Augusta beigās rīdzinieki dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos politiķus, kuri turpmākos piecus gadus pārstāvēs viņu intereses Rīgas domē. Lai to izdarītu, ievēlētajām partijām nāksies vienoties par koalīcijas izveidi un izraudzīties jaunu Rīgas mēru. Portāls “Delfi” īsumā iepazīstina ar katru no desmit pašreiz oficiāli pieteiktajiem kandidātiem uz galvaspilsētas mēra krēslu.
Februārī atlaistajā Rīgas domes sasaukumā strādāja 60 deputāti no sešiem politiskajiem spēkiem – partijas “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai”, Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības. Kopš ievēlēšanas 2017. gadā no partijām kopumā “atdalījās” astoņi domnieki, kuri izveidoja divus deputātu blokus.
Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņēmusi pagaidu administrācija trīs ministriju ierēdņu sastāvā, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.
Partijām ir tiesības no 14. līdz 20. jūlijam Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegt kandidātu sarakstus, tādēļ politiķu rinda, kas vēlas nonākt uz Rīgas mēra krēsla, var kā paplašināties, tā arī sarukt.
RÄ«gas domes ārkārtas vēlēšanas, kuru datumu Covid-19 izplatības dēļ nācās divas reizes pārcelt, norisināsies 29. augustā, bet oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 7. jūlijā.
———————-
Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZZS), kas līdz šim vēl nav bijusi pārstāvēta Rīgas pilsētas pašvaldībā, kā savu mēra amata kandidātu 2. martā izvirzīja 13. Saeimas opozīcijas deputātu un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Viktoru Valaini. Politiķis šī parlamenta sasaukumā ir izcēlies kā viens no lielākajiem novadu reformas pretiniekiem, bet Saeimas pavasara sesijā bijis otrs aktīvākais debatētājs, uzstājoties 126 reizes.
Valaini 12. Saeimā ievēlēja no “VienotÄ«bas” saraksta, bet 2018. gadā tās frakciju pameta un izstājās arī no Jēkabpils reģionālās partijas. Vēl pērn politiķis no ZZS saraksta nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņš Saeimas deputāta amatu ieņem deviņus gadus.
Piesakot savu kandidatūru Rīgas mēra krēslam, kā galveno prioritāti Valainis izcēla mājokļu jomas sakārtošanu galvaspilsētā, kam viņš piedāvā uzsākt Rīgas namu atjaunošanas programmu. Viņš arī plāno pievērsties dalītā īpašuma problemātikai un veicināt ciešāku pašvaldības varas un iedzīvotāju saiknes stiprināšanu.
Ar pilnu priekšvēlēšanu programmu un kandidātu sarakstu politiskais spēks vēl nav iepazīstinājis, taču Valainis marta sākumā norādīja, ka ārkārtas vēlēšanās Rīgas domē no ZZS rindām kandidēs uzņēmēja Lienīte Caune, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja Ņina Linde, “Vides aizsardzības klubs Mežaparks” vadītāja Diāna Ulme un students Mārtiņš Toms Staks.
Par darbu Saeimā 2019. gadā Valainis saņēma 35 406 eiro, bet Latvijas Lielo pilsētu asociācijā – 33 043 eiro. Politiķa parādsaistības veidoja 40 926 eiro, savukārt uzkrājumus sastāda 5200 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Informācijas avots: DELFI ŠEIT