Intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani

28.maija vakarā Valsts prezidents emocionālā runā Latvijas televīzijā paziņoja, ka pieņēmis ļoti grūtu un sarežģītu lēmumu – rosināt Saeimas atlaišanu. Šādu soli Valdis Zatlers pamatoja ar to, ka Saeima ir izrādījusi necieņu pret tiesu varu un ka lēmumi tiek pieņemti šauru grupu interesēs. Vai tiešām tiesiskums Latvijā ir apdraudēts un oligarhi ir pārņēmuši varu valstī?

Viens no iemesliem, kāpēc Valdis Zatlers izšķīrās par soli atlaist Saeimu, ir tas, ka viņš juta, ka, iespējams, netiks pārvēlēts Valsts prezidenta amatā. Izskatās, ka ar šādu soli viņš sev veidoja jaunu placdarmu, no kuras atsperties, lai nodrošinātu sev vietu tālākajos politiskos procesos. Ja atskatāmies uz Valda Zatlera prezidentūras iepriekšējiem četriem gadiem, es neatceros nevienu reizi, kad viņš būtu ieminējies par oligarhu ietekmi politikā. Arī savā 26.aprīļa runā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ne ar vienu vārdu netika pieminēts tas, ka ar tiesiskumu Latvijā ir problēmas vai arī ka varu valstī pārņēmuši oligarhi. Gluži pretēji – savas prezidentūras laikā viņš vairakkārt ir ticies ar t.s. oligarhiem un draudzīgā gaisotnē pie pusdienu galda pārrunājis politiskās aktualitātes. Dīvaini ir tas, ka prezidents četrus gadus ir klusējis, bet turpat savas prezidentūras pēdējā dienā paziņo, ka valsts ir briesmās. Runas par to, ka kādi lēmumi ir pieņemti šauru grupu interesēs, maigi sakot, ir dīvainas, it īpaši, ja, būdams Valsts prezidents, Valdis Zatlers visus likumus ar savu parakstu ir akceptējis – neviens likums Saeimai nav atgriezts ar piezīmi, ka tas ir pieņemts kāda konkrēta cilvēka interesēs.

Cīņa ar oligarhiem ir bijusi kā tāda brīnumnūjiņa, ar ko vairāki politiskie spēki ir mēģinājuši tikt Saeimā. Tomēr, kas ir interesanti, ik pa brīdim, atkarībā no apstākļiem, tie spēku samēri mainās un gadās arī tā, ka tie „tumšie spēki” kļūst „gaišie” un otrādi.

Vai pilsoņiem vajadzētu piedalīties 23.jūlija referendumā par Saeimas atlaišanu?

Gaidāmajā referendumā es piedalīšos un savu izvēli izdarīšu. Tāpat aicinu arī pārējos Latvijas pilsoņus noteikti 23.jūlija referendumā piedalīties, jo tas ir mūsu pilsoņa pienākums paust savu viedokli, it īpaši tik nozīmīgā jautājumā, kā par pirms astoņiem mēnešiem ievēlētās Saeimas atlaišanu. Izvēle, kā balsot, lai paliek katra paša ziņā.
 
10. Saeimas vēlēšanas bija ievērības cienīgas ar to, ka šajās vēlēšanās tika ievēlēti 60 jauni deputāti. Vai septiņi mēneši bija pietiekami ilgs laiks, lai jaunie deputāti spētu parādīt savu potenciālu deputāta amatā.
 
Tie 60 jaunie deputāti, kuri tika ievēlēti 10.Saeimā, tīri cilvēcīgi šobrīd jūtas nepamatoti apvainoti un vīlušies par to, ka viņiem netika doti četri gadi, lai, strādājot sabiedrības un valsts labā, kaut ko Latvijas politikā mainītu. Ja nav pierādījumu, ir visai dīvaini runāt par to, ka deputāti, pieņemot lēmumus, būtu vadījušies kaut kādu savtīgu motīvu vadīti – šie pārmetumi no prezidenta puses ir bijuši galīgi nevietā un to varētu apstiprināt, domāju, ikviens 10.Saeimas deputāts.
 
Kāpēc Valdis Zatlers netika pārvēlēts uz otru Valsts prezidenta pilnvaru termiņu?

Valda Zatlera nepārvēlēšana uz otro prezidentūras termiņu, kā kāds varbūt domā, nav deputātu, vai politisko spēku sazvērestība. Jau labu laiku pirms Saeimas balsojuma, lai panāktu atkārtotu pārvēlēšanu prezidenta amatā, Zatlers tikās atsevišķi gan visiem politisko spēku līderiem, gan arī ar visu Saeimas frakciju deputātiem. Zatleram vajadzētu pašam uzdot sev jautājumu, kāpēc viņam neizdevās pārliecināt deputātus nobalsot par viņu. Domāju, liela loma Valda Zatlera nepārvēlēšanai bija ne tikai neizteiksmīgie četri gadi prezidenta amatā, bet arī viņa lēmums atlaist Saeimu. Deputātiem, kuriem prezidents izteica neuzticību, tīri psiholoģiski grūti bija balsot par uzticību prezidentam, kurš ir pateicis, ka esošie deputāti viņa acīs ir nekam nederīgi.

Ja Valdi Zatleru izraudzījās Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kurā vietā tika izlemta Andra Bērziņa kandidatūra?
 
Andra Bērziņa kandidatūra nekādās kuluāru sarunās netika izvēlēta. Viss bija daudz vienkāršāk – Andris Bērziņš pats ar šādu iniciatīvu nāca un viņš pats to darīja zināmu ZZS frakcijas deputātiem. Kā pats Andris Bērziņš norādīja – ir tikai demokrātiski, ka ir vairākas kandidatūras uz tik valstiski nozīmīgu amatu. Arī es savā ziņā biju nedaudz pārsteigts par šādu iznākumu prezidenta vēlēšanās. Domāju, ja nebūtu bijis paziņojuma par Saeimas atlaišanu, ja deputātos nebūtu aizvainojuma, rezultāts būtu pavisam savādāks.
 
Kāds būs A.Bērziņš kā Valsts prezidents?

Nešaubīgi jaunais prezidents būs ar savu stāju un ar savu viedokli. Viņš ir īsts Latvijas patriots, cilvēks, kurš balsoja par Latvijas neatkarību. Viņš ir apliecinājis savu varēšanu un prāta spējas gan vairākus gadus būdams liela uzņēmuma vadītājs, gan vadot 10.Saeimas Tautsaimniecības komisiju, par ko ir saņēmis atzinīgus vārdus no mūsu sadarbības partneriem.

Skaidrs ir tas, ka Bērziņš tik ļoti netieksies pēc ārišķībām. Viņš jau ir teicis, ka diez vai pārvāksies dzīvot uz prezidentam paredzēto Jūrmalas māju. Tāpat jaunievēlētais prezidents ir runājis par to, ka prezidenta algu plāno ziedot konkrētiem labdarības mērķiem.

Protams, šeit kontekstā ir jautājums par viņa lielo pensiju. Tomēr ir jāsaprot to, ka šos pensiju viņš ir nopelnījis legāli, strādājot atbildīgā amatā, un būtu visai dīvaini, ka viņam par to būtu jākaunas vai šis fakts jāslēpj. Protams, ir žēl to Latvijas pensionāru, kuri pēc 40 nostrādātiem gadiem šobrīd dzīvo uz iztikšanas robežas. Tāpēc arī Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir aizstāvējusi pensionāru intereses un iestājas par pensiju indeksēšanu. Pensionāriem katrs lats ir svarīgs un pensionāri nav tā sabiedrības daļa, kurai būtu jāglābj valsts no krīzes.

Vai ir taisnīgi, ka Valdim Zatleram pēc četriem nostrādātiem gadiem pienākas tās pašas sociālās garantijas – dārgs dzīvoklis, lepns auto un sekretāre kā Vairai Vīķei Freibergai, kas Valsts prezidenta amatā nostrādāja abus prezidenta pilnvaru termiņus?

Diez vai šīs privilēģijas būtu nepieciešamas. Protams, cilvēks, kas iet uz šo prezidenta amatu zināmā mērā riskē ar savu iepriekšējo stāvokli, bet tajā pašā laikā mēs dzīvojam valstī, kurā nevaram atļauties baudīt tās privilēģijas un tādā apmērā, kādā tās tika saņemtas līdz šim. Līdzīgi kā deputātiem tiek pārskatītas dažādas kompensācijas, tā arī, runājot par Valsts prezidenta amatu, būtu jāpadomā, kas Valsts prezidentam ir nepieciešams un kas varbūt ir tas, no kā prezidents varētu atteikties.

Einārs Repše, piesakot jaunu politisko spēku, kopā ar domubiedriem devās uz baznīcu, savukārt Valdis Zatlers sarīkoja pasākumu citā latviešiem svētā vietā – Likteņdārzā. Repše cīnījās ar „tumšajiem spēkiem”, V.Zatlers jau pozicionējis, ka līdz sava mūža galam grasās darīt to pašu.

Ja mēs runājam par mesijas lomu politikā, tad vietā ir tēma par to, kur katrs no šim t.s. mesijām mēģina sevi pieteikt un kas no tā visa ir iznācis. Einārs Repše jaunu politisko spēku ar lielu pompu pieteica baznīcā un pie viena palūdza tautai viņam saziedot miljonu. Mēs redzējām, kas no tā visa sanāca. Tagad izskatās, ka vēsture atkārtojas – Valdis Zatlers sarīkoja pasākumu Likteņdārzā. No vienas puses, pozitīvi ir vērtējams tas, ka cilvēks nerīko sev greznas pateicības balles, kas šajā situācija nebūtu normāli, bet, no otras puses, pamatots ir jautājums, vai ir prātīgi rīkot šādu pasākumu vietā, kas daudziem latviešiem liekas svēta. Vēl ir būtisks jautājums – ja Eināram Repšem Jaunā laika dibināšanai tauta saziedoja naudu, tad, kas finansēs Zatlera jauno politisko spēku.

Kamēr krievvalodīgie apvienojas zem Saskaņas centra karoga, tikmēr kārtējo reizi tiek šķelts latviešu elektorāts. Vai tiem, kuri vēlas aktīvi darboties politikā, atbildīgi būtu nevis veidot jaunu, bet iesaistīties kādā no esošajiem politiskajiem spēkiem?

Runājot par pilsoņu dalījumu pēc etniskās piederības, nacionālām pazīmēm, jāsaka, ka krievvalodīgie tiešām šajā ziņā ir diez gan vienoti, jo viņi apvienojas zem viena – Saskaņas centra karoga. Tomēr ik pa brīdim arī viņu vidū parādās radikāli spēki, kas šo krievvalodīgo vēlētāju kopumu šķeļ – sākot ar PCTVL un beidzot ar osipoviešiem un lindermaņiem. Latviešiem diemžēl vienmēr ir bijis raksturīgi meklēt nevis kopīgo, bet dalīties dažādās līdzīgi domājošās interešu grupās. Vietā ir teiciens, kur divi latvieši, tur trīs partijas.

Kā jūs vērtējat Roberta Ķīļa un Ģirta Rungaiņa izteikumus par to, ka jau pēc pāris gadiem pensiju sistēma būs sabrukusi?

Šie izteikumi man nav nekāds jaunums. Kā jau vienā no iepriekšējām intervijām izteicos, Roberts Ķīlis varētu būt Valda Zatlera topošā politiskā spēka ekonomiskās programmas autors. Klajie uzbrukumi pensiju sistēmai un augstākajai izglītībai ir tikai sākums, nebrīnīšos, ja pavisam drīz parādīsies uzbrukumi zemnieku subsīdijām.  Ja runājam par 2012.gada budžeta veidošanu, tad ir skaidrs, ka, to veidojot, būs jānāk klajā ne tikai ar politiskiem, bet arī tīri ekonomiskiem priekšlikumiem par to, kur ņemt konsolidācijai nepieciešamos aptuveni 100 līdz 130 miljonus latu. Izskatās, ka šobrīd tiek zondēts sabiedrības viedoklis par dažādiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Ģirts Rungainis ir rupors, bet Ķīlis ir viens no iepriekš minēto ideju autoriem. Nav iedomājams, ka Valsts prezidenta paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis nāktu klajā ar idejām, kas jau pirms tam nebūtu saskaņotas ar Valdi Zatleru. Izskatās, ka atsevišķi politiskie spēki dara visu, lai nojauktu to aizsardzības valni, ko ap savām pārraudzībā esošajām ministrijām ir uzcēlusi ZZS. Mērķtiecīgi tiek strādāts, lai rudenī varētu veiksmīgi tikt klāt pie pensiju un izglītības naudām, lai uz tā rēķina varētu veikt šo konsolidāciju. Jāsaka, ka ZZS arī turpmāk būs par pensiju nesamazināšanu un iestāsies par pensiju indeksāciju it īpaši laikā, kad reālā inflācija valstī ir aptuveni 5%.

Kā jūs vērtējat valdības darbu?

Līdz šim sabiedrībā pozitīvi tika vērtēti tieši ZZS ministri, bet kopumā negatīvi – gandrīz visi Vienotības cilvēki, ieskaitot Dombrovski kā valdības vadītāju. Īpaši jāpabrīnās par Vienotības īpašo attieksmi pret ekonomikas ministru Kamparu, kurš Vienotību ir diskreditējis sabiedrības acīs jau neskaitāmas reizes. Runājot par Valdības darbu, noteikti būtu jārunā arī par Vienotības mazspēju, jo viņi vairāku mēnešu garumā nav spējuši atrast piemērotu kandidatūru iekšlietu ministra amatam.

Kāda ir šā brīža Latvijas galvenā problēma, kuru steidzami politiķiem vajadzētu sākt risināt?

Nešaubīgi – viss, kas saistās ar valsts ekonomiku. Jautājumi, kas cilvēkiem ir svarīgi – vai būs darbs, vai nodokļi netiks celti, vai būs nauda, par ko bērnus laist skolā, vai pensijas saglabāsies esošajā līmenī un daudzi citi. Rudenī stāv priekšā budžeta konsolidācija – ir jāsniedz skaidra vīzija, kur mēs šo iztrūkstošo naudu ņemsim. No vienas puses, Vienotība un citi kolēģi runā par to, ka nekad neies uz nodokļu palielināšanu, bet mēs jau kuluāru sarunās dzirdam runas par to, ka ir doma ieviest nodokli par katru šķūnīti, katru garāžu, katru būdiņu. Mūsuprāt, ir pilnīgi nepieņemami celt vai ieviest jaunu nodokli situācijā, kad cilvēkiem jau tā ir grūti savilkt galus kopā. Mums jādod skaidri signāli uzņēmējiem, tiem, kas uztur Latvijas ekonomiku. Politiķiem ir jāsaka uzņēmējiem, ka mums viņi ir vajadzīgi, ka ir vajadzīgas jaunas darba vietas, ka politiķi darīs visu, lai nevis kavētu, bet gan veicinātu uzņēmējdarbību. Visbeidzot nekavējoši risināmi jautājumi par līdzvērtīgiem un mūsu valstij labvēlīgākiem nosacījumiem lauksaimniekiem Eiropas atbalsta maksājumos. Mēs esam runājuši par šo situāciju gan ar mūsu deputātiem, gan ar jaunievēlēto Valsts prezidentu. Jau tuvākajā laikā Andris Bērziņš dosies uz Briseli, lai tur skaidri paustu Latvijas nostāju.

Iespējams pēc pāris mēnešiem būs ārkārtas vēlēšanas. Ar kādu programmu ZZS uz tām ies?

Arī uz ārkārtas vēlēšanām, ja tādas būs, mēs iesim ar saukli – Saimnieki savā zemē. Domāju, šī tēmas aktualitāte nav mainījusies. Mēs skaidri šajos septiņos mēnešos esam parādījuši, ka savus solījumus vēlētājiem esam pildījuši. Tas attiecas gan uz pensionāru, skolotāju, gan zemnieku interešu aizstāvību. Mēs ejam uz priekšu ar precīziem uzstādījumiem – nedrīkst atņemt finansējumu izglītībai, esam par līdzsvarotu sociālo sistēmu, kur viens no būtiskiem jautājumiem ir veikt iepriekš minēto pensiju indeksāciju un, protams, mēs nedrīkstam aizmirst Latvijas uzņēmējus, kas godprātīgi ir maksājuši un maksā valstij nodokļus.

Politiskā jomā ir skaidri jāpasaka tas, ka mēs ejam uz tautas vēlētu prezidentu. Šeit gan jāpiebilst, ka mani nedaudz pārsteidza mūsu kolēģu Vienotības attieksme laikā, kad par šo jautājumu tika balsots Saeimā – viņi šo balsojumu neatbalstīja.

Kādi varētu būt Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultāti? Kas šajās vēlēšanās būs vislielākais ieguvējs?

Šis jautājums ir diezgan sarežģīts, jo mēs nezinām, cik politiskie spēki un kādā sastāvā plāno startēt ārkārtas vēlēšanās. Domāju ZZS nākamajā Saeimā var rēķināties ar 25 līdz 30 vietām.