Latvijas valsts budžeta izdevumi 2026. gadā sasniedz 17,96 miljardus eiro, savukārt plānotie ieņēmumi ir 16,08 miljardi eiro. Starpība ir gandrīz 1,9 miljardi eiro. Šādos apstākļos viens no nākamās Saeimas būtiskajiem uzdevumiem būs valsts izdevumu izvērtēšana. Zaļo un Zemnieku savienības programmā līdz 2030. gadam paredzēts veikt valsts izdevumu un funkciju auditu, ietaupot vismaz 500 miljonus eiro un pārvirzot šos līdzekļus veselības aprūpei un reģioniem. Būtisks jautājums ir, kā šo mērķi pārvērst pastāvīgā ietaupījumā, lai valsts varētu tērēt par 500 miljoniem eiro mazāk nevis vienu reizi, bet katru gadu.
Cik liela summa patiesībā ir 500 miljoni eiro gadā? Salīdzinot ar 2026. gada valsts budžetu, tie ir aptuveni 2,8% no kopējiem izdevumiem jeb 41,7 miljoni eiro mēnesī. Četros gados pastāvīgs ietaupījums šādā apmērā sasniegtu jau 2 miljardus eiro, ja pilnu ietaupījuma apjomu izdotos nodrošināt jau pirmajā gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka valsts budžets nav viena liela administratīvo izmaksu pozīcija. Tajā ietilpst pensijas, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība, investīcijas un citas saistības. Tādēļ šādu ietaupījumu nevar mehāniski iegūt, vienkārši samazinot visu ministriju budžetus par vienādu procentu.
Ko nozīmē valsts funkciju audits? Tā pamatā ir detalizēts izvērtējums par to, kādus uzdevumus valsts finansē, kuras institūcijas tos īsteno, cik tas izmaksā un kāds ir sasniegtais rezultāts. Šādā procesā iespējams identificēt savstarpēji dublējošas funkcijas, izvērtēt administratīvās struktūras, iepirkumu organizāciju, informācijas sistēmu uzturēšanu un dažādu budžeta programmu lietderību. Katram piedāvātajam ietaupījumam jābūt pamatotam ar konkrētu aprēķinu, ieviešanas termiņu un izvērtējumu par ietekmi uz pakalpojumu pieejamību.
Lai sasniegtu 500 miljonu eiro ietaupījumu katru gadu, īpaši svarīgi ir nošķirt vienreizēju izdevumu samazinājumu no strukturālām pārmaiņām. Piemēram, atliekot kādu investīciju projektu vai samazinot izdevumus tikai vienā budžeta gadā, var iegūt īslaicīgu fiskālo efektu. Savukārt funkciju apvienošana, procesu automatizācija, iepirkumu sistēmas pārskatīšana vai ilgstoši neefektīvu programmu pārveidošana var radīt atkārtojamu ietaupījumu vairāku gadu garumā. Tieši šāda pieeja būtu nepieciešama, lai pusmiljards eiro nebūtu vienreizējs rezultāts, bet kļūtu par pastāvīgu fiskālo iespēju.
ZZS programmā norādīts, ka ietaupītie līdzekļi būtu pārvirzāmi veselības aprūpei un reģioniem. Līdz ar to šis priekšlikums paredz ne tikai izdevumu pārskatīšanu, bet arī finansējuma pārdali starp valsts prioritātēm. Precīzs pasākumu kopums, ieviešanas grafiks un ikgadējā fiskālā ietekme būs jānosaka audita rezultātā. Ja mērķis ir 500 miljonu eiro ietaupījums katru gadu, arī tā izpilde būs vērtējama katrā nākamajā valsts budžetā, salīdzinot plānoto ar faktiski sasniegto.