Krišjāņa Kariņa vadītās valdības piedāvātais atbalsta mehānisms siltumapgādes izmaksu daļējai kompensēšanai ir nepietiekams, lai mājsaimniecības spētu segt strauji pieaugošos apkures rēķinus energokrīzes apstākļos, turklāt pārmērīgās birokrātiskās procedūras cilvēkus nostādīs lūdzēju lomā, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
„Valdībai ir bijis pietiekami daudz laika, lai atrastu efektīvāko veidu, kā palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar augošajiem rēķiniem, sagaidot nākamo apkures sezonu. Diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka premjers un valdība nevēlas vai nav spējīgi iedziļināties problēmās un piedāvā mehānismu, kas reāli nerisinās iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos,” uzsver ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis.
ZZS akcentē, ka nepieciešams mehānisms, kas aptvertu maksimālu plašu iedzīvotāju loku, jo šobrīd augošas inflācijas apstākļos virknei cilvēku pirktspēja samazinās. Ja valsts nepalīdzēs segt energoresursu cenu pieaugumu, iedzīvotāji nespēs apmaksāt komunālo maksājumu rēķinus un nonāks parādu slazdā.
ZZS ieskatā vismaz divreiz ir jāsamazina sliekšņi, no kuriem tiek piešķirta kompensācija, turklāt arī atbalsta apjomam ir jābūt lielākam, samērojot to ar iedzīvotāju maksātspēju. Neskatoties uz šobrīd paredzēto kompensāciju, ir skaidrs, ka mājsaimniecību maksājumi par siltumapgādes un apkures pakalpojumiem pieaugs vismaz divas reizes, aprēķinājusi ZZS.
Tāpat būtu jāmazina birokrātiskās prasības, jo, vilcinoties ieviest automātisko maksājumu sistēmu, valdība iedzīvotājus nostāda lūdzēju lomā. „Valdībai vajadzētu beigt dzīvot Excel tabulās un palūkoties uz reālo situāciju. Neskatoties uz premjera un ministru solīto simtiem miljonu lielo atbalstu, virkne iedzīvotāju to nesaņems vai tas nebūs pietiekams, lai nosegtu pieaugošās izmaksas,” uzsver V.Valainis.
ZZS uzskata, ka K.Kariņa vadītā valdība ir uzņēmusi kursu uz dāsnu naudas dalīšanu, palielinot valsts parāda slogu, tā vietā, lai domātu par reāliem cenu kāpuma mazināšanas pasākumiem. ZZS jau vairākkārt piedāvājusi diskutēt par nodokļu politikas izmaiņām, piemēram, samazinot akcīzes nodokli energoresursiem vai ierobežojot vietējo kurināmo materiālu eksportu, tomēr šie aicinājumi palikuši nesadzirdēti.