Savulaik “Gulivera ceļojumi” autors Džonatans Svifts ir teicis: “Varētu likties, ka meli ir vienkārša lieta, kas pa spēkam katram, bet tajā pašā laikā man nekad nav gadījies redzēt meli, kurš veiksmīgi samelotu trīs reizes pēc kārtas.” Ja Svifts dzīvotu mūsdienu Latvijā, tad viņš būtu liecinieks tam, ka valdošās koalīcijas politiķu visaptveroša, bezkaunīga un apzināta melošana, kas ietverta skaistās frāzēs un šķietami labi motivētos solījumos, ir kļuvusi par ikdienišķu normu. Viņi melo visiem, visu laiku un par visu.
Protams, vispārzināma melu klasika ir Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījumi, kurus var ietvert kodētā apzīmējumā “3×500”. Savukārt šobrīd ir populāri melot par valdības panākumiem centienos darīt visu iespējamo, lai apkarotu vīrusa pandēmiju, kā arī par vakcinēšanas “veiksmes stāstu”. Valdošā koalīcija melo gan Valsts prezidentam, gan Satversmes tiesai, gan masu mēdijiem, gan sabiedrībai kopumā. Šodien tas nevienu vairs pat nebrīna. Turklāt samelot trīs reizes pēc kārtas nav nekas īpašs, ko apliecina daži vienkārši piemēri pašvaldību darbības jomās, par kuriem es rakstīšu šā raksta turpinājumā. Protams, varētu par meli nosaukt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, jo pašvaldību pārraudzība ir viņa lauciņš, bet es izvairīšos to darīt, jo katra darbā var atrast kādu neizpildītu solījumu, ļaujot to vērtēt katram šā raksta lasītājam.
Par administratīvi teritoriālās reformas mērķa sasniegšanu (pirmie meli)
Stājoties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, Artūrs Toms Plešs solīja, ka “jaudīgas, modernas un cilvēkiem atvērtas pašvaldības ir viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, un tas ir arī mans redzējums par līdzsvarotāku valsts attīstību”. Viņš arī pieminēja, ka viņa prioritātes ministra darbā būs administratīvi teritoriālās reformas ieviešana, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgus un kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, tostarp izglītību un sociālos pakalpojumus. Tāpēc no Pleša apsolījumiem izriet, ka jau šovasar, noslēdzoties jauno pašvaldību domju vēlēšanām, iestāsies vispārēja panaceja un leiputrija.
Jāatzīst, ka tāds arī bija Saeimas mērķis, kad tā lēma īstenot administratīvi teritoriālo reformu, jo 2019. gada 21. martā Saeimas pieņemtajā paziņojumā “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu” tika nolemts “turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām”. Tādējādi šajā Saeimas paziņojumā tika akcentēta vajadzība uzlabot pašvaldību sniegtos pakalpojumus un padarīt tos vietējām kopienām finansiāli izdevīgākus. 1998. gada reformas turpinājums likumā jau bija uzrakstīts, tā bija apriņķu izveide, turklāt par teritoriāli lielu pašvaldību izveidi Saeimā netika diskutēts. Tomēr izpildījums bija ārpus jebkuras kritikas.
Pašvaldību reformas likums (esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums) Saeimā tika skatīts Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kuras vadītājs bija tieši Plešs. Esot šīs komisijas loceklis, es vairākkārt Plešam jautāju, kā jauno novadu pašvaldību teritorijās izmainīsies pašvaldības pakalpojumi un to izmaksas? Saeimas komisijas sēdēs es uzdevu precīzus jautājumus gan par bērnu nokļūšanu uz skolu teritoriāli lielās pašvaldību teritorijās, gan par komunālo pakalpojumu pieejamību un to izmaksām, gan par sociālo pabalstu sistēmu izmaiņām un to salāgošanu jaunās teritorijās, bet nesaņēmu uz tiem atbildes pēc būtības. Visos gadījumos bija viena universāla atbilde, ka par to lems jauno pašvaldību domes. “Jaudīgas pašvaldības” pamatojot to ar budžeta pieaugumu neiztur nekādu kritiku, ja Valdība apvienotu visas ministrijas un izveidotu divas, tām arī būtu lieli budžeti, bet tas nenozīmētu automātiski, ka visi ceļi uzreiz būs bez bedrēm, bērnudārzos nebūs rindas, pensionāriem cienīgas pensijas utt. Savus jautājumus es atkārtoti uzdevu ministra Pleša vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem 2021. gada 24. februāra Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē, lūdzot uzrādīt pašvaldību pakalpojumu un to izmaksu pētījumus, un saņēmu, manuprāt, šokējošu atbildi, ka šādi pētījumi nav veikti un tādi arī nav iecerēti. Tāpēc diemžēl nepiepildīsies iedzīvotāju cerības pirms pašvaldību vēlēšanām uzzināt par visiem tiem uzlabojumiem, ko tiem dos administratīvi teritoriālā reforma, nemaz nerunājot par ministra solījumu par izglītību un sociālos pakalpojumu uzlabojumiem piepildījumu, kas būtu balstīti analīzē un faktos. Atļaušos pat apgalvot, ka, ja šo jautājumu šodien uzdotu Ministram, tad atbilde būtu, ka par to lems jaunās domes, jaudīgas pašvaldības utt. atsakoties no jebkādas atbildības par iepriekšējiem solījumiem. Tāpēc jāsecina, ka bez šādiem pakalpojumu pētījumiem administratīvi teritoriālās reformas rezultāts ir vienkāršā valsts administratīvo teritoriju kartes “pārzīmēšana”, lai valdošā koalīcija ar sev tipiskiem melīgiem solījumiem mēģinātu sagrābt varu pašvaldībās.
Informācijas avots un viss raksts: DELFI.LV ( https://ej.uz/ernr )