Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: situācija piena nozarē pasliktinās, steidzami nepieciešams ES tiešais atbalsts

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 27. un 28. jūnijā Luksemburgā piedalīsies kārtējā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā turpinās uzstāt uz nepieciešamību ES sniegt tiešu finansiālo atbalstu grūtībās nonākušajām Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm pēc Krievijas embargo ieviešanas.

Latvija novērtē Eiropas Komisijas (EK) līdz šim īstenotos atbalsta pasākumus piena un cūkkopības nozarēm, taču situācijas uzlabošanai piena nozarē, jo īpaši attiecībā uz ražotāju ienākumu zuduma daļēju kompensēšanu, ar to nepietiek. “Latvija kā nepieciešamu un tūlītēju pasākumu saskata tālāku mērķētu ES tiešu finansiālu atbalstu piena ražotājiem, jo situācija joprojām ir ļoti grūta. Kaut arī ES ir īstenojusi vairākus atbalsta pasākumus cietušajām nozarēm, taču ar to nav līdzēts. Kopumā ES tirgū uzlabojumi nav vērojami, piena ražošanā saglabājas pārprodukcija un cenas turpina pazemināties. Kopš embargo sākuma 2014. gada jūlija līdz 2016. gada maijam Latvijā piena iepirkuma cena ir samazinājusies par 38 procentiem, noslīdot zem 190 eiro par tonnu. Grūtības turpinās arī cūkkopības nozarē. Tāpēc mēs turpināsim uzturēt prasību par turpmāka tiešā finanšu atbalsta sniegšanu piena un cūkgaļas ražotājiem,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Padomes sēdē EK iepazīstinās dalībvalstis ar pamatprincipiem, kas tiks izmantoti, nosakot plānotos zvejas iespēju apjomus 2017. gadā ES zvejniekiem ES ūdeņos. Latvijai visvairāk interesējošo regulas priekšlikumu par 2017. gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā EK plāno prezentēt 2016. gada augusta beigās vai septembrī. Latvija vēlas diskusijas par zvejas iespējām savlaicīgu sākšanu, ņemot vērā jautājuma sociāli ekonomisko nozīmību un apstākli, ka zvejas iespējas nākamajam gadam Baltijas jūrā pirmo reizi būtu jānosaka pēc jaunā ilgtermiņa daudzsugu (menca, reņģe, brētliņa) plāna.

Padomē tiks diskutēts arī par ES ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ar mērķi pilnveidot regulējumu atļaujām, kas dod ES zvejas kuģiem tiesības zvejot ārpus ES ūdeņiem. Latvija atbalsta šās jomas sakārtošanu, taču kategoriski iebilst pret jebkādiem pasākumiem, kas ES zvejas flotei piemērotu pārmērīgus un neefektīvus administratīvos pasākumus, nesamērīgi palielinot administratīvo slogu kuģu operatoriem un dalībvalstu institūcijām.