Aktualitātes

103825

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas novērtējums 2018. gadam un prognozes par 2019. gadu
Apskatīt komentārus (0)


27.12.2018


2018. gads ir pagājis īstenotās nodokļu reformas zīmē, kas nesusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Latvijas nodokļu sistēma nodrošina stabilu un prognozējamu nodokļu politiku vismaz līdz 2021. gadam, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai.

2018. gada budžeta izpilde iezīmējās ar ļoti labu nodokļu ieņēmumu izpildi. Nodarbinātības, ienākumu un patēriņa kāpums šogad nodrošināja atbilstošu nodokļu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Lai gan nodokļu reformas pasākumi radīja negatīvu fiskālo efektu uz iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kopumā straujā ekonomikas izaugsme un nodokļu administrēšanas uzlabošana to pilnībā kompensēja.

 Ieņēmumu pieaugums 2018. gadā nodrošināja papildu finansējumu veselības nozarei un izdevumu palielināšanu aizsardzības nozarē. Budžeta izdevumu kāpumu ietekmēja izdevumi investīcijām, intensīvāk īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu projektus. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā veidos 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būs zemāks par likumdošanā noteikto.

 

Nodokļu reforma

Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā.

Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī. Lai nodrošinātu reformas pasākumu ieviešanu, vienlaikus tika īstenoti kompensējošie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt nodokļa ieņēmumus, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Tāpat, lai uzlabotu nodokļu nomaksu un iekasēšanu, ir ieviesta virkne ēnu ekonomikas mazināšanas un apkarošanas pasākumu.

Nodokļu reforma padara Latviju konkurētspējīgu starp pārējām Baltijas valstīm. Piemēram,  no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā mēneša darba alga. Minimālās mēneša darba samaksas palielināšana Latvijai ļāvusi pietuvoties Igaunijas minimālās mēneša darba samaksas līmenim (500 eiro mēnesī) un apsteigt Lietuvas minimālo mēneša darba samaksu (400 eiro mēnesī). Turklāt līdz ar reformu Latvijā ir lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm. 

Šogad Latvija Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā saglabā augsto 19. vietu 190 valstu konkurencē. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat Latvija saglabā 13. vietu pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.

Pēc Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa 2018 Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Pēc veiksmīgas nodokļu reformas esam pakāpušies par vienu vietu – no 3. vietas 2017. gadā.

Pasaules Bankas un PwC ziņojumā par nodokļu maksāšanu (Paying taxes 2018) Latvija pēc kopējā nodokļu apmēra ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu vidū ir ierindota 12. vietā, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm (Lietuvai – 19. vieta, Igaunijai – 24. vieta). Turklāt Latvija ir saglabājusi augsto 3. vietu, būtiski apsteidzot kaimiņus (Lietuvai 22. vieta, Igaunijai 6. vieta) pēc kopējā nodokļu maksājumu skaita.

Par sekmīgu nodokļu reformas ieviešanu liecina arī nodokļu ieņēmumu izpilde, kas 2018. gada 11 mēnešos sasniedza 100,5%. Nodokļu ieņēmumi ir sasnieguši augstu pieauguma tempu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugot par 8,4%. Tiek prognozēts, ka, noslēdzoties 2018. gadam, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde saglabās pozitīvu tendenci, pārsniedzot plānotos apmērus.

 

Valsts budžets

Atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei jau trešo gadu valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir kļuvusi par neatņemamu budžeta sagatavošanas sastāvdaļu, kuru nodrošina Finanšu ministrija. Izdevumu pārskatīšanas procesa rezultāta ieguvumus izjūt gan ministrijas, gan valsts pārvalde kopumā. Tiek apkopoti un analizēti priekšlikumi dažādu procesu (tai skaitā budžeta procesa) un sistēmu sakārtošanai, izstrādāti rīki valsts budžeta skaidrošanai sabiedrībai, ieviesti jauni risinājumi, kas veicina līdzekļu ekonomiju, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. Izvērtēšanas laikā tiek konstatēta labā prakse dažādās institūcijās un veicināta tās pārņemšana valsts pārvaldes iestādēs.

2019. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Attiecīgie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā pieņemti ar mērķi sasaistīt pagaidu budžeta veidošanas principus ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, nodrošinot uzsākto politiku turpināšanu un valsts pārvaldes funkciju izpildi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Pilnveidotais normatīvais regulējums risina līdzekļu nodrošināšanu pagaidu budžetā vairākām sabiedrības grupām, kas atbilst uzsākto politiku turpināšanas principam – likumos garantētie pabalsti iekšlietu un tieslietu jomā strādājošajiem, 2018. gadā paaugstinātās darba samaksas saņemšana pedagogiem, Satversmes tiesas spriedumu izpilde, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.

Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus. Priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, iestrādājot tos gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā 2019. gadam.

 

Finanšu sektora stabilitāte un attīstība

Jau kopš 2016. gada Latvija ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai ieviestu un nodrošinātu starptautiskajiem standartiem atbilstošu tiesisko un institucionālo ietvaru naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Latvijā ir ieviesta 4. naudas atmazgāšanas novēršanas direktīva, paredzot stingru ietvaru soda piemērošanai par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pārkāpumiem. Pirms termiņa Latvija ir ieviesusi prasības, kuras paredz 5. naudas atmazgāšanas novēršanas direktīva attiecībā uz publisku patiesā labuma guvēju atklāšanu, kā arī banku kontu informācijas pieejamību tiesību aizsardzības iestādēm. Veikts nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, kas ļauj paaugstināt resursu efektivitāti identificēto risku mazināšanai un novēršanai, kā arī pilnveido iesaistīto institūciju un sabiedrības izpratni par risku apdraudējumiem un negatīvajām sekām, vienlaikus piešķirot uzraudzības un kontroles institūcijām nepieciešamo finansējumu uzraudzības sistēmas stiprināšanai. 

Šā gada rudenī Ministru kabinetā tika apstiprināts Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Šajā gadā Latvija saņēma arī Moneyval 5. kārtas novērtējumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti. Ņemot vērā starptautiski atzītu metodoloģiju, Latvijas plāns ir strukturēts atbilstoši tai un plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem, izvirzot šādas galvenās prioritātes:
•uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība;
•efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana;
•atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju;
•informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai;
•mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veidojot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.

Latvijas centieni finanšu sektora sakārtošanā tika atbilstoši novērtēti, starptautiskajām reitingu aģentūrām saglabājot Latvijai kredītreitingu esošajā līmenī ar stabilu nākotnes prognozi. 

Turpmāk veicamie būtiskākie pasākumi finanšu sektora sakārtošanā ir saistīti ar Moneyval novērtēšanas procesā konstatēto trūkumu proaktīvu novēršanu, Kredītiestāžu biznesa modeļu maiņu, samazinot augsta riska klientu īpatsvaru, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Kontroles dienesta sistēmas darbības pilnveidošanu. Tāpat veicami  papildu pasākumi, lai nodrošinātu  nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas skaidras naudas aizturēšanu uz robežas, efektīvu informācijas apmaiņu starp banku sektoru un valsts institūcijām digitalizētā formā un politiski nozīmīgu personu – rezidentu informācijas apmaiņu klientu izpētes stiprināšanai finanšu sektorā.

 

2014.-2020. gadu plānošanas perioda Kohēzijas politikas ES fondi 2018. un 2019. gadā

2018. gadā ir panākts ievērojams progress jaunu projektu sākšanā un ES finansējuma atmaksās gan projektu īstenotājiem, gan Latvijas valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas (EK) par veiktiem investīciju izdevumiem. Līdz 2018. gada 1. decembrim ir noslēgti investīciju projektu līgumi par 3,1 miljardiem eiro, t.i. 70% no kopā pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. ES fondu investīciju projekti jau devuši ieguvumus dažādām mērķa grupām: 17 365 personas iesaistījušās slimību profilakses pasākumos, 33% atjaunojamās elektroenerģijas tika radītas centrālajā apkures sistēmā, atbalstīti 1885 komersanti, sniegtas 420 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidotas 665 darba vieta atbalstītajos uzņēmumos, 6 526 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija ēnu ekonomikas novēršanai un samazināšanai, ierīkotas 70 jaunas elektriskās transportlīdzekļu uzlādes stacijas, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 295 kilometri autoceļu, tiltu, pārvadu un tuneļu.

Latvija ir izpildījusi ES fondu maksājumu pieteikumu ikgadējo kumulatīvo mērķi 2018. gadam, par 16% pārsniedzot darbības programmā noteikto 2018. gada mērķi. Attiecīgi Latvijai nav riska zaudēt daļu ES fondu piešķīruma, kā arī turpmākajos gados šāds risks netiek konstatēts.

2018. gads ir bijis saspringts un izaicinājumiem pilns, lai izpildītu  starpposma mērķus, ko EK vērtēs 2019. gada otrā pusē.  2018. un 2019. gadā tiek sākti un īstenoti projekti, kas sekmēs nepieciešamo reformu ieviešanu, piemēram, izglītības, veselības, kā arī deinstitucionalizācijas jomās. Tāpat tuvākajos gados sagaidāmi rezultāti no investīcijām pētniecības veicināšanā, tai skaitā no zinātnisko institūciju sadarbības ar komersantiem, kā arī jaunu produktu attīstības un komersantu konkurētspējas veicināšanas, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam sekmēs jaunu komersantu veidošanos, produktivitātes un eksportspējas kāpumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

 

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014. – 2021. gada periods

No 2018. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Latvijā būs pieejamas investīcijas 102 miljonu eiro apmērā. Trīs programmu (“Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” (Iekšlietu ministrija), “Korekcijas dienesti” (Tieslietu ministrija), “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) koncepcijas ir Ministru kabineta apstiprinātas un saskaņotas ar donorvalstīm. 2019. gadā paredzēts apstiprināt un saskaņot atlikušās trīs programmu koncepcijas (Pētniecība un izglītība (Izglītības un zinātnes ministrija), “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (Latvijas investīciju attīstības aģentūra) un “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Divas programmas - “Sociālais dialogs-pienācīgs darbs” un “Pilsoniska sabiedrība” administrēs donorvalstu izvēlētas organizācijas.

2018. gadā tika apstiprināts EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda vadības likums un Ministru kabineta noteikumi “EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda vadības noteikumi”. 2019. gadā paredzēts, ka atbildīgās nozaru ministrijas nodrošinās programmu specifisko normatīvo bāzi un investīciju nosacījumu izstrādi, kā arī sāks pirmās projektu atlases.

 

Gatavošanās 2021.-2027. gada Kohēzijas politikas plānošanas periodam

2018. gada ietvaros ES līmenī ir sākts aktīvs darbs pie Kohēzijas politikas regulējuma izstrādes. Reaģējot uz EK šā gada maijā publicētajiem ES budžeta un ES fondu regulu priekšlikumiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas par regulu priekšlikumiem un Latvijas prioritātēm, kuras tiek aizstāvētas, meklējot kompromisus starp dalībvalstīm ES Padomē. Nozīmīgs atskaites punkts Latvijas nostājas paušanā bija Rīgā organizētā Kohēzijas politikas konference 2018. gada septembrī, kuras ietvaros Baltijas valstu finanšu ministri parakstīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, ES Padomes prezidentūrai un Eiropas Parlamentam, paužot vienotu nostāju par nepieciešamajiem uzlabojumiem EK izstrādātajos regulu priekšlikumos.

Darbs pie ES līmeņa Kohēzijas politikas regulējuma izstrādes un saskaņošanas tiks turpināts arī 2019. gadā, kad EK plāno sākt konsultācijas ar dalībvalstīm par to investīciju vajadzībām, kā arī reformām, kurām būtu novirzāms Kohēzijas politikas finansējums. Finanšu ministrija sadarbībā ar citām ES fondu vadībā iesaistītajām pusēm turpinās konsultācijas nacionālā līmenī par Latvijas ieguldījumu stratēģiju, lai nodrošinātu augstu gatavību ES fondu darbības programmu izstrādei un laicīgu nākamā plānošanas perioda sākšanu 2021. gadā.

 

Notikumi Latvijas ekonomikā

Latvijas ekonomikā 2018. gadā saglabājās ļoti spēcīgi izaugsmes tempi, IKP gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaugot par 4,7%. Šī izaugsme bija vēl nedaudz straujāka nekā 2017. gadā, kad Latvijas ekonomika bija palielinājusies par 4,6%, un pārsniedza gada sākumā izteiktās visoptimistiskākās prognozes. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, straujo ekonomikas izaugsmi veicināja straujais investīciju pieaugums, Latvijā ieplūstot ES fondu līdzekļiem un palielinoties privātajām investīcijām, kā arī spēcīgi augošais privātais patēriņš.

No nozarēm būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošināja būvniecība, kas trīs ceturkšņos palielinājās par 21,9%. Izcils pieauguma temps tika sasniegts arī informācijas un kumunikācijas pakalpojumos – 11,8%. Starp nozarēm, kas 2018. gadā deva vislielāko pienesumu ekonomikas izaugsmē, bija arī tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un profesionālo pakalpojumu nozares. Negaidīti labus rezultātus sasniedza transporta nozare, kur nepiepildījās bažas par Krievijas kravu tranzīta krasu sarukumu caur Latvijas ostām. Tāpat ļoti veiksmīgi turpināja attīstīties lidosta Rīga, un auga pasažieru pārvadājumi jūras ostās. Kritumu 2018. gadā piedzīvoja vienīgi finanšu pakalpojumu nozare, kur, samazinoties nerezidentu biznesa apkalpošanai, pievienotā vērtība pirmajos trīs ceturkšņos samazinājās par 9,0%.

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi turpinājās spēcīgs darba samaksas kāpums, mēneša vidējai bruto darba samaksai pirmajos trīs ceturkšņos palielinoties par 8,4%. Augot pieprasījumam pēc strādājošajiem, bezdarba līmenis kritās vēl straujāk nekā iepriekšējā gadā un visai būtiski palielinājās arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits. Ekonomikai strauji attīstoties, atsevišķās nozarēs jau bija izjūtams darbinieku trūkums, un  Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits jau vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi un algu spiedienu, cenu pieaugums Latvijā saglabājās mērenā līmenī un to ietekmēja galvenokārt energoresursu cenu svārstības pasaules tirgū un akcīzes nodokļa paaugstināšana. Gada vidējā inflācija 11 mēnešos bija 2,5% apmērā.

 

Eiropas un pasaules ekonomikas norises un to ietekme uz Latviju

Pasaules ekonomikas izaugsme 2018. gadā saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī, kāds tika sasniegts 2017. gadā – ap 3,7%, kas bija straujākais kāpums pēdējo sešu gadu laikā. Tomēr pēdējā pusgada laikā izaugsmes prognozes gan 2018., gan 2019. gadam arvien pazeminājās, ko noteica lēnāki izaugsmes tempi vairākās lielajās eirozonas valstīs, augošās protekcionisma tendences un pasaules tirdzniecības ierobežojumi, kā arī ģeopolitiskās spriedzes pieaugums un neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES. Eirozonas izaugsmes prognoze 2018. gadam rudenī tika pazemināta līdz 2,1%, kas bija par 0,2% mazāk nekā EK paredzēja 2018. gada pavasarī.

Lai gan situācija ārējos tirgos kopumā saglabājās Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīga, zemāku ārējo pieprasījumu jau no gada vidus sāka izjust apstrādes rūpniecība, kur izlaides apjomu pieaugums no 2017. gadā sasniegtajiem 8,2% divos pēdējos ceturkšņos noslīdēja līdz 2,5%. Pēdējos mēnešos ir vājinājušies arī preču un pakalpojumu eksporta pieauguma tempi. No otras puses, tieši Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam kopumā nav pasliktinājušās, bet Igaunijai un Lietuvai pat ir paaugstinājušās.

2018. gada norises Latvijā un pasaulē dod pamatu sagaidīt salīdzinoši spēcīgu ekonomikas izaugsmi arī 2019. gadā, tomēr tā vairs nebūs tik strauja kā pēdējos divos gados, pietuvojoties ekonomikas potenciālajam izaugsmes līmenim – 3%. Uz zemākiem izaugsmes tempiem nekā šogad norāda attīstības palēnināšanās pasaulē, kā arī sagaidāmā transporta un finanšu pakalpojumu eksporta vājināšanās. Vienlaikus ekonomikas attīstību turpinās balstīt spēcīgais privātais patēriņš, ko veicina stabili augošie iedzīvotāju ienākumi un nodarbinātības pieaugums. Starp galvenajiem izaugsmes nodrošinātājiem būs arī investīcijas, saglabājoties straujai ES fondu līdzekļu ieplūdei un vienlaikus palielinoties privāto investīciju aktivitātei.

 






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

  

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus




Twitter

Latvijas Zemnieku sa
09:14, Nov 22
RT @DienaLv: Krauze aicina parakstīties par Saeimas atsaukšanas referendumu https://t.co/YQ7ZLTAkf2
Latvijas Zemnieku sa
15:56, Nov 21
RT @ltvzinas: “Kamēr Latvijā industrija paliks piena litru, graudu tonnu vai baļķu un dēļu līmenī, tā nebūs pelnītspējīga. Ir nepieciešams…
Latvijas Zemnieku sa
15:52, Nov 21
RT @DanaReiznieceOz: Nez, vai Rīga reiz piedzīvos koncertzāli. Izdevīgāk taču bezgalīgi vētīt variantus. Šodien Budžeta komisijā atkal jau…

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit