Lielākā sensācija – ieradušies visi 337 izvirzītie delegāti!!!
Tas ir arī visu Latvijas Zemnieku savienības kongresu rekords.(Pēdējo gadu ierastais skaitlis bija ~305). Izskaidrojums lielajai līdzdalības vēlmei, manuprāt, meklējams jaunajos statūtos, kas noteic, ka LZS Valde sastāv no desmit valdes locekļiem (pa diviem no katra reģiona). Uz šim divām vietām katram reģionam bija tiesības izvirzīt četrus kandidātus, un katrai vietējai nodaļai gribējās, lai starp tiem četriem noteikti būtu kāds savējais. Tāpēc pirmais līdzdalības vilnis bija vērojams jau reģionu konferencēs. Tālāk arī uz kongresu nodaļu delegāti brauca balsot par savējo. Pa diviem no katra reģiona – faktiski ir atgriešanās pie kārtības, kāda bija pēc LZS atjaunošanas, kad arī nodrošinājāmies, lai valdē būtu vienlīdz pārstāvēta visa Latvija.
Manuprāt, labi izdomāts ir arī mehānisms nodaļu pārlieka vietējā patriotisma piezemēšanai. Proti, par katru valdes kandidātu tomēr balsoja visi kongresa delegāti. Tā kā esam sena partija un visi savus galvenos varoņus pazīstam, tad spējam tos arī attiecīgi nolikt īstajās vietās.
Aizkustinošākais brīdis
Vismaz man tāds brīdis bija LZS kora PA SAULEI minikoncerts kongresa sākumā. Jauni, bet jau izcili, jau starptautiska koru koncerta Zelta balvas īpašnieki. Treju desmitu jaunu cilvēku klātbūtne itin kā padarīja jaunāku visu kongresu un rosināja cerību, ka arī mūsu senajām un lepnajām partijas tradīcijām būs to cienīgi mantinieki. Arī izraudzītās dziesmas rosināja gaišas un tīras domas.
Draisks pavērsiens
Par draisku pavērsienu es nosauktu koncerta pēdējo dziesmu Aiz upītes jēri brēca, veci puiši gavilēja…
Jēri nobrēca, un sākās veco puišu koncerta numuri.
Vispirms bija viesu uzrunas. Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš 2010. gadā teica, ka par godu LZS kongresam noorganizējis plūdus, šoreiz sacīja, ka viņam izdevies aizkavēt plūdus. LZP pārstāvis Viesturs Silenieks šo ziņu papildināja, teikdams, ka Vides ministrs Vējonis kongresam nodrošinājis saulainu dienu. (Tā kā diena bija arī vējaina, tad tā tiešām varēja būt Vējoņa gādāta). Publikai un žurnālistiem patika arī salīdzinājums, ka Augusts Brigmanis kā cāļu māte savācis zem saviem spārniem dažādu krāsu cāļus. Te man gribētos labot, ka zem Brigmaņa spārniem ir vistu, zosu, pīļu un tītaru cāļi, kas saimes vadonim nepārtraukti sagādā pārsteigumus. Augustu tiešām var uzteikt par prasmi saglabāt mieru, kad dažs cālēns ielec dīķī un aicina arī visus pārējos sekot, bet cits pēkšņi piepūš seksti un sāk buldurēt. Uz tādu domu vilka arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa brīdinājums. Viņš aicināja LZS neizniekot Saeimas vēlēšanās doto lielo uzticības kredītu. “Pēc labiem rezultātiem vēlēšanās daudziem sāk likties, ka viņi ir ievēlēti uz mūžu. Ziniet, tie, kuri iepriekš tika ievēlēti uz mūžu, es viņus tagad satieku uz ielas,” teica savienības priekšsēdētājs, norādot, ka visas valsts attīstības nozares pašreiz ir ZZS rokās.
Oficiālās runas
Amatvīru runas ir grūti programmas numuri. Politologi tajās grib saskatīt tālas darbības programmas ieskicējumu, solījumu būtiskiem pavērsieniem, un vienmēr pēc tam raksta, ka neko tādu nav saklausījuši. Publika gaida solījumu, ka viss būs tikpat labi, kā Ulmaņa laikos. Žurnālisti gaida skandālus, bet LZS kongresi parasti paiet mierīgi. Ministri gribētu pateikt visu, bet Prezidijā ievēlētais Roberts Dilba kā sporta tiesnesis visu laiku skatās hronometrā un steidzina. Klausītāji zālē nav pieraduši klausīties lekcijas un auditorija kļūst aizvien trokšņaināka. Tie, kam jārunā pēdējiem, nokļūst arvien neapskaužamākā situācijā. Varbūt nākošajās reizēs runātāji jāsakārto atbilstošā kārtībā: vispirms akadēmiski garlaicīgie, un tad arvien atraktīvākie. Šajā kongresā, manuprāt, visatraktīvākais bija Jānis Dūklavs, vienlaikus stabili palikdams respektabla ministra lomā. Ir grūti apsolīt kaut ko labu, ja zinām, ka grūtie gadi vēl turpinās. Bet Dūklavs ierosināja, ka mežos ir daudz vējlaužu postījumu. Tādēļ vajadzētu piedāvāt cilvēkiem iet mežā un veikt izlases cirtes. Tādējādi tiktu sakopti meži un pazeminātos malkas cena.- Tā varam piedāvāt darbu ne vien simtiem, bet vairākiem tūkstošiem cilvēku, – teica Dūklavs.
Visas ministru runas tika ierakstītas un būs publicēta LZS mājas lapā. Katrs tās varēsiet izlasīt.
Kurš būs Valsts prezidents?
Savā ziņojumā Augusts Brigmanis demonstrēja Latvijas Faktiem pasūtītās aptaujas datus par trim tautā vispopulārākajām personām Prezidenta amatam. ZZS vēlētāju vidū tie ir Lembergs, Zatlers un Sudraba. Savukārt, ja par Prezidentu balsotu visi vēlētāji, tad esošo prezidentu Valdi Zatleru balsotu 30,9%, Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) – 26,3%, bet valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu – 24,7% aptaujāto. Augusts Brigmanis jau kuro reizi apgalvoja, ka viņš savu izvēli ir izdarījis un, ja V.Zatlers tiks izvirzīts, balsos par viņu.
– Ar mūsu balsīm viņš ir Valsts prezidents, arī iekšēji mūsu attieksme pret viņu nav mainījusies, bet frakcijā divas trešdaļas ir jaunie deputāti, viņi vēlas iepazīties ar Zatleru, grib tikties ar kandidātiem. Tikai pēc tam mūsu frakcija nosvērsies par to, kuru kandidātu ZZS atbalstīs,- skaidroja Brigmanis, vēršot uzmanību, ka apvienību veido četri politiskie spēki.
Teiktais bija jāuztver kā mājiens, ka Zemnieku savienībai nebūtu gudri dot uzticības zvērestu Zatlera, jo partija tad nokļūtu muļķīgā situācijā, ja kļūtu skaidri redzams, ka pašreizējam Prezidentam nav cerību savākt nepieciešamās balsis. Kongress šo nostādni pieņēma vai arī delegātiem bija vienalga, jo debatēs prezidenta jautājumu neviens pat nepieminēja.
Pēc manām domām, mēs jau esam nokļuvuši muļķīgā situācijā. Mēs esam atzinušies, ka mūsu vidū nav vienprātības. Tikmēr gudrā māsa Zatleru jau ir nosaukusi, un imitē droša atbalsta nodrošināšanu. Taču esmu pārliecināts, ka tie, kuri balsoja pret Zatleru iepriekšējā reizē, savas domas nav mainījuši. Tieši viņi izgāzīs Zatleru, un ar pirkstiem rādīs uz mums. Pēc tam droši vien sekos otrā neveiksmīgā tūre, kurā katrs centīsies dabūt cauri savējo. Un tad trešajā piegājienā ar tīrām rociņām izvilks no atvilktnes īsto, kas, protams, nebūs neviens no pieminētajiem.
Debates
Vairums debatētāju atskaitījās par savā amatā paveikto. Ceru. Ka arī šīs runas pēc atšifrēšanas būs publicētas. Manuprāt, būtisks bija brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa ziņojums. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka būtiski mainījušies iespējamie valsts apdraudējumi un attiecīgi jāpārkārto arī aizsardzībai atvēlētais finansējums. Turpinot finansēt tradicionālos aizsardzības veidus un vienlaikus nemitīgi samazinot Aizsardzības ministrijas budžetu, nauda vispār tiek izniekota.
Līdzīgs, vērā ņemams, bija arī Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētājas Ilzes Kļavas teiktais – par nepieciešamajām izmaiņām Izglītības budžeta. Taču arī šī tēma pelna īpašu rakstu.
Protam būt arī liriski, patriotiski un asprātīgi.
Sākšu ar atzinības vārdiem ģenerālsekretāram Arturam Graudiņam un Rīgas pilsētas nodaļu koordinatoram Andrejam Staķim. Viņi bija tā racionalizējuši vēlēšanas, ka balsošana aizņēma pavisam maz laika. Biļeteni jau no rīta bija delegātu mapītēs. Pirms balsošanas bija īsa instruktāža, balsu skaitītājs ar urnu apstaigāja zālē sēdošos. Procedūras, kas agrāk aizņēma kongresa lielāko laiku, bija maksimāli saīsinātas, un debatēm atlika tik daudz laika, ka… pietrūka debatētāju! Ja Dilba būtu to paredzējis, viņš nebūtu runātājus tā steidzinājis. Izbrīvēto laiku izmantoja LU pasniedzēja Rasma Urtāne. Viņa, kā allaž, lasīja pašas radītos dzejoļus – kā vienmēr, par mīlestību, sievieti un savu dzimteni Latgali. Lasīja tik ilgi, kamēr iekvēlināja arī LU profesoru Gunti Rozīti. Guntim, salīdzinot ar Rasmu, bija trīs priekšrocības: dzejoļus viņš zināja no galvas, tie bija profesionālu dzejas meistaru darināti, un, visbeidzot, deklamētājs ir vīrs ar varenu augumu un ar tikpat varenu balsi. LZS kongresu neiztrūkstošā dalībniece Vera Gribača nervozi grozījās krēslā un laikam gribēja doties aizstāvēt savu bīstami apdraudēto dzejas teicējas vietu. Bet … tajā brīdi balsu skaitītāji bija pabeiguši savu darbu un nāca paziņot vēlēšanu rezultātus. Kurš te vēl klausīsies dzeju!
LZS jaunā vadība
Priekšsēdētājs un vietnieki
Tā kā Augusts Brigmanis bija vienīgā kandidatūra uz partijas priekšsēdētāja amatu, par viņu balsoja atklāti, un ievēlēja vienbalsīgi.
Par Uldi Auguli kā LZS priekšsēdētāja pirmo vietnieku nobalsoja 201 delegāts.
Par otro vietnieku kļuva Saeimas deputāts Vitauts Staņa. Viņš saņēma 103 delegātu balsis.
Ar 90 balsīm no viņa nedaudz atpalika Staņislavu Šķesteris. Par Miervaldi Krotovu bija balsojuši 47, par Andreju Staķi – 36, par Aivaru Dronku – 23 delegāti.
LZS valde:
No Rīgas reģiona – Andrejs Spridzāns (123 balsis) un Indriķis Putniņš
No Vidzemes – Kārlis Albergs (188 balss) un Sandra Daudziņa (155 balss);
No Kurzemes – Vineta Ķine (187 balsis) un Dita Role (119 balsis);
No Zemgales – Andris Rāviņš (189 balsis) un Dagnija Staķe (148 balsis).
No Latgales – Stefans Rāzna (186 balsis) un Rita Krēmere (127 balsis).
(121 balss).
Andrejs Spridzāns, Kārlis Albergs, Sandra Daudziņa, Andris Rāviņš, Stefans Rāzna un Rita Krēmere ir novada domes priekšsēdētāji, Vineta Ķine – juriste, Dita Role – skolas direktore, Indriķis Putniņš un Dagnija Staķe strādā ministrijā.
Centrālā Revīzijas komisija.
Priekšsēdētājs – Aldis Jansons;
Locekļi: Inese Matvejeva; Jānis Lubiņš; Baiba Dronka; Jānis Apsītis.
Goda tiesas priekšsēdētājs – Voldemārs Strīķis