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics tikšanās laikā iepazīstināja ar Latvijas zinātnes jaunākajiem sasniegumiem, akcentēja Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) un pasaules līmenī saistībā ar Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūrām un sadarbību. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsvēra dažas no Latvijas interesēm Vienotā Stratēģiskā ietvara vadlīniju kontekstā. „Tā ir zinātnes sasniegumu un inovācijas pārnese tautsaimniecībā, lai radītu augsta līmeņa pievienotās vērtības produktus. Neiztrūkstoši tam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, lai attīstītu publisko un privāto partnerību pētniecībā, attīstībā un inovācijā, lai sekmētu universitāšu un valsts pētniecības institūciju zinātniskā potenciāla plašāku izmantojumu Latvijas uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot Latvijas konkurētspēju starptautiskā līmenī un starptautisko sadarbību,” uzsvēra R.Broks.

Diskusijas laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, Nākotnes Ietvara programmu, Latvijas dalību Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūras attīstību, īpašu uzsvaru liekot uz IKT un ESFRI (Eiropas Stratēģiskais Forums Pētniecības infrastruktūrām) projektiem, kā arī iespēju piedalīties pētniecības un attīstības centru infrastruktūrās ar nolūku uzlabot zināšanu mobilitāti un izmaksu efektivitāti. Viens no būtiskiem jautājumiem bija par Latvijas redzējumu uz nākotnes daudzgadu ES budžeta un Vienotā Stratēģiskā ietvara „Horizonts 2020” izveidi un nacionālo pētniecības un inovācijas interešu pārstāvniecību tajos.

EK pētniecības un inovāciju komisāre Moire Gēgena-Kvinna uzsver, ka viņai ir ļoti svarīgi apmeklēt visas dalībvalstis, lai  popularizētu Eiropas politiku zinātnes, pētījumu, inovāciju un izglītības jomā, un prezentētu Eiropas jaunās iniciatīvas, piemēram, „Horizonts 2020”, skaidrojot gan ar finansējumu, gan pamatnostādnēm saistītus jautājumus.

„Šodienas diskusija bija ļoti vērtīga, jo kopā bija sapulcināti ļoti plaša spektra zinātniskie darbinieki, kas pārstāv dažādas institūcijas. Uzsākot jaunas ES iniciatīvas, ir svarīgi uzklausīt dalībvalstu viedokli un priekšlikumus, lai pēc iespējas tiktu ievērotas visu dalībvalstu intereses. Tāpēc esmu gandarīta par šodienas vizīti un Latvijas izvirzītajām prioritātēm gan saistībā ar Vienoto Stratēģisko ietvaru „Horizonts 2020”, gan Eiropas pētniecības infrastruktūras izveidi, gan daudzām citām aktivitātēm,” sacīja M.Gēgena-Kvinna.

Kaut gan valsts budžeta finansējums zinātnei ir nepietiekams, Latvija var lepoties ar savu zinātnieku sasniegumiem, kuru starptautisko konkurētspēju apliecina Latvijas dalībnieku sekmības rādītājs 7.Ietvara programmā – pēc EK (EUROSTAT) datiem uz 2011.gada martu, Latvijas sekmības rādītājs ir 22,1%, un Latvija ir 11.sekmīgākā dalībvalsts ES-27 valstu vidū konkurētspējas ziņā, un 2.sekmīgākā jauno ES dalībvalstu vidū.

Eiropas Komisijas priekšlikums par Vienoto Stratēģisko ietvaru nākamajam ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadā paredz ļoti būtisku finansējuma pieaugumu pētniecībai un inovācijai – par 46%.

Latvijas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2009. – 2013.gadam paredz īstenot vairākus integrētus pasākumus – sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā,    veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un organizējot atbalsta pasākumus, kā arī veicināt publisko un privāto partnerību.