Pirmdien, 19. februārī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, turpinoties dalībvalstu diskusijām par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti norādīja, ka pirmais, ar ko ir jāsāk, lai tiešos maksājumus padarītu godīgākus un efektīvākus – nākamajā periodā ir jāpabeidz to izlīdzināšana, lai ES dalībvalstu lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās. Šogad Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi ir tikai 56 procentu apmērā no ES vidējā līmeņa. “Vēlos uzsvērt, ka tiešajiem maksājumiem arī turpmāk ir jābūt pilnībā finansētiem no ES budžeta. Nedrīkst radīt situāciju, ka tiešie maksājumi tiktu līdzfinansēti no nacionālajiem budžetiem, jo tas viennozīmīgi radītu papildus nevienlīdzīgas konkurētspējas nosacījumus ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs arī norādīja, ka nevajadzētu mainīt pašlaik pastāvošo tiešo maksājumu struktūru, kas funkcionē labi un ir izprotama lauksaimniekiem. Taču tiešo maksājumu sistēma, tāpat kā KLP kopumā, ir jāvienkāršo, turklāt tiešmaksājumi jāfokusē uz tiem atbalsta pretendentiem, kam lauksaimnieciskā ražošana ir galvenais ienākumu avots.
“Sniedzot dalībvalstīm lielāku brīvību lauku attīstības politikas īstenošanā, mēs spēsim efektīvāk veicināt lauku teritoriju attīstību, radīt jaunas darba vietas un attīstīt lauku ekonomiku. Mēs ļoti pozitīvi skatāmies uz Eiropas Komisijas centieniem lauku attīstības politikas vienkāršošanā un lielākas elastības nodrošināšanā dalībvalstīm,” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu ministri turpina diskutēt par EK pērn gada nogalē publicēto paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā definētas KLP prioritātes pēc 2020. gada – KLP modernizācija un vienkāršošana.