Patlaban plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, Latvijas mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa, teikts 36 meža zinātnieku un zinātnisko darbinieku izplatītā publiskā paziņojumā. Tā autori norāda, ka šajā kampaņā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuriem esot miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība.
“Izmantojot vien saukļus un retoriskus apgalvojumus, bieži vien bez jebkādām atsaucēm uz sagrozītās un aplamās informācijas sniedzējiem tiek nomelnota tautsaimniecības nozare, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un gādā, lai arī nākamajām paaudzēm tiktu saglabāta un vairota Latvijas lielākā dabas bagātība – mežs,” minēts paziņojumā.
Paziņojuma autori uzsver, ka Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti vairāk nekā gadsimta garumā, un Latvijas mežzinātnieki arvien aktīvāk iesaistās meža vides saglabāšanas un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi zinātniskā, nevis emocionālā novērtējuma izstrādē.
“Paviršam vērotājam no malas ir grūti ieraudzīt to, ka Latvijas mežsaimniecība ir pamatā balstījusies un balstās uz zāģbaļķu dimensiju koku, nevis papīrrūpniecībai piemērotas sīko dimensiju koksnes audzēšanu – tieši šī pieeja nodrošina un nodrošinās gan esošo, izaugušo, gan nākotnē paredzēto jeb mežkopju izaudzēto mežu varenumu, tai ir pakārtotas visas mežzinātnes rekomendācijas,” skaidro zinātnieki.
Pēc viņu teiktā, Latvijas mežos ir un būs liels aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai – tas esot viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību.
“Apzināmies, ka koku ciršanas process un svaigs izcirtums var likties vizuāli netīkama starpstadija meža audzēšanas ciklā. Tomēr bez koku ciršanas mežsaimniecība nevar pastāvēt, līdzīgi kā, nepļaujot pļavas, nevar savākt sienu. Mežkopji izcirtumu redz kā īsu mirkli meža garajā mūžā, pēc īsa laika to nomaina jaunaudzes, vēl pēc laika – vidēja vecuma un briestaudzes. Mežzinātnieku rindās joprojām aktīvi ir cilvēki, kuri pirms 50-60 gadiem paši sējuši un stādījuši skaistās priežu audzes Kurzemē un Vidzemē – tieši viņi spēj novērtēt mežsaimniecības ilglaicību, aizdomāties par izcirtuma un meža stādīšanas nozīmi, ar skatu atpakaļ novērtējot savu darbu un saprotot, ka Latvijas mežos tuksneši neveidosies,” pārliecināti ir paziņojuma autori.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijā meži ir labā stāvoklī, ar milzīgu rezervi un nākotnes potenciālu.
Paziņojumu parakstījuši Imants Baumanis, Tālis Gaitnieks, Pēteris Zālītis, Jurģis Jansons, Austra Āboliņa, Māris Daugavietis, Dagnija Lazdiņa, Ilze Veinberga, Dainis Edgars Ruņģis, Kaspars Liepiņš, Zane Lībiete-Zālīte, Aigars Indriksons, Āris Jansons, Toms Zālītis, Angelika Voronova-Petrova, Dace Auzenbaha, Valentīns Lazdāns, Agnese Gailīte, Andis Lazdiņš, Andis Bārdulis, Juris Zariņš, Vilnis Šķipars, Anita Gaile, Arta Bārdule, Līga Puriņa, Jānis Liepiņš, Kristaps Makovskis, Jeļena Stola, Ilze Gaile, Andis Adamovičs, Mārtiņš Zeps, Raitis Rieksts-Riekstiņš, Ģirts Razma, Agris Zimelis, Ansis Actiņš, Jānis Vuguls.