Mazsalacas mērs: Minimālā skolēnu skaita noteikšana ir tiešs apdraudējums lauku vidusskolu pastāvēšanai

10.klašu minimālā skolēnu skaita noteikšana ir tiešs apdraudējums lauku vidusskolu pastāvēšanai, jo īpaši pierobežā, uzskata Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Rokpelnis atklāja, ka Mazsalacas vidusskola ir viena no skolām, kas šobrīd izpilda kritērijus, bet praktiski bez rezerves, un, ņemot vērā skolēnu skaita dinamiku pamatskolas klasēs, vidusskolas saglabāšana būs liels izaicinājums.

"Viens ir skaidrs - tā ir pašvaldības prioritāte numur viens, un mēs darīsim visu, lai vidusskolu novadā noturētu," uzskata priekšsēdētājs.

Pieņemtā lēmuma sekas nav tikai sakārtots skolu tīkls - šī lēmuma sekas ir lauku teritoriju depopulācijas veicināšana.

"Ja tā ir Latvija, kādu mēs kā nācija to gribam redzēt, lai top. Es uzskatu, ka valsts bez spēcīgām un izglītotām lauku teritorijām nav valsts," nobeigumā piebilst Rokpelnis.

Jau vēstīts, ka, neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti.

Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, premjerministres Laimdotas Straujumas (V) darba grupā par pedagogu darba samaksas jauno modeli secināts, ka vairums pašvaldību piekrīt minimālo kritēriju noteikšanai. Seile norādīja, ka jau tagad vairākās pašvaldībās pastāv līdzīgi kritēriji, turklāt arī pamatskolas posmam.

Ministre gan atzina, ka, visticamāk, jaunā kārtība neapmierinās pilnīgi visus iedzīvotājus, tomēr šādi tiks sakārtots skolu tīkls. Seile norādīja, ka vidusskolu skaits kļūs mazāks, tomēr apstiprinātā kārtība nodrošinās pakāpenisku procesu.

Seile skaidroja, ka jau šogad 23 skolās netika atvērta 10.klase, savukārt nākamajā mācību gadā prognozēts, ka tādas varētu būt 27 izglītības iestādes.

Kā ziņots, valdība 13.oktobrī apstiprināja minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, noteikumos iestrādāti divi kritēriji klašu atvēršanai.

Līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Tomēr Ādažu novadā, Babītes novadā, Baldones novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Skrīveru novadā, Stopiņu novadā 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamiem 10.klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē kopā.

Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās - Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.

Republikas pilsētās 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.

Lai gan noteikumi stāsies spēkā jau ar nākamo mācību gadu, novadu, kas nav atsevišķi izcelti ar lielāku minimālo skolēnu skaitu, izglītības iestādēm noteikts pārejas posms, kura laikā pakāpeniski pieaugs minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai, sasniedzot iepriekšminētos lielumus.

Divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 izglītojamiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.Ja izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu uz starptautiska līguma pamata, tad skolēnu skaita minimums nav jāpiemēro.