Latvijas Zemnieku savienība ( LZS) programmās un uzstādījumos vienmēr ir iestājusies par to, ka ir nepieciešams stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās.
Tāpēc īpašu diskusiju LZS biedru vidū izraisīja šodien publiski izskanējusī ziņa par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Latvijas attīstību desmit gadu periodā, ieteikusi atjaunot valsts izglītībā divvalodību. Jebkurai tautai nozīmīga ir savas valodas identitātes saglabāšana un uzturēšana, arī mēs neesam izņēmums. Tas, ka kādu atšķirīgu uzskatu organizācijas sniedz savas rekomendācijas ir tikai normāli, bet tāda līmeņa organizācijām kā ANO ir jāizvērtē visas konsekvences un reālā situācija valstī, kur viss liecina pretēji izskanējušajiem pārmetumiem un norāda uz vēlēšanu tuvošanos un uzmanības trūkuma no sava elektorāta puses, jo cilvēki nav akli un ļoti labi apzinās, ka Latvija kā valsts ir bijusi toleranta pret visām mazākumtautību valodu pārstāvošajām kopienām un to integrēšanu ikdienas dzīvē.
LZS priekšsēdētājs Armands Krauze: “Kurā valstī pasaulē šādi apstākļi tiek radīti, piemēram, mūsu izbraukušajiem latviešiem? Nevienā, un neviens neiedomājas pat sūdzēties, jo saprot, ka pats šādu izvēli ir izdarījis – iemācās izvēlētās valsts valodu un integrējas vietējā kopienā – citu variantu nav. Latvija šajā gadījumā ir izdarījusi visu, lai mazākumtautībām palīdzētu, integrētu un vēl popularizētu viņu kultūru un valodu Latvijā, un pretī saņemam nepateicību no ANO. Te vietā būtu teiciens „Kost rokā, kas tevi baro”. Apkārt ikdienā mums ir tik daudz mazākumtautību cilvēki, kas ir laimīgi, ka var dzīvot Latvijā, kas ciena vietējo kultūru un valodu, un pat neiedomājas nonicināt vai pārmest starptautiskā līmenī valsts, šajā gadījumā Latvijas, labvēlību, kas šiem cilvēkiem ir devusi tik lielisku iespēju šeit dzīvot.”
Latvijā ir vieni no labākajiem apstākļiem visā pasaulē mazākumtautību integrācijas jautājumos. Izglītības sistēmā vienmēr ir pastāvējusi iespēja jauniešiem apgūt gan angļu, vācu un krievu valodu. Valsts ir ieguldījusi pusotru miljonu eiro tulkošanas rīka hugo.lv izveidē, kas sniedz palīdzību dokumentu tulkošanā, lai atvieglotu saziņu ar valsts iestādēm. Valsts līmenī ir ļoti daudz integrācijas jautājumu projekti, kuros startē mazākumtautību pārstāvošas nevalstiskās organizācijas.