Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks tikās ar Austrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hermīni Popelleri (Hermine Poppeller). Vēstniece apsveica R.Broku ar stāšanos jaunajā, bet ne vieglajā ministra amatā un novēlēja panākumus šajā darbā.
Ievērojot, ka izglītības jomā Latvijā ir veiktas nozīmīgas reformas, kā arī notikuši ievērojami līdzekļu samazinājumi, vēstniece interesējās par to, kā izglītības sistēmā īstenotas sarežģītās pārmaiņas un kas plānots nākotnē.
Ministrs atzina, ka reformas pēdējo divu gadu laikā bijušas kardinālas, ko no 2008.gada nogales būtiski ietekmējis arī par gandrīz 50% jeb par vairāk nekā 260 miljoniem latu samazinātais finansējums. Vienlaikus R.Broks pastāstīja, ka reformas tiek turpinātas, lai nodrošinātu izglītības sistēmas darbību samazināto finanšu resursu apstākļos un lai rūpētos par jomas attīstību nākotnē; šie kopumā ir ļoti sarežģīti darbi.
Vēstniece interesējās par gaidāmo 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju un par tās iespējamo ietekmi uz izglītību. Uz to ministrs atbildēja, ka katrai sistēmai ir sava kritiskā masa, akcentēja pēdējo divu gadu laikā veikto samazinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām un piebilda, ka jau veidojot 2011.gada budžetu bija sarežģīti nodrošināt pieprasīto 4 miljonu latu samazinājumu.
Raksturojot pārmaiņas augstākajā izglītībā, R.Broks pauda viedokli, ka mehāniska iestāžu apvienošana nav pašmērķis un šādas darbības nenozīmē reformas. Reformu būtība ir augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana, un viens pirmajiem konkrētajiem darbiem, saskaņā ar valdībā apstiprināto pasākumu plānu, ir studiju programmu izvērtēšana, dublēšanās novēršanas viena reģiona ietvaros, programmu sadrumstalotības novēršana u.c.
Tāpat kvalitātes uzlabošanas kontekstā plānotas izmaiņas likumdošanā, atceļot ierobežojumus augstskolā maksimālajam kontaktstundu skaitam un nosakot tikai minimālo. Kvalitātes kontekstā svarīga loma ir arī akadēmiskā personāla kvalifikācijai un starptautiskajai konkurētspējai, studiju programmām angļu valodā u.c. Sarunā tika pieminēta finansēšanas kārtības pilnveide, pamatā – ar akcentu uz kvalitāti.
Runājot par augstāko izglītību, R.Broks pastāstīja, ka lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu ir finansējums budžeta vietām, no kā apmēram 80% ir prioritārajām nozarēm un jebkādi samazinājumi negatīvi ietekmēs valsts un tautsaimniecības attīstībai svarīgās jomas. Turklāt par budžeta līdzekļiem studē apmēram 30% jauniešu, bet pārējie ir par mācībām maksā paši.
Ministrs pastāstīja, ka vispārējā izglītībā 2009.gadā ieviests finansēšanas princips „nauda seko skolēnam” un tas lielā mērā nodrošinājis, ka samazināto līdzekļu apstākļos vispārējā izglītība turpina strādāt. Vienlaikus R.Broks uzsvēra to, ka šobrīd vispārējā izglītībā svarīgi uzlabot un pilnveidot mācību metodes, kas vērstas uz iegūto zināšanu praktisku pielietošanu. Tas lielā mērā saistīts arī ar pedagogu tālākizglītību un mācību aprīkojuma modernizāciju.
Runājot par profesionālo izglītību, tika akcentēts, ka šobrīd tiek veidota kvalitatīva jauna profesionālās izglītības sistēma – ar trīs veidu profesionālās izglītības iestādēm un šiem mērķiem ir pieejami arī zināmi ES struktūrfondu līdzekļi, kuru apjoms būtu jāpalielina.
Savukārt vēstniece pastāstīja par Austrijā esošo duālo profesionālās izglītības apmācības sistēmu, kurā liela loma ir darba devējiem un profesijas apguvei darba vietā. Ministrs akcentēja, ka darba devēju iesaiste profesionālajā izglītībā ir būtiska, ka Latvijā arvien vairāk tiek stiprināta sadarbība starp profesionālo izglītību un darba devējiem, taču vienlaikus svarīgi ir motivēt un ieinteresēt darba devējus, tajā skaitā – mācību prakses nodrošināšanā audzēkņiem.
Tikšanās laikā tika runāts par jauniešu nodarbinātību, paužot kopīgu viedokli, ka gan Latvijā, gan Austrijā, gan kopumā ES, šis jautājums ir aktuāls, kā arī to, ka jauniešiem ir svarīgi apgūt praktiskās iemaņas un tas patiesībā ir visas tautsaimniecības interesēs. Kā vienu no risinājumiem jauniešu nodarbinātības veicināšanai ES līmenī R.Broks minēja Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, par kā īstenošanu Latvijā atbildīga ir IZM. Tādējādi jauniešiem tiek dotas iespējas iesaistīties darba tirgū, uzkrāt pieredzi, iegūt jaunas zināšanas, kā arī vieglāk izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un būt konkurētspējīgākiem darba tirgū.
Noslēgumā vēstniece pateicās ministram par vērtīgo un visaptverošo ieskatu Latvijas izglītībā notikušajās un plānotajās pārmaiņās, kā arī – puses vienojās par turpmāko sadarbību dažādu aktuālu jautājumu risināšanā.