lzs.lv

Lasu 2014. gada 18. gada augusta MK rīkojumu Nr 431 Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelceļa līnijas” ( EDZL) dibināšanu. Nevaru atrast, kas projektu kontrolē un kā atbildība. Kuras amatpersonas nolaidība tā ir? Atcerēsimies, ka noteikumi tapa premjerministres Laimdotas Straujumas un Satiksmes ministra  Anrija Matīsa laikā.

Lasu nākamo dokumentu Krišjāņa Kariņa valdības gatavoto Rail Baltic  gatavoto likumu ,13. Saeimas pieņemto  “ Rail Baltica projekta īstenošanas likumu” un Valsts Prezidenta E .Levita 2022. gada 31.oktobrī parakstīto dokumentu. Parakstītājs tomēr Eiropas līmeņa jurists. Par visu ko likumā runā- par topogrāfiju, rīcību ar bezsaimnieka mantu, servitūtiem un kultūras pieminekļiem, bet ne vārda par atbildību un kontroli.

Nākamais  dokuments Satiksmes ministra Ulda Auguļa 2018. gada 28.decembrī noslēgtais līgums Nr.SM 2018/-56 starp ministriju un SIA “ Eiropas dzelzceļa līnijas “, kurā SIA pilnībā apņemas nodrošināt Satiksmes ministriju ar visu tās rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju par projektu. Līgumā EDZL apņemas apmaksāt visus zaudējumus, kas izveidojas saistībā ar tās darbību, bezdarbību vai nolaidību. Slēdzot šādu saskaņā ar Valsts iekārtas likumu SM ir uzņēmusies uzraudzību pār EDZL.  Šodien  sabiedrība ar ierobežotu atbildību gan saka, ka esot uz maksātnespējas robežas.

Lai koordinētu triju valstu kopdarbību “Rail Baltica” projektā 2016. gadā tika izveidota “ RB Rail”. Par tās izpilddirektori un valdes priekšsēdētāju akcionāru vairākums ievēlēja  starptautisku pieredzi ieguvusī Baiba Rubesa. Viņa 2018. gada februārī intervijā  žurnālam “IR” stāsta, ka slēpts process izlauzies uz āru. Lietuvas un Igaunijas akcionāri balsojuši par viņas atstādināšanu. Rubesa uzsver, ka ir viena ieviesējorganizācija un neviena no trim valstīm nedominēs jautājumu izšķiršanā. Izpilddirektore  atzīst, ka visu triju valstu Satiksmes ministrijām ļoti nepatīk , ka tām aizrāda divas lietas. Nacionālās intereses nedrīkst ņemt virsroku un ka vajag izvairīties no interešu konflikta. Šā vai tā Baiba Rubesa nesagaidīja sava darbības četru gadu termiņa beigas un mēnesi pirms noliktā datuma iesniedza atlūgumu.

Raksta vērts būtu Māra Kučinska premjerēšanas laikā 2017. gada 31, janvārī Tallinā parakstītais “Rail Baltica” realizācijas līgums. Īsumā sakot- Latvija, kopā ar Igauniju un Lietuvu pilda sev neizdevīgu līgumu.  ES  solītās naudas saņemšana apgrūtināta ar noteikumiem, lai vienkārši šo naudu trim valstīm neiedotu, kaut paredzēta proporcija 85:15. Praktiski, šī līguma ietvaros gandrīz neiespējami saņemt kompensāciju par projekta sadārdzināšanos.

2020, gada 7. janvārī Satiksme ministrs Tāļis Linkaitis ar EDZL valdes priekšsēdētāju  Kasparu Vingri paraksta grozījumus U. Auguļa savulaik noslēgtajā deleģējuma līgumā . No dokumenta tiek svītrots 52. punkts, kurš paredzēja, ka EDZL atmaksā kapitālsabiedrības vainas dēļ radušos izdevumus. Tāpat no līguma pazudis 42. punkts, kas paredzēja sankcijas par SM laikā neiesniegtiem vai kļūdainiem dokumentiem par izdevumiem.  Gadu vēlāk- 2021. gadā no  koporganizācijas “ RB Rail” statūtiem pazūd  punkti ,kuros bija atrunāta uzraudzība pār EDZL veiktajiem darbiem un līgumiem. Atliek domāt, ka šīs izmaiņas pēc revīzijas veiktas, lai radītu juridiskus “ spilvenus”  un mazinātu atbildību.

Atcerēsimies, ka jau  2019. gadā  Valsts kontroles veiktā revīzija par Rail Baltica projektu   jau bija aizrādījusi par nepilnībām projekta realizācijā laika posmā no 2014. gada līdz 2019.gadam.Secinājums- nav īstenota efektīva projekta pārvaldība, tajā skaitā par laika grafiku, apjomu un finansējuma aplēsēm. Citiem vārdiem, kontrole paredzēja, ka tuvojas katastrofa.

Akmeni gribu mest prokuratūras virzienā, kura tikai šā gada jūnija sākumā  sāka izmeklēt dažu amatpersonu atbildību. Vai nav par vēlu ? Maijā darbu EDZL  pameta ilgadējais valdes pr-tājs  Kaspars Vingris un valdes loceklis Arnis Staltmanis. Tālredzīgāks bija  Arnis Linužs, kurš savulaik parakstīja deleģēšanas līgumu no EDZL puses. Amatu pameta gadu pēc tā parakstīšanas.   Jautājums premjerei Evikai Siliņai – ko veikusi viņas izveidotā  tematiskā grupa “Rail Baltica” jautājuma risināšanai? Saeimas apstiprinātās   parlamentārās izmeklēšanas  komisijas “ Rail Baltica lietā”    pr-tājs Andris Kulbergs  stāsta, ka projekts esot dziļā bedrē. Es gan teiktu- krāterī.  Lai dievs dod, izmeklēšanas sešu mēnešu laikā, komisijai

neiekrist tajā.

                            Māris Niklass

Attēls: publicitātes attēls