Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 17.un 18. jūlijā Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kur Igaunijas prezidentūras vadībā tiek apspriesti Eiropas Komisijas (EK) visaptverošās sabiedriskās aptaujas par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanu rezultāti. Diskusijas laikā ministri pauda dalībvalstu sākotnējo pozīciju jautājumā par KLP nākotni pēc 2020. gada.
ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, vērsa ministru uzmanību uz to, ka ES ir jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem un ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kas ietekmēs gan ES kopējo budžetu, gan ES KLP.
Komisārs Fils Hogans norādīja, ka publiskās konsultācijas galvenais vēstījums ir skaidrs: aptaujātie piekrīt, ka lauksaimniekiem ir jānodrošina ienākumu atbalsts, jāuzlabo lauksaimnieku pozīcija tirdzniecības ķēdē un jāatbalsta mērķtiecīgas investīcijas, kā arī nepieciešams nodrošināt vairāk ieguvumus videi un klimatam.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniecībai ir svarīgi, lai tiktu īstenota spēcīga KLP ar atbilstošu ES finansējumu. “Raugoties nākotnē, mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Tiešo maksājumu izlīdzināšana būs loģisks, pamatots un sabiedrībai izprotams solis,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Izmantojot ministru tikšanos ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē, Višegradas un Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot vienotu nostāju par KLP saglabāšanu kā spēcīgu, vienkāršotu un ar atbilstošu budžetu nodrošinātu politiku.
Līdz ar ministru viedokļu apmaiņu iezīmējas diskusiju sākums par KLP nākotni – diskusijām sekos konkrētu lauksaimniecības politiku regulējošo likumdošanas priekšlikumu izstrāde 2018. gadā un pēc tam darbs vairāku gadu garumā pie valstu vienošanās par šiem nosacījumiem.
Sanāksmē ministri apsprieda arī aktuālo situāciju saistībā ar ES starptautiskās tirdzniecības attīstību un EK aktivitātes, ES dalībvalstu vārdā veicot sarunas par starptautisko līgumu slēgšanu procesu. ES lauksaimniecības ministri kopumā pozitīvi vērtēja EK eksporta veicināšanas aktivitātes, taču vienlaikus tika uzsvērts, ka ir aktīvi jāiestājas par ES valstu ražotāju interesēm eksporta tirgos, ņemot vērā ES augstos veterināros, higiēnas, vides un citus standartus.
Sanāksmē arī tika apspriesti pamatprincipi zvejas iespējām ES ūdeņos 2018. gadā, kas būs pamats oktobrī paredzētajam lēmumam par zvejas iespējām Baltijas jūrā. Pārrunāti arī Āfrikas cūku mēra ierobežošanas jautājumi, antimikrobiālā rezistence, atšķirīgas kvalitātes produktu laišana tirgū, sausuma izraisītās problēmas Portugāles lauksaimniecībā un ar lauksaimniecības zemi saistīts jautājums.