Šā gada 24. un 25. janvārī satiksmes ministrs Uldis Augulis Briselē tikās ar Eiropas Savienības (ES) transporta un konkurences komisāriem, lai diskutētu par Latvijai nozīmīgām aktualitātēm transporta nozarē.
Tikšanās laikā ar ES Konkurences komisāru Hoakinu Almunju satiksmes ministrs U.Augulis kā vienu no galvenajiem jautājumiem uzsvēra Latvijas vēlmi arī pēc 2017. gada saglabāt brīvostu un speciālo ekonomisko zonu statusu un esošo nodokļu režīmu.
Savukārt H.Almunja informēja, ka ir uzsākts darbs pie jaunu pamatnostādņu izstrādes reģionālā atbalsta sniegšanai, kā arī aicināja Latviju aktīvi iesaistīties, sniedzot ierosinājumus. Jaunās pamatnostādnes paredzēts saskaņot līdz 2012. gada vidum.
Ministrs ar komisāru apsprieda atsevišķu Latvijai svarīgu transporta projektu lēno virzību Eiropas Komisijas (EK) iekšienē. Tika panākta vienošanās, ka komisārs tuvākajā laikā pārbaudīs projektu gaitu un pieņems lēmumus, jo visi jautājumi, kas līdz šim tika uzdoti Latvijas pusei, ir atbildēti.
Savukārt sarunā ar ES Transporta komisāru Sīmu Kallasu satiksmes ministrs U.Augulis izklāstīja Latvijas nostāju par TEN-T tīkla attīstību un priekšlikumus gan Visaptverošajam tīklam, gan Pamattīklam. Sarunas laikā tika apspriestas dažādas nianses par TEN-T tīkla definēšanu, kā arī par iespējamo finansējumu nākotnē. Komisārs pateicās Augulim par interesi un aicināja turpināt diskusiju ES Neformālajā Ministru padomes sēdē Budapeštā, kas norisināsies februāra sākumā..
Tāpat puses pārrunāja ideju par ātrvilcienu Rīga – Maskava, kas tika apspriesta transporta ministru sarunās Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera vizītes laikā Maskavā. Satiksmes ministrs skaidroja, ka „ ātrvilciens loģiski papildinātu kopējo transporta savienojumu tīklu Baltijas reģionā. Ja Ziemeļu virzienā ir attīstīti ātrvilcieni uz Sanktpēterburgu un tālāk uz Helsinkiem, Centrāleiropas virzienā tradicionāli tiek attīstīts Berlīnes virziens, bet Baltijas valstis plāno attīstīt RailBaltica projektu, tad ātrvilciena maršruts Rīga – Maskava būtu loģisks papildinājums un sniegtu iespējas arī RailBaltica virzienam piesaistīt pasažieru plūsmu no Krievijas”. U.Augulis informēja, ka notiek darbs pie projekta izpētes un tā ekonomiskais izvērtējums noteiks tālāko virzību.
Komisārs kopumā piekrita šai idejai un uzskatīja to par loģisku, taču vienlaicīgi norādīja arī uz nepieciešamību ņemt vērā ātrvilciena projekta izmaksas, jo drošības prasības ātrvilcienam ir ļoti augstas. Puses vienojās arī turpmāk apmainīties ar informāciju par projekta izpētes gaitu un rezultātiem.
Tika apspriesta arī situācija, kas radīsies 2015 gadā, kad stāsies spēkā MARPOL konvencijas* prasība – Baltijas jūrā kuģojošiem kuģiem būs jālieto degviela, kurai sēra saturs nepārsniedz 0,1%. Komisārs skaidroja, ka no EK puses tiks meklētas iespējas dažādu kompensācijas pasākumu veikšanai, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu.