Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija, savācot 20 deputātu parakstus, iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot valdības noteikumus, ar kuriem tiek īstenota slimnīcu tīkla reforma.
Pieteikumā deputāti lūdz Satversmes tiesu izvērtēt valdības noteikumu “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” normas, ar kurām tiek īstenota slimnīcu tīkla reforma, tostarp mainīti slimnīcu līmeņi, pacientu pārvešanas kārtība, slimnīcās nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu profili, neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba organizācija, personāla prasības un finansēšanas kārtība.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pirms šo izmaiņu pieņemšanas nav pienācīgi izvērtēta to medicīniskā, teritoriālā, finansiālā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un pacientus uzņemošo slimnīcu kapacitāti. Tāpat pieteikumā norādīts, ka noteikumu pieņemšanas brīdī nebija nodrošināts to īstenošanai nepieciešamais finansējums.
Viens no pieteikuma būtiskākajiem argumentiem ir saistīts ar medicīniskās palīdzības savlaicīgu un faktisku pieejamību.
Deputāti norāda, ka reformai var būt tieša ietekme uz pacientu nogādāšanas attālumu un laiku, NMPD brigāžu noslodzi, kā arī slimnīcu spēju uzņemt papildu pacientu plūsmu. Pieteikumā norādīts, ka reformai pievienotajos materiālos nav ietverts pietiekams valsts mēroga izvērtējums par šiem aspektiem.
Pieteikumā īpaša uzmanība pievērsta arī reformas finansējumam. Ministru kabineta 2026. gada 28. jūlija sēdes protokolā tika uzdots nākotnē rast veselības aprūpei papildu finansējumu 14 miljonu eiro apmērā 2027.–2030. gadam. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka noteikumu pieņemšanas brīdī konkrēts finansējuma avots un kompensējošie pasākumi nebija apstiprināti.
Šo apstākli papildina Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada 4. augusta neatbilstības ziņojums, kurā konstatēta Ministru kabineta lēmuma neatbilstība Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Padome norādīja, ka paredzētajam izdevumu pieaugumam nav identificēti konkrēti kompensējošie pasākumi, un rekomendēja noteikumu projektu atcelt līdz nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai vai attiecīgās politikas iniciatīvas apstiprināšanai valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Pieteikumā atsauces sniegtas arī uz Valsts kontroles konstatējumiem par ārstniecības personāla un neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitāti. Deputāti norāda, ka pirms reformas īstenošanas bija nepieciešams modelēt pacientus uzņemošo slimnīcu spēju nodrošināt iespējamo papildu pacientu plūsmu un savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 111. pants valstij uzliek pienākumu nodrošināt medicīniskās palīdzības minimuma faktisku un savlaicīgu pieejamību.
ZZS deputātu ieskatā pirms tāda regulējuma pieņemšanas, kas būtiski maina veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo izvietojumu un pieejamību, valstij ir jāizvērtē paredzamā ietekme un jāizveido konkrēts un finansiāli izpildāms reformas īstenošanas mehānisms.
Pieteikumā arī norādīts, ka reformas ietekme uz veselības aprūpes pieejamību dažādos Latvijas reģionos var būt atšķirīga. Īpaši tiek izcelti lauku un pierobežas reģioni, kuros alternatīva ārstniecības iestāde var atrasties ievērojamā attālumā.
Deputāti lūdz Satversmes tiesu ierosināt lietu un atzīt apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas par neatbilstošām Satversmes 1. un 111. pantam un spēkā neesošām no 2027. gada 1. janvāra.
Pieteikumā vienlaikus norādīts, ka apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām pati par sevi neliegtu Ministru kabinetam izstrādāt jaunu slimnīcu tīkla reformas regulējumu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pirms jauna regulējuma pieņemšanas nepieciešams veikt pilnīgu un datos balstītu reformas medicīniskās, teritoriālās, finansiālās un sociālās ietekmes izvērtējumu, kā arī izvērtēt alternatīvus risinājumus.