LZS: Jaunais Latvijas jaunatnes sporta finansēšanas modelis - negodīgas konkurences veicināšanas paraugstunda

Šobrīd izskatīšanai valdībā ir iesniegts tiesību akta projekts "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas", kura spēkā stāšanās termiņš paredzēts 01.01.2022. Šajā tiesību akta projektā iekļauti vairāki būtiski priekšlikumi, kas tuvākajā nākotnē ļoti ietekmēs Latvijas jaunatnes sportu, taču prognozējams, ka šie priekšlikumi varētu būtiski veicināt negodīgu konkurenci Latvijas bērnu un jauniešu sportā.

"Pirmais būtiskais priekšlikums šajā tiesību aktā paredz, ka jaunās sporta skolas varēs pretendēt uz valsts finansējuma piešķiršanu tikai 2 gadus pēc pirmās akreditācijas. Realitātē tas nozīmētu to, ka jaunajām sporta skolām veiksmīgi izejot akreditāciju, kuru tās apmaksā no sava budžeta, vēl 2 gadus pēc tam būtu jāpilda visas valsts noteiktās prasības, kas attiecas uz sporta skolām, taču finansējumu par šo termiņu tās nesaņemtu. Otrais būtiskais priekšlikums paredz jaunu finansēšanas kārtību jaunu programmu izveidē esošajās sporta skolās. Akreditējot jaunu programmu, sporta skola varētu saņemt finansējumu tikai pēc pirmā programmas gada, realitātē tas atkal pieprasītu sporta skolām investēt savus līdzekļus gadījumā, ja sporta skola vēlētos akreditēt jaunu profesionālās ievirzes programmu. Tāpat tas veicinātu negodīgu konkurenci starp tām sporta skolām, kam vēsturiski ir akreditēts plašāks programmu klāsts. Trešā būtiskā lieta, ko plānots mainīt ir audzēkņu minimālais un maksimālais skaits treniņu grupās, kas tiešā mērā atsauksies uz treniņu procesa kvalitāti.Kopumā šīs izmaiņas varētu maldīgi izskatīties pozitīvas, tomēr datos redzams, ka šīs izmaiņas vairāk bērniem treniņu kvalitāti ietekmēs negatīvi nekā pozitīvi," atzīst Latvijas Zemnieku savienība ( LZS) Jaunatnes nodaļas vadītājs Renārs Šķesters-Kambals.

Kopumā šī tiesību akta stāšanās spēkā būtu nopietns apgrūtinājums Latvijas jaunatnes sporta attīstībai, neskatoties uz jau tagad niecīgo finansējumu, tiktu arī krietni apgrūtināta piekļuve šim esošajam finansējumam. Tāpat šāds regulējums arī samazinātu godīgu konkurenci, dodot priekšroku tām sporta skolām, kam jau ir akreditētas profesionālās ievirzes programmas un šo programmu klāsts ir plašāks. Vienīgās pozitīvās izmaiņas ir noteiktā minimālā bērnu skaita grupā samazināšana atsevišķiem sporta veidiem un jaunu sporta veidu kā 3X3 basketbola, telpu futbola iekļaušana atbalstāmo sporta veidu sarakstā. Atliek cerēt, ka valdība tomēr neapstiprinās šos grozījumus plānotajā redakcijā, jo kopumā Latvijas bērnu un jaunatnes sportam tas noteikti būs solis atpakaļ nevis solis uz priekšu.