Pašvaldību finanses pārmaiņu priekšā un to izaicinājumi
Publiskajā telpā ierasti tiek apspriests valsts budžeta veidošanas un apstiprināšanas process – gaidāmie ieņēmumi, nodokļu politikas pasākumi un izdevumi. Tajā pašā laikā pašvaldību budžeti tiek apspriesti retāk, pat neraugoties uz pašvaldību atrašanos vistuvāk iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Pašvaldības savu budžetu veidošanā rīkojas patstāvīgi, tomēr to izstrādāšana un budžeta resursu izlietošana ir atklāts process
Jāatzīmē, ka šis gads pašvaldību finanšu ieņēmumu un izdevumu plānošanā ir pārmaiņu gads, tomēr situāciju palīdzēs stabilizēt valsts atbalsts. Vienlaikus izaicinājumi efektīvu pašvaldību uzturēšanas izdevumu un investīciju projektu īstenošanā pastāv, kur pārdomāta un izsvērta rīcība ir tik ļoti nepieciešama.
Pieejamo resursu ietvaros pašvaldības nodrošina un attīsta vietējo infrastruktūru, veselības aprūpes pieejamību un gādā par iedzīvotāju izglītību (no pirmsskolas līdz vispārējai vidējai izglītībai), kā arī nodrošina citu pakalpojumu pieejamību. Pašvaldību ieņēmumus parasti var veidot vairākas ieņēmumu kategorijas. Tie var būt atsevišķu nodokļu ieņēmumi, valsts dotācijas konkrētu deleģēto funkciju īstenošanai, kā arī pašvaldību pašu ieņēmumi par veiktajiem maksas pakalpojumiem. Tāpat izdevumus iespējams finansēt ar aizņemtiem resursiem atkarībā no spēkā esošās aizņemšanās politikas. Pašvaldību funkciju īstenošana norit caur pašvaldību izdevumiem kārtējo izdevumu veidā, t.sk. atalgojumam un norēķiniem par precēm un pakalpojumiem, kā arī caur infrastruktūras investīciju projektu realizēšanu.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā – kopumā pašvaldību rīcībā bija teju 29% no vispārējās valdības sektora ieņēmumiem un arī izdevumu apmērs vidēji bijis tuvu šim ciparam. Salīdzinot ar situāciju citur, Latvijā pašvaldību loma vispārējās valdības finansēs bijusi nozīmīgāka, nekā tas bijis Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Par to liecina ieņēmumu un izdevumu īpatsvars, kas kopējā budžetā saglabājies virs ES vidējā rādītāja. Atšķirības varētu skaidrot ar pašvaldību autonomajām un deleģētajām funkcijām, savukārt mazāks īpatsvars liecina par valsts atbildību atsevišķu funkciju veikšanā, kas citur ir pašvaldību atbildības joma. Piemēram, lielajās valstīs – Vācijā, Itālijā un Spānijā – pašvaldību funkcijās neietilpst izglītības nodrošināšana, kas līdz ar to samazina resursu nepieciešamību un veikto izdevumu apmēru. Šis skaidrojums parāda, ka salīdzinājums starp valstīm var nebūt izmantojams pilnībā atšķirīgo funkciju dēļ, kas ietekmē gan pašvaldību ieņēmumus, gan izdevumus, un sniedz dažādu situācijas raksturojumu.Ziņas turpinājums un informācijas avots: MAKROEKONOMIKA.LV ( https://ej.uz/gwqc )
By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/
