Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: lauksaimniekiem plašas iespējas turpmākai izaugsmei

 Izvērtējot padarīto saistībā ar valdības rīcības plānu, Zemkopības ministrija informē, ka ir paveikti galvenie izvirzītie uzdevumi. 2014.gadā viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. gadam izstrāde un iesniegšana apstiprināšanai Eiropas Komisijā, lai lauksaimnieki pēc iespējas ātrāk varētu sākt investēt attīstībā ES jaunā plānošanas perioda atbalsta līdzekļus. LAP 2014.-2020. gadā nodrošinās un veicinās lauksaimnieku, lauku uzņēmēju, mežsaimnieku ienākumus, konkurētspēju, Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību turpmākajos septiņos gados. Jaunajā plānošanas periodā finansējums lauku attīstības pasākumiem ir par 11% lielāks nekā tas bija iepriekš 2007.-2013. gadā. Kopējā atbalsta summa lauksaimniekiem no LAP laika posmam no 2014.-2020. gadam ir 1,531 miljardi eiro (iepriekšējā periodā no 2007.-2013. gadam tā bija 1,383 miljardi eiro). 

„Izstrādājot jauno Lauku attīstības programmu, īpašu uzmanību pievērsām atbalstam mazajām un vidējām lauku saimniecībām, jo mazās un vidējās saimniecības nodrošina Latvijas lauku apdzīvotību un ekonomisko un sociālo aktivitāti laukos. Tāpēc Eiropas Savienības līdzekļi dažādās programmās ir paredzēti mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. ES atbalsts būs pieejams šādās programmās: ieguldījumi materiālajos aktīvos (500,7 milj.eiro), saimniecību un biznesa attīstība (99,9 milj.eiro), mazāk labvēlīgie apvidi (267,5 milj.eiro), agrovide un klimats (92,5 milj.eiro), bioloģiskā lauksaimniecība (151,9 milj.eiro), zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (13,7 milj.eiro), konsultāciju pakalpojumi (10,7 milj.eiro), ražotāju grupas (2,8 milj.eiro), ieguldījumi meža ekosistēmu uzlabošanai (31,3 milj.eiro), kā arī dažādi atbalsta pasākumi LEADER ietvaros (76,5 milj.eiro). 

Ņemot vērā lauksaimnieku un meža nozares satraukumu par iespējamo straujo zemes kadastrālās vērtības pieaugumu, Zemkopības ministrija panāca, ka 2015. gadā tiek saglabāts līdzšinējais  kadastrālās vērtības līmenis lauksaimniecībā izmantojamajām un meža zemēm 2014. gada līmenī. Plānots, ka, sākot ar 2016. gadu, kadastrālā vērtība lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei tiks pārrēķināta un pašvaldības, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, varēs ņemt vērā jauno kadastrālo vērtību un izvērtēt nodokļa pieauguma ierobežojuma nepieciešamību. 

Lai uzlabotu ekonomisko aktivitāti laukos, panākts būtisks nodokļa atvieglojums sezonas darbos strādājošajiem laukstrādniekiem: ar 2014. gada 1. jūniju stājās spēkā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms, kas ievērojami samazina nodokļu slogu sezonas darbos nodarbinātajiem, jo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis paredzēts 15 procentu apmērā  no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Šis nodokļa režīms attiecas tikai uz tiem laukstrādniekiem, kas ir nodarbināti no kārtējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 30. novembrim un kuri ir nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. 

Tā kā lauksaimnieki aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmu, lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamo zemi lauksaimnieciskajai ražošanai, Zemkopības ministrija panāca papildus 5,7 miljonus eiro piešķiršanu  programmai – šobrīd programmas kopsumma sasniegusi jau 30 miljonus eiro un zemniekiem būs pieejama līdz 2020. gadam.