Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) var uzlabot Rīgas ekonomisko stāvokli, uzlabojot galvaspilsētas pašvaldības attiecības ar valdību, intervijā aģentūrai LETA apgalvo ZZS Rīgas mēra amata kandidāts, Saeimas deputāts Armands Krauze. Politiķa skatījumā, pie varas nākot ZZS, Rīga varētu saņemt lielāku naudu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tāpat esot saskatāmas plašas iespējas taupības pasākumiem, lai iegūtu līdzekļus jauniem projektiem. Optimistiskākajā gadījumā Krauze cer ZZS iegūt ceturtdaļu Rīgas domes deputātu mandātu.
Kāpēc vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās būtu jābalso par ZZS sarakstu? Ar ko jūs būsiet labāki par pārējiem?
Mums līdz šim nav veicies Rīgas domes vēlēšanās, bet Latvijā kopumā ZZS ir pārstāvēta gandrīz 80 pašvaldībās. Visā Latvijā ZZS vada vairāk nekā 40 pašvaldības. Rīgā patlaban dzīvo daudz bijušo lauku iedzīvotāju un zemnieku bērnu. Arī mani vecāki pārcēlās uz Rīgu pagājušā gadsimta 30.gados. Pirmskara Latvijā viens no Rīgas mēriem – Hugo Celmiņš – bija Latviešus zemnieku savienības biedrs. Mēs un mūsu sabiedrotā ZZS Latvijas Zaļā partija (LZP) iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās startējām ar atsevišķiem sarakstiem. Domājām, ka tā būs labāk, bet nepārvarējām 5% barjeru – par LZS nobalsoja 1,9%, par LZP – 4% vēlētāju. Ja šos rezultātus saskaita, mēs kopā būtu pārvarējuši 5% barjeru. Šoreiz abas partijas Rīgas domes vēlēšanās startēs ar kopīgu sarakstu. ZZS vadītajās pašvaldībās ir sakopta teritorija un tiek risinātas iedzīvotājiem aktuālas problēmas. Mēs varētu sekmīgi strādāt arī galvaspilsētas pašvaldībā un izdarīt daudzas lietas labāk. Mūsuprāt, pašvaldības deputātiem ļoti svarīgi ir ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Es savā līdzšinējā darbībā esmu bijis ļoti cieši saistīts ar dažādām nevalstiskām organizācijām. NVO vienmēr ieklausās savos biedros, iedzīvotājos un pārstāv viņu intereses. Tāpēc es atšķirībā no esošās Rīgas domes vadības ņemšu vērā iedzīvotāju intereses.
Uz cik mandātiem nākamajā Rīgas domē cer ZZS?
Mūsu mērķis ir iekļūt Rīgas domē un iegūt iespējami lielāku mandātu skaitu. Par ļoti labu rezultātu mēs uzskatītu 15 mandātus.
Kas būs ZZS deputātu kandidātu sarakstā Rīgas domes vēlēšanās?
Mēs vēl neesam sanumurējuši, kurš būs otrais, kurš – trešais. Sarakstā, kura līderis būšu es, no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) startēs arī partijas ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš, no Latvijas Zaļās partijas (LZP) – valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš un Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Sarakstā būs gan LZS, gan LZP biedri, kuri ir rīdzinieki un labi pārzina galvaspilsētas problēmas.
Ko jūs varat solīt dažādām iedzīvotāju grupām: pensionāriem, strādājošajiem, ģimenēm ar bērniem, mazturīgajiem?
Vispirms es gribu kliedēt runas, ka, nākot pie varas Rīgas domē, mēs varētu kaut ko atņemt no esošajiem atvieglojumiem, kas piešķirti atsevišķām sociālajām grupām. Jāsaka, ka liela daļa no atbalstiem un pabalstiem, ko patlaban maksā, Rīgā tika ieviesti jau no 2000.gada. ZZS prioritātes var sakārtot trijās grupās. Mēs vēlamies sakārtot dzīvojamo māju apsaimniekošanu Rīgā. Tas dos labumu arī pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Man ir personīga pieredze, kā māja, kurā es dzīvoju, aizgāja no Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja. Tā pakalpojumi bija ļoti dārgi, turklāt mēs nekad nevarējām uzzināt atsevišķu pakalpojumu cenas, tās bija absolūti necaurspīdīgas, tāpat kā it kā veikto remontu cenas, kas bija astronomiskas. Mēs veicināsim, lai dzīvokļu īpašnieki dibina biedrības, kas nodarbosies ar māju apsaimniekošanu. Sistēmai jābūt absolūti caurspīdīgai, lai katrs iedzīvotājs var uzzināt, cik katrs pakalpojums, katrs remonts maksā. Namu apsaimniekošanā, mūsuprāt, ir nepieciešama kapitāla reorganizācija un domāšanas maiņa. „Rīgas namu pārvaldnieks” nevar aizbildināties ar to, ka ir komercuzņēmums ar saviem komercnoslēpumiem. Viņiem iedzīvotājiem ir jāatklāj pilnīgi viss par savu darbību. Dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzlabošana ietekmēs visas iedzīvotāju sociālās grupas. Otrs mūsu prioritāšu virziens ir sabiedriskais transports. Salīdzinot Rīgu, piemēram, ar Tallinu, jāsecina, ka Latvijas galvaspilsētā sabiedriskais transports ir ļoti dārgs. Turklāt, veidojot jaunas sabiedriskā transporta līnijas, piemēram, tā dēvēto Skanstes tramvaju, manuprāt, nevajadzētu skatīties tikai vīzijas par to, kuras teritorijas nākotnē varētu attīstīties. Jaunas sabiedriskā transporta līnijas jāiekārto tur, kur jau dzīvo liels skaits iedzīvotāju, piemēram, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā. Tur arī ir degradētas teritorijas. Turklāt autobusi un trolejbusi nav tas ērtākais transporta veids, jo mēdz regulāri iesprūst sastrēgumos. Sliežu transports ir labākais veids liela cilvēku skaita pārvadāšanai. Rīgā ir ļoti dārgas autostāvvietas, dārgākas nekā, piemēram, Stokholmā vai Londonā. Tāpēc nedarbojas tā sauktā “park&ride” sistēma, kas paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas var novietot apsargājamās autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Ulbrokas ielā atklātais pirmais stāvparks praktiski netiek izmantots. Rīdzinieki savas automašīnas mēdz atstāt lielveikalu stāvlaukumos, bet par to lietošanu ilgāk par divām stundām tagad tiek iekasēta samaksa. Sabiedriskā transporta jomā nauda ir jāiegulda attīstībā, jāveido jauni maršruti uz rajoniem, kur dzīvo daudz cilvēku. Trešais ZZS darbības virziens Rīgā būs izglītības sistēma – gan skolas, gan pirmsskolas iestādes. Rīgas dome 2016.gadā kopumā ir samazinājusi atbalstu izglītībai. Ir problēmas arī pirmsskolas iestāžu finansēšanā. Ja bērniem līdz četru gadu vecumam pašvaldības finansējums ir pieaudzis, toties sešgadīgo bērnu apmācībai līdzekļu tiek atvēlēts mazāk. Citas pilsētas, arī tās, ko vada ZZS mēri, ir nodrošinājuši vietas pašvaldību bērnudārzos vietas visiem bērniem, bet Rīgā joprojām vietu pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst.
Vai jūs uzskatāt, ka Rīgā vajag turpināt optimizēt skolu tīklu?
Skolu tīkla optimizācija ir jārisina sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītībai jābūt kvalitatīvai. Ja Rīgas dome nespēj nodrošināt, ka visās skolās ir normāli mācību apstākļi, bērni ir jākoncentrē skolās, kurās ir labs mācīšanas līmenis un labi apstākļi kā pedagogiem, tā audzēkņiem. Bet es esmu bijis skolās, kur „ož pēc padomju laikiem”, tajās es pats negribētu mācīties.
Jūsu potenciālie koalīcijas partneri Rīgā – nacionālā apvienība – iestājas par pāriešanu uz mācībām bērnudārzos tikai valsts valodā. Jūs atbalstāt šo ierosinājumu?
Es piekrītu, ka ir jāpāriet uz mācībām valsts valodā bērnudārzos, bet tas jādara pakāpeniski un brīvprātīgi. Ja to mēģinās realizēt ar administratīvām metodēm, var veidoties pretestība. Rīgā dzīvo daudz baltkrievu, ukraiņu, kas runā krieviski, bet savus bērnus sūta latviešu bērnudārzos un skolās. Tajā brīdī, kad šo procesu sāksim realizēt ar kādām piespiedu metodēm, var veidoties pretestība, un rezultāts būs sliktāks. Ir jādara viss iespējamais, lai cittautieši paši vēlētos mācīt savus bērnus latviski.
Rīgā samazinās iedzīvotāju skaits, daudzas vidusšķiras ģimenes ar bērniem pārceļas uz dzīvi Pierīgā. Vai šo procesu var ierobežot?
No vienas puses, ir labi, ka ģimenes ar bērniem izvēlas pārcelties uz dzīvi veselīgākos apstākļos, bet, no otras puses, tas rada papildu sastrēgumus, braucot uz darbu Rīgā. Lai cilvēki neietu prom no Rīgas, galvaspilsētā ir jānodrošina laba infrastruktūra un pilsētvide. ZZS centīsies veidot labu sadarbību starp Rīgas domi un Pierīgas pašvaldībām, jo mums ir daudz kopīgi risināmu jautājumu, piemēram, satiksmes jomā. Patlaban tādas sadarbības nav.
Vai atbalstīsiet administratīvas metodes, ko piekopj pašreizējā domes vadība, lai palielinātu Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaitu?
Es neatbalstu drastiskas metodes. Mums ir svarīgi, lai Rīga nevis iztukšo laukus, bet lai drīzāk palīdz laukiem dzīvot. Es negribētu ieviest galvaspilsētā vēl kādas drastiskas metodes, lai piespiestu lauku iedzīvotājus deklarēties Rīgā. Cita lieta, ja cilvēks dzīvo Rīgā. Tad atbilstoši likumam un godaprātam viņam būtu arī jādeklarējas savā faktiskajā dzīves vietā. Ja cilvēkam Rīgā ir īpašums, bet viņš faktiski dzīvo kaut kur citur, es domāju, ka nav pareizi izmantot palielinātu nekustamā īpašuma nodokli un citas piespiedu metodes, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā.
Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai uzlabotu Rīgas domes un valdības attiecības?
Šīm attiecībām ir ļoti liela nozīme. ZZS ietilpst valdības koalīcijā, no mūsu partijas ir nācis premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), tāpēc mēs varam uzlabot galvaspilsētas pašvaldības attiecības ar valdību. Tāda sadarbība palīdz pašvaldībām efektīvāk apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Patlaban Rīga to neizmanto, jo „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” vadītajai domei praktiski nav kontaktu ar valdību. Es varu solīt to nodrošināt, jo esmu premjera parlamentārais sekretārs. Rīga nākotnē varētu saņemt lielāku naudu no ES fondiem. Ar šiem līdzekļiem galvaspilsēta varētu attīstīt savu infrastruktūru, uzlabot vides kvalitāti.
Kā būtu iespējams palielināt galvaspilsētas pievilcību investoriem un aktivizēt uzņēmējdarbības vidi?
Ir skaidrs, ka Rīgai vajag rūpniecību, kas radītu darba vietas. Investori var būt dažādi. Rīgai patlaban nav piedāvājumu par industriālām teritorijām, bet ir vairākas degradētas teritorijas. Vajadzētu būt tā – ja ir investors, kas grib ieguldīt līdzekļus ražošanā, pašvaldībai jābūt gatavai piedāvāt vietu ar visiem nepieciešamajiem pieslēgumiem un angāru, kuru var iznomāt, lai tajā uzstādītu iekārtas un varētu sākt strādāt. Tikai tādā veidā Rīga var piesaistīt investorus. Rīgā šis virziens patlaban praktiski nav attīstīts. Mūsu mērķis ir piesaistīt investorus, lai Rīgā attīstītu ražošanu un radītu jaunas darba vietas.
Ko jūs darītu, lai palielinātu Rīgas budžeta ieņēmumus?
Es domāju, ka vispirms ir jāskatās, kur var ietaupīt. Šajā sakarā es vispirms skatītos „Rīgas satiksmes” virzienā, kurai pašvaldība ik gadu piešķir dāsnas subsīdijas. Godīgi sakot, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaimnieko daudz efektīvāk. Pašvaldības ieņēmumi, tāpat kā iedzīvotāju algas, ar katru gadu pieaug. Tāpēc, manuprāt, Rīgas domei būtu jādomā ne tik daudz par to, kā palielināt pilsētniekiem nodokļus un dažādas nodevas, bet gan jāpiešķir atlaides par nekustamo īpašumu, lai veicinātu iedzīvotāju saimniecisko aktivitāti.
Kāda būtu ZZS politika nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā?
Es uzskatu, ka par nesakoptiem īpašumiem un graustiem ir jāmaksā liels NĪN un tā likme ir jāpalielina. Galvaspilsētai jābūt sakoptai. Savukārt rīdziniekiem būtu jāsaņem NĪN atlaides. ZZS pārvaldītajās pilsētās jau ir tāda prakse. Tāda prakse ir jāiedzīvina arī Rīgā.
Kurus lielos investīciju projektus jūs izvirzītu par prioritāti, ja pārņemtu varu Rīgā?
Es domāju, ka mēs daudz labāk un efektīvāk sadarbotos ar valdību un Kultūras ministriju jautājumā par Rīgas koncertzāli. Mēs daudz vairāk darītu sabiedriskā transporta attīstībā, vienlaikus rūpējoties par to, lai galvaspilsētā nevairotos sastrēgumi. Manuprāt, daudz vairāk līdzekļ
vajadzētu ieguldīt velo joslu izveidē. Rīdzinieki ļoti daudz izmanto velosipēdus, bet velo infrastruktūra Rīgā ir vienkārši traģiska.
Kā jūs vērtējat Rīgas Brīvostas darbu, kas tajā būtu jāuzlabo? Kur jūs meklētu nākamo ostas pārvaldnieku?
Ostai nepieciešams labs, profesionāls vadītājs. Tas jāmeklē iespējami plašā starptautiskā konkursā. Mums ir labs piemērs – “airBaltic” vadītājs Martins Gauss. No mūsu nacionālās aviosabiedrības praktiski nekas nebija palicis pāri – tikai nosaukums, kas arī bija ieķīlāts. “airBaltic” tagad atjauno savu lidmašīnu floti, visi darbības rādītāji ir uzlabojušies, uzņēmums attīstās. Rīgas osta ir ļoti nozīmīgs uzņēmums. Ja spēcīgu vadītāju varam atrast tepat Latvijā, ļoti labi, ja nevaram, jāmeklē starptautiskā konkursā ārzemēs. Līdz ar jauno vadītāju ostā daudz kas varētu mainīties, pārmaiņām noteikti ir jābūt.
Kādu politiku jūs plānojat attiecībā uz „Rīgas satiksmi”? Kurus braukšanas maksas atvieglojumus saglabāsiet, kurus samazināsiet vai atcelsiet?
Mēs neplānojam pārskatīt piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus. Varbūt vienīgi tā dēvētās „puteņa biļetes”, kas nekādu sastrēgumu samazinājumu nav devušas. Turklāt ir vērojama acīmredzama nevienlīdzība. Tie, kuriem ir mašīnas tehniskā pase, puteņa laikā var braukt par brīvu, pārējiem pasažieriem vienalga ir jāpērk biļetes. Manuprāt, tas ir neizdevies pasākums. „Rīgas satiksmē” ir vajadzīgs nopietns audits. Ja runājam par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām vispār, ir jāizveido neatkarīga komisija, kas pakļaujas domei, nevis mēram, no kuras deputāti varētu iegūt visu informāciju, nevis klausītos atrunas par komercnoslēpumu. „Rīgas satiksmei” jākalpo iedzīvotājiem. Manuprāt, daudzus izdevumus vajadzētu būtiski samazināt. Piemēram, privātfirmām tiek maksāti miljoni eiro par „Rīdzinieka kartes” un citu elektronisko karšu uzturēšanu. Manuprāt, to var izdarīt ar daudz mazākām izmaksām par sistēmas uzturēšanu.
Kāda jēga ir jau tagad parakstīt memorandu, apliecinot, ka valdības koalīciju veidojošās partijas pēc pašvaldību vēlēšanām neveidos koalīciju ar šobrīd Rīgā pie varas esošajām partijām „Saskaņa” un „Gods kalpot Rīgai”? Varbūt jēdzīgāk būtu kopīgi strādāt pie kopīgas programmas, ko piedāvāt rīdziniekiem?
Dažos jautājumos mūsu viedokļi nedaudz atšķiras, bet virziens ir kopīgs. Mēs esam valdības koalīcijas partijas un savā darbībā balstāmies uz valdības deklarāciju. Memorandu parakstīt piedāvāja „Vienotība”, ZZS un nacionālā apvienība piekrita. Memoranda parakstīšana, ceru, izbeigs spekulācijas par to, vai ZZS varētu Rīgas domē veidot koalīciju ar „Saskaņu”/GKR. Saeimā mēs runājam un strādājam kopā ar visām tajā pārstāvētajām partijām. Ja esi kaut kur ievēlēts, tu nevari būt „destruktīvs revolucionārs”, ir jāsadarbojas ar pārējiem ievēlētajiem, tikai tā var kaut ko izdarīt iedzīvotāju labā.
Kāda būs ZZS priekšvēlēšanu kampaņa?
Mēs noteikti netērēsim naudu dārgajām reklāmām televīzijā. Mums būs vides reklāmas un radio reklāmas, gatavosim arī dažādus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Priekšvēlēšanu kampaņa būs, bet lieki naudu nešķiedīsim.