Viktors Valainis: Ja reģionos nebūs pieejami mājokļi, tajos nebūs dzīvības



Kā panākt ekonomikas atjaunošanos pēc krīzes? Ir saprotams, ka šobrīd valdībai ir citi ugunsgrēki dzēšami, taču, lai Latvijas tautsaimniecība neiekristu dziļā bedrē, par tās atveseļošanas pasākumiem ir jādomā jau tagad. Turklāt ar domāšanu vien ir par maz – arī aktīvi jārīkojas. Ja reģionu iedzīvotājiem nebūs iespēju atrast sev piemērotu dzīvesvietu, tajos trūks dzīvības. Tāpēc valdībai strauji jāvirza uz priekšu iecerētā mājokļu pieejamības veicināšanas programma.

Viena no būtiskākajām problēmām, kuras risināšanai vairākas desmitgades ir pietrūcis enerģiskas un mērķtiecīgas rīcības, ir mājokļu pieejamība. Tā īpaši skar Latvijas reģionus. Vairums Latvijas iedzīvotāju 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir spiesti mājot padomju laika vai pirmskara daudzstāvu ēkās, kas bieži vien ir bēdīgā tehniskā stāvoklī. Latvijas dzīvojamais fonda nolietojums pieaug straujāk, nekā noris jaunu dzīves vietu būvniecība.

Neskaitot Rīgu, dzīvokļu deficīts Latvijas lielajās pilsētās pārsniedz 1500. Kam tad šo mājokļu trūkst? Pirmkārt, tie ir reģionos strādājoši pašvaldību speciālisti, piemēram, ārsti un pedagogi. Mediķu un skolotāju nepietiekamības apstākļos pašvaldībām ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai piesaistītu speciālistus. Taču, nepiedāvājot dzīvesvietu, vairumā gadījumu nākas saņemt atteikumu.

Otrkārt, tie ir dažādu uzņēmumu darbinieki. Liepājā vien pēdējo četru gadu laikā ir nākušas klāt 10 lielākas vai mazākas ražotnes, piesaistot strādājošos no citām pašvaldībām. Gluži loģiski, ka darbiniekiem un viņu ģimenēm nepieciešami atbilstoši mājokļi. Līdzīgas problēmas ir arī citās pilsētās – Valmierā, Ventspilī un citur.

Ir iespējami vairāki risinājumi. Viens no tiem ir pašu uzņēmēju celti mājokļi, kā tas šobrīd tie plānots Liepājā. Taču tas der konkrētiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir pietiekams resursu daudzums. Otrs risinājums ir pašvaldībai uzņemties daudzdzīvokļu īres namu būvniecību, kā tas notiek Valmierā. Arī tas ir labs risinājums, bet pašvaldībām ēku būvniecībai ir jāatrod piemēroti finansējuma avoti. Saprotot, ka nākamajā gadā vairumam Latvijas pašvaldību būs cieši jāsavelk jostas, visticamāk, ka tuvākajos pāris gados tās nespēs investēt dzīvojamā fonda būvniecībā vai atjaunošanā.

Saskaņā ar  aplēsēm Eiropas Atveseļošanās plāna ietvaros Latvijai pašlaik garantēti ir pieejami 1,65 miljardi eiro, kas ir ievērojama summa. Jautājums ir – kam šī nauda tiks tērēta? Vajadzību ir milzums, taču svarīgākais ir līdzekļus ieguldīt tā, lai tā nestu labumu pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam. Ja nebūs mājokļu, nebūs arī cilvēku, kas vēlēsies dzīvot un strādāt mazajās pilsētās – tās turpinās iztukšot nākamie emigrācijas viļņi.

Vecais gads ir brīdis, kad gaisā virmo Jaunā gada apņemšanās. LLPA vārdā vēlētos, lai tāda būtu arī Latvijas valdībai par gadu desmitiem ielaisto mājokļu trūkuma problēmu. Ir jāatrota piedurknes, beidzot jāķeras vērsim pie ragiem un jāuzsāk īstenot šogad daudz apspriestos pasākumus mājokļu pieejamības veicināšanai, jo citādi kādā brīdī var izrādīties pa vēlu.

Informācijas avots: DELFI   (  https://ej.uz/dbj1 )   
LZS: Dana Reizniece - Ozola noliek Saeimas deputāt...
Seši ekspremjeri diskutē, vai Kariņa pilnvaras krī...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter