Rīt, 19. jūlijā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā Eiropas Komisija (EK) prezentēs šā gada 13. jūlijā publicētos likumdošanas priekšlikumus par Kopējo zivsaimniecības politikas (KZP) reformu.
A.Krauze sanāksmē paudīs Latvijas sākotnējo viedokli par jaunajiem Komisijas Kopējās zivsaimniecības reformas likumdošanas priekšlikumiem, uzsverot tai svarīgākos jautājumus KZP reformas kontekstā.
Latvija uzskata, ka vairākiem zivju krājumiem maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms ir noteikts pārāk augstā līmenī, kas nopietni ietekmē sociālo un ekonomisko jomu. Maksimālā ilgtspējīgas zivju ieguves apjoma noteikšanā būtu jāņem vērā arī, piemēram, starpsugu ietekme nevis tikai zvejas izraisītā zivju mirstība. Svarīgi, lai šī līmeņa sasniegšana notiktu pakāpeniski, atstājot minimāli negatīvu ietekmi uz zivsaimniecības nozari.
Tāpat tiks uzsvērta Latvijas nostāja, ka, izstrādājot ilgtermiņa krājumu pārvaldības plānus, ļoti svarīgi ir ņemt vērā starpsugu ietekmi uz zivju krājumu attīstību. Latvija uzskata, ka vienlaikus ar izmetumu aizliegumu nav paredzēti zvejnieku stimulējoši un atbalstoši instrumenti, kas veicinātu aizlieguma ievērošanu. Latvija norādīs, ka jaunās izmetumu kontroles prasības (pilnībā dokumentētā zveja) ir pārspīlētas un būs grūti ievērojamas. Nākotnē ir nepieciešams saglabāt atbalstu novecojušās zvejas flotes atjaunošanas pasākumiem.
Polijas prezidentūras laikā līdz decembrim vissvarīgākais jautājums zivsaimniecības sektorā būs tieši diskusijas par KZP reformu, kurai jānodrošina ilgtspējīga un atbildīga zivju krājumu pārvaldību daudzgadu perspektīvā. KZP reformas mērķis ir uzsākt procesu, lai pārveidotu KZP un padarītu to efektīvāku, rūpīgāk izvērtētu vides, sociālos un ekonomiskos aspektus.
Informāciju sagatavoja
Solveiga Lazovska,
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027498
Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv