Aktualitātes

113412

Ņina Linde: Zemās pensijas ir nevis Rīgas pašvaldības, bet gan valsts sociālās politikas sekas
Apskatīt komentārus (0)


25.08.2020


Man bija liels pagodinājums kopā ar citiem autoriem piedalīties jūsu vadītajā pētījumā “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā”, kuru pagājušajā gadā pasūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Kādi ir galvenie pētījuma rezultāti, un kā jūs prognozējat Rīgas attīstību nākamajos desmit gados?

SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” pagājušajā gadā uzvarēja konkursā un pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma izstrādāja pētījumu “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā”. Pētījuma laikā tika sagatavoti četri iespējamie Rīgas, tās apkaimju un Rīgas apkārtnes demogrāfijas prognozes scenāriji līdz 2030. un 2050. gadam. Prognozes ir nepieciešamas, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, bērnudārzu, skolu un citu pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. No četriem iespējamiem attīstības scenārijiem tika izvelēts ticamākais, izveidotas prognozes par to, kā mainīsies gan iedzīvotāju skaits, gan dzimuma un vecuma struktūra Rīgas apkaimēs un Rīgas pilsētai tuvākajās pašvaldībās.

Mēs izstrādājām prognozes par nodarbinātības, paaudžu un paradumu maiņas iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju migrāciju, ņemot vērā mūsdienu globālās sociālekonomiskās tendences.

Tā kā biju viens no pētījuma autoriem, tad zinu, ka vairāki Rīgas domes pieaicinātie eksperti sākotnēji izteica kritiku par bāzes scenārija pieņēmumiem, jautājot, vai šāds attīstības scenārijs ir ticams. Taču, kā liecina jau pirmie 2020. gada rezultāti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta sagatavotās prognozes piepildās ar apbrīnojamu precizitāti.

Pagājušajā gadā, gatavojot nākotnes attīstības scenāriju, pēc plašas domu apmaiņas un dažādu attīstības iespēju kritiskas izvērtēšanas gan pētījuma autori, gan no Rīgas pilsētas pieaicinātie eksperti nonāca pie kopīgiem secinājumiem un vienojās ‒ bāzes prognozes balstīt uz pieņēmumu, ka Latvijas ārējās migrācijas bilancei jau tuvākajā laikā ir jātiecas uz nulles līmeni. Mēs pieņēmām, ka tuvākajā nākotnē saglabāsies 2016.-2019. gadā novērotā mirstība, dzimstība un iekšējas migrācijas tendences, bet jau no 2020. gada ārējās migrācijas saldo pietuvosies nulles līmenim. Pašlaik izskatās, ka tieši šādas izmaiņas ir notikušas, jo tās paātrināja Covid-19 krīzes laikā noteiktie ierobežojumi un izmaiņas. Taču pat šādas attīstības scenārijs nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, jo mirstība tik un tā vēl daudzus gadus nevar būt mazāka par dzimstību. Pat tad, ja nākamajos gadus starptautiskās migrācijas saldo saglabāsies nulles līmenī, Latvijas iedzīvotāju skaits no 1,92 miljoniem iedzīvotāju 2019. gadā samazināsies līdz 1,83 miljoniem iedzīvotāju 2030. gadā un līdz 1,70 miljoniem 2050. gadā. Šis scenārijs ir visai tuvs Ekonomikas ministrijas prognozētajam iedzīvotāju skaitam 2030. gadā un arī “Eurostat” 2030. gada prognozei par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām, neiekļaujot prognozē starptautisko migrāciju.

Ja runājam par iegūtajiem rezultātiem, pētījuma laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka Rīgā iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra nākotnē var tikt prognozēta relatīvi stabila. Ja esošās tendences saglabāsies, mēs neprognozējām, ka Rīgā būtiski pieaugs bērniem un jauniešiem nepieciešamās infrastruktūras noslodze.

Mēs nonācām pie secinājumiem, ka Rīgā turpināsies iedzīvotāju novecošanās tendence ‒ pieaugs gan iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem, gan šo iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Tomēr tas notiks ne tik strauji kā Pierīgā un Latvijā kopumā. 2030. gadā Rīgas pilsētai tuvākajās pašvaldībās vecuma grupu virs sešdesmit pieciem gadiem būs sasniegusi liela daļa no tiem iedzīvotājiem, kuri uz Pierīgu pārcēlās 21. gadsimta sākumā, būdami darbspējīgajā vecumā. Tāpēc mēs prognozējām, ka jau ap 2030. gadu iedzīvotāju novecošana būs ļoti izteikta Pierīgas problēma, kas var radīt zināmas sekas arī Rīgas pilsētai, jo gadījumā, ja Pierīgas pašvaldības neapzināsies iedzīvotāju novecošanās tendences un ar to saistītās problēmas, Pierīgas iedzīvotāji izmantos Rīgas pilsētas sociālo un veselības aprūpes infrastruktūru. Tas jau ir ļoti vienkārši. No Mārupes, pat pārejot pāri ielai, var nokļūt Rīgas pilsētas teritorijā.

Ir jāsaprot, ka visās Rīgas apkaimēs apstākļi nebūs vienādi, tāpēc, izstrādājot ieteikumus, mēs nonācām pie secinājuma, ka daudzās Rīgas apkaimēs iedzīvotāju vecuma struktūra vienā vai vairākās vecuma grupās nākotnē ievērojami atšķirsies no Rīgas vidējās iedzīvotāju vecuma struktūras. Rīgā apkaimēs ar izteikti lielu iedzīvotāju novecošanās tendenci (Imanta, Pļavnieki u.c.) būs nepieciešamas papildu investīcijas attiecībā uz medicīnas un citu pakalpojumu infrastruktūru iedzīvotājiem virs 65 gadu vecuma. Savukārt pārējā, t.i., lielākajā daļā no Rīgas apkaimēm mēs ieteicām uzturēt, attīstīt un optimizēt jau esošo vecākajai iedzīvotāju daļai domāto infrastruktūru.

Prognozējot bērnudārzu un skolu tīklu iespējamo noslodzi, bija jāņem vērā, ka Rīgā un citviet Latvijā skolas izvēle ne vienmēr atbilst dzīvesvietai un piederībai tikai konkrētai apkaimei. Vecāki, izvēloties sava bērna skolu, vadās gan no skolas ģeogrāfiskā novietojuma, gan sabiedriskā transporta pieejamības, kā arī no skolas reputācijas un specializācijas. Turklāt skolas izvēli nosaka arī vecāku ienākumi un viņu iespējas nogādāt bērnu līdz skolai un atpakaļ, kā arī vecāku izglītības tradīcijas, kuras nav atkarīgas no bērna vai vecāku reģistrētās dzīvesvietas.

Kādas, jūsuprāt, būs galvenās Rīgas problēmas?

Mūsu pētījums lielā mērā parāda būtiskās problēmas un izsaka galvenos priekšlikumus par darāmo.

Galvenā ilgtermiņa problēma, bez šaubām, ir Rīgas iedzīvotāju novecošanās tendences. Šī mēneša laikā es apmeklēju vairākus pansionātus, tikos ar mūsu senioriem un uzklausīju viņu jautājumus un sūdzības. Šādās tikšanās reizēs var labi saprast, ko patiesībā nozīmē sausā statistika, ka Latvijā ir visaugstākais senioru nabadzības risks ES. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mēs šajā rādītājā diemžēl esam pirmajā vietā. ES vidēji 18% senioru ir pakļauti nabadzības riskam, bet pie mums ‒ 48%, gandrīz puse. Lietuvā ‒ tikai 42%, bet Igaunijā - 45%. Latvija ir vissliktākajā situācijā starp Baltijas valstīm. Turklāt katru gadu šī tendence palielinās. Lai gan sociālais nodrošinājums ir nacionāla līmeņa politikas jautājums, tomēr arī pašvaldība var iesaistīties senioru atbalstā.

Ja puse Rīgas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, tad kā jūs vērtējat šogad pieņemto pagaidu administrācijas lēmumu atcelt bezmaksas braukšanas iespējas pensionāriem Rīgas sabiedriskajā transportā?

Zemās pensijas ir nevis Rīgas pašvaldības, bet valsts sociālās politikas sekas. Braukšanas atvieglojumi sabiedriskajā transportā bija veids, kā pašvaldība varēja atvieglot sekas, kuras radīja valsts sociālā politika. Manuprāt, pagaidu administrācijas lēmums pandēmijas karantīnas laikā atcelt pensionāriem braukšanas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā bija netaisnīgs un nepieņemams.

Jebkura politiķa misija pirmām kārtām ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri paši nevar sev palīdzēt.

Es domāju, ka Rīgas pašvaldība varētu līdzīgi kā citas Latvijas pašvaldības vecākās paaudzes iedzīvotājiem sniegt atbalstu gan veselības problēmu risināšanā, piemēram, atbalstot dzirdes aparātu iegādi, gan palīdzēt pārvarēt vientulības problēmu, piemēram, dodot iespēju pensionāriem apmeklēt kultūras un citus pasākumus, gan atbalstot digitālās prasmes. Pašvaldība noteiktās dienās varētu piedāvāt tālāk no centra esošo apkaimju iedzīvotājiem transportu uz (un no) bibliotēku. Būtu jāizskata iespēja piešķirt planšetdatorus tiem vecās paaudzes iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības pārvietoties, jo daudzas grāmatas šobrīd ir pieejamas digitāli.

Rīgā 2030. gadā katrs ceturtais iedzīvotājs būs pensionārs, tāpēc tieši šī Rīgas iedzīvotāju daļa ir ļoti svarīga.

Vairākos mikrorajonos vajadzētu optimizēt sociālā atbalsta infrastruktūru, bet ir mikrorajoni ‒ Imanta, Pļavnieki un citi, kuros to vajadzēs būtiski palielināt. Ekonomikas institūts sagatavoja ierosinājumus par katru Rīgas apkaimi attiecībā uz skolām, bērnudārziem un citu sociālo infrastruktūru.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst uzņēmējdarbības atbalstu. Ekonomikas institūts nesen veica pētījumu, salīdzinot, kāda ir uzņēmējdarbības atbalsta vide Latvijā un Lietuvā. Mēs nonācām pie secinājumiem, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir ļoti sadrumstalota. Secinājām, ka daudz svarīgāka par lieliem izdevumiem atbalsta programmās ir pašvaldības pareiza attieksme un apkalpošanas kultūra.

Kurā komisijā un kurā virzienā jūs redzat savu vietu Rīgas domē, protams, ja jūs ievēlēs?

Es vislabprātāk pievērstos jautājumiem, kas skar izglītību, zinātni un sociālos jautājumus, īpaši attiecībā uz ģimeni, jauniešiem un bērniem. Taču interesē arī uzņēmējdarbības atbalsta jautājumi, jo pēdējos gadus es daudz strādāju tieši šajā jomā.

Kā jūs ieteiktu aizsargāt Rīgas intereses konkurencē ar Rīgai tuvākajām pašvaldībām?

Šī gadsimta laikā Rīgā ir veikti ievērojami uzlabojumi mājokļu pieejamībā.

Līdz ar to pašvaldība, izmantojot sociālās reklāmas un sociālos tīklus, varētu uzrunāt jaunus cilvēkus un jaunas ģimenes, lai viņi pārceltos uz Rīgu.

Rīgas pašvaldībai ir tiesības, izsniedzot būvatļauju jaunu mājokļu attīstībai, iekļaut tajā nosacījumu, ka, piemēram, pirmajā stāvā noteikts kvadrātmetru skaits būtu jārezervē bērnudārzam vai bērnu pieskatīšanas grupai. Tas būtu izdevīgi gan attīstītājiem, gan pašvaldībai un, protams, arī rīdziniekiem. Es domāju, ka lielu pievilcību, lai “juridiski” pārceltos uz Rīgu, dotu bezmaksas sabiedriskais transports visiem rīdziniekiem. Tā būtu liela motivācija deklarēties tur, kur cilvēks strādā un tiešām dzīvo. Protams, Rīgai ir arī citas milzīgas priekšrocības, kuras vajadzētu izmantot rīdzinieku labā. Pilsētā ir koncentrētas lielākās augstskolas, Latvijas lielākie zinātnes centri. To var izmantot, lai veicinātu plašāku jaunu cilvēku migrāciju uz Rīgu, piemēram, piedāvājot pašvaldības budžeta vietas studijām Rīgas augstskolās.

Publikāciju apmaksā Zaļo un zemnieku savienība

 Informācijas avots: NRA 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

   

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus




Twitter

Latvijas Zemnieku sa
13:23, Sep 21
18.septembrī notika Latvijas Zemnieku savienības Latgales konference. Konferences dalībniekus uzrunāja LZS priekšsē… https://t.co/zTOPxaOsxH
Latvijas Zemnieku sa
14:58, Sep 18
Armands Krauze: Rīgas domi jau sen vajadzēja izpurināt RīgaTV 24 Preses klubs. https://t.co/wgNJEBwa18 https://t.co/dHh8pu6R9Q
Latvijas Zemnieku sa
14:37, Sep 18
@ArmandsKrauze : Rīgas domi jau sen vajadzēja izpurināt @RIGATV24 . Rīgas Satiksme iesniegs prasību pret bijušajiem… https://t.co/mZXGHcNzb7

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit