Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ceturtdien, 17.septembrī, Saeimā virzīs izskatīšanai trīs priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt degvielas cenu radīto slogu iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un tautsaimniecībai kopumā.
ZZS rosina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi degvielai no 21% līdz 12%, uz laiku atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai, kā arī atcelt atsevišķas prasības par biodegvielas piemaisījumu marķētajai lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielai un degvielas rezervēm.
“Degvielas cenu kāpums tieši ietekmē cilvēku ikdienas izdevumus, bet vienlaikus sadārdzina arī preču pārvadāšanu, lauksaimniecisko ražošanu un citus procesus tautsaimniecībā. Tāpēc valstij ir jāizmanto tie instrumenti, kas ir tās rīcībā, lai cenu spiedienu mazinātu. ZZS piedāvā konkrētus, izmērāmos risinājumus, kas ļautu samazināt degvielas gala cenu,” norāda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
ZZS rosina degvielai samazināt PVN likmi no 21% līdz 12% līdz gada beigām. Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka pie pašreizējā cenu līmeņa, pilnībā pārnesot nodokļa samazinājumu uz mazumtirdzniecības cenu, dīzeļdegvielas cena varētu samazināties par aptuveni 15,6 centiem litrā, bet benzīna cena – par aptuveni 14,6 centiem litrā. Piemēram, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 litrus degvielas, pilnas PVN samazinājuma pārneses gadījumā ietaupījums būtu aptuveni 15,60 eiro mēnesī.
EM aprēķini liecina, ka pasākuma ietekme uz valsts budžetu trīs mēnešu periodā būtu aptuveni 18–20 miljoni eiro.
Svarīgi arī, ka PVN maksātāji priekšnodokli par saimnieciskajā darbībā izmantoto degvielu var atskaitīt, tādēļ PVN likmes samazinājums nemaina uzņēmumu degvielas izmaksas bez nodokļa. Līdz ar to šī priekšlikuma tiešais ieguvums galvenokārt attiecas uz degvielas galapatēriņu.
Otrs ZZS priekšlikums paredz uz laiku atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai. No 2026. gada 1. janvāra šīs maksas likme ir 81,26 eiro par tonnu naftas produktu. Pārrēķinot šo maksājumu uz degvielas litru, tā veido aptuveni 6,9 centus bez PVN par litru dīzeļdegvielas un 6,1 centu bez PVN par litru benzīna. Atceļot šo maksu, mazumtirdzniecības cenai, pilnībā pārnesot samazinājumu, būtu iespējams mazināties par aptuveni 8 centiem litrā, ieskaitot PVN.
Atšķirībā no PVN samazinājuma šis pasākums nodrošinātu tiešu un nekavējošu ietekmi uz degvielas cenu, ja maksas samazinājums pilnā apmērā tiktu pārnests uz gala cenu.
Trešais priekšlikums paredz atcelt prasību par biodegvielas piemaisījumu marķētajai lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielai, kā arī obligāto biodegvielas piemaisījuma prasību Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dīzeļdegvielas rezervēm, kas paredzētas speciālās militārās tehnikas un speciālo militāro transportlīdzekļu dzinējiem.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības sektorā atkarībā no biodegvielas, tostarp modernās biodegvielas, un fosilās degvielas cenu starpības ieguvums no biodegvielas nepievienošanas varētu būt aptuveni 3–15 centi par litru dīzeļdegvielas.
Savukārt NBS gadījumā priekšlikums saistīts ar praktisku degvielas uzglabāšanas un izmantošanas problēmu. Pastāvīgi uzturot operacionālās degvielas rezerves un vasaras periodā iegādāto dīzeļdegvielu izmantojot arī ziemā, biodegvielas piemaisījums pie temperatūras zem -5°C var radīt degvielas kvalitātes problēmas, tostarp degvielas sistēmu aizsprostošanos. Tas var apgrūtināt speciālās militārās tehnikas un transportlīdzekļu iedarbināšanu.
Degvielas cenu jautājums saglabājas būtisks arī pēc iepriekš Saeimā pieņemtajiem pagaidu pasākumiem. 2026. gada martā Saeima pieņēma regulējumu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, bet jūnijā samazinātās likmes piemērošana tika pagarināta līdz 2026. gada beigām.
ZZS ieskatā ar jau pieņemtajiem pasākumiem nepietiek. Tāpēc Saeimai ir jāvērtē arī iespējas samazināt citus degvielas gala cenu veidojošos maksājumus un prasības.
“Šobrīd ir nepieciešams pragmatisks risinājumu kopums. Mēs piedāvājam samazināt PVN, uz laiku atcelt drošības rezervju pakalpojuma maksu un pārskatīt prasības par biodegvielas piemaisījumu tur, kur tas rada nepamatotu papildu slogu vai praktiskas problēmas. Šie priekšlikumi ir vērsti uz vienu mērķi – lai degvielas cenu kāpuma slogs pēc iespējas mazāk nonāktu uz iedzīvotāju, lauksaimnieku un tautsaimniecības pleciem,” uzsver H.Rokpelnis.