2025. gadā Latvijā piedzima tikai 11 931 bērns. Tas ir par 956 bērniem jeb 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā nomira 26 109 cilvēki. Citiem vārdiem, uz katru piedzimušo bērnu Latvijā bija vairāk nekā divi mirušie. 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja aptuveni 334 tūkstoši bērnu līdz 17 gadu vecumam, un tikai viena gada laikā bērnu skaits samazinājās vēl par 9,2 tūkstošiem. Tie nav vienkārši kārtējie statistikas rādītāji. Tā ir viena no nopietnākajām Latvijas ilgtermiņa problēmām.
No šā gada valsts vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts tika palielināts no 421,17 eiro līdz 600 eiro. Tas bija vajadzīgs solis, jo iepriekšējais pabalsta apmērs gadiem nebija mainījies. Taču ZZS nākamajiem četriem gadiem ir izvirzījusi daudz ambiciozāku mērķi: palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 2000 eiro par katru bērnu. Tas nozīmētu vairāk nekā trīskāršot pašreizējo valsts atbalstu tieši tajā brīdī, kad ģimenei rodas ļoti konkrēti izdevumi: bērnu rati, gultiņa, autokrēsliņš, apģērbs, higiēnas preces un daudz kas cits.
Protams, uzreiz rodas jautājums: cik tas valstij maksātu? Ja par pamatu izmantojam 2025. gada 11 931 jaundzimušo un vienkāršības labad pieņemam, ka pabalstu saņemtu par katru no viņiem, 2000 eiro pabalstiem kopā būtu nepieciešami aptuveni 23,9 miljoni eiro gadā. Pie pašreizējiem 600 eiro tie būtu aptuveni 7,2 miljoni eiro. Tātad palielinājums līdz 2000 eiro šādā aprēķinā prasītu aptuveni 16,7 miljonus eiro papildu finansējuma gadā. Faktiskās izmaksas, protams, būs atkarīgas no dzimušo un pabalsta saņēmēju skaita konkrētajā gadā, taču šis aprēķins parāda nepieciešamā finansējuma mērogu. Tā nav maza summa, bet gandrīz 18 miljardu eiro valsts budžeta izdevumu kontekstā tā ir skaidri izrēķināma politiska prioritāte.
Vai 2000 eiro pabalsts viens pats liks Latvijas ģimenēm radīt vairāk bērnu? Protams, ka nē. Būtu negodīgi cilvēkiem to solīt. Lēmumu par bērnu cilvēki nepieņem viena pabalsta dēļ. Ģimenei ir svarīgs mājoklis, stabili un pietiekami ienākumi, bērnudārzs, veselības aprūpe, iespēja savienot darbu ar ģimenes dzīvi un pārliecība par nākotni. Tieši tāpēc bērna piedzimšanas pabalsts jāskata kā daļa no daudz plašākas ģimeņu atbalsta politikas. Jau 2026. gadā bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam tika palielināts no 171 līdz 298 eiro mēnesī. Taču laikā, kad dzimstība sasniegusi tik zemu līmeni, ar atsevišķiem uzlabojumiem vien nepietiek.
2000 eiro pabalstam ir arī ļoti konkrēta praktiska nozīme. Bērna piedzimšana ģimenei nedrīkst nozīmēt situāciju, kurā jau pirmajās nedēļās jādomā, kā samaksāt par visu nepieciešamo. Ja valsts saka, ka demogrāfija ir viena no tās prioritātēm, tam jāparādās ne tikai runās, stratēģijās un dokumentos, bet arī budžeta izvēlēs. Aptuveni 16–17 miljoni eiro papildu gadā nav maza summa, taču jautājums ir par to, ko mēs kā valsts uzskatām par prioritāti. Ja atrodam simtiem miljonu dažādām programmām un projektiem, mums jāspēj atrast finansējumu arī cilvēkiem, kuri pieņem vienu no svarīgākajiem lēmumiem Latvijas nākotnei – veidot ģimeni un audzināt bērnus šeit.
Latvija vairs nevar atļauties par demogrāfiju runāt tikai tad, kad tiek publicēti kārtējie sliktie dzimstības dati. ZZS mērķis ir bērna piedzimšanas pabalstu četru gadu laikā palielināt līdz 2000 eiro. Tas viens pats neatrisinās Latvijas demogrāfijas problēmu, bet tas būtu ļoti skaidrs signāls jaunajām ģimenēm: bērna piedzimšana Latvijā ir notikums, kuru valsts ne tikai apsveic vārdos, bet arī reāli atbalsta.