Ulmaņa mācība mūsdienu ļaudīm



Ar Nacionālā vēstures muzeja darbinieku entuziasmu un Latvijas Avīzes un Latvijas Zemnieku savienības atbalstu izveidota jubilejas grāmata Kārlim Ulmanim 135. Tās atklāšana notika ceturtdien „Dauderos”, kur  izstādīti arī  lielā valstsvīra jubilejai veidotie Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkņu darbi.

Jo lielāka laika distance mūs šķir Kārļa Ulmaņa, jo labāk varam izvērtēt viņa vietu Latvijas vēsturē, viņa idejisko mantojumu. Tas ir liels. Tā ir kā bagātību krātuve ar daudziem plauktiem, kuros saliktas ļoti dažādas lietas.   Ilgāk pakavēties mēdzam pie tām, kurās ceram atrast atbildi uz  mūsdienu problēmām. 

Kad 1940. gada jūnijā  sākās Latvijas okupācija un tuvākie domubiedri centušies pierunāt Kārli Ulmani meklēt glābiņu ārzemēs, viņš  esot atbildējis: „Velti jūs meklējat argumentus, lai mani pārliecinātu atstāt Latviju. Es to nedarīšu. Es nedošu nevienam iemeslu teikt, ka Ulmanis bijis ar latviešu tautu tās labajās dienās, bet pametis to visgrūtākā likteņa stundā.”  Šo pārliecību viņš paspēja pateikt tautai arī savā pēdējā radiorunā, teikumā, ko joprojām atceras katrs  vecākās paaudzes  cilvēks:  „Es palikšu savā vietā un jūs palieciet savā vietā līdz galam.”

Man jāsaka paldies  manai mātei, vectēvam, vecmātei, kas, krievu armijai tuvojoties, nolēma nedoties bēgļu gaitās. Man jāsaka paldies manam tēvam, kas  pēc leģionāra gaitām atgriezās mājās.  Var jau būt, ka mums būtu izdevies  nokļūt Amerikā, Kanādā vai Zviedrijā. Pavisam droši, ka mēs tur būtu dzīvojuši pārticīgāk nekā šeit paputējušā kolhozā.  Bet mēs būtu zuduši Latvijai. Un es pat nezinātu,  cik  milzīga laime ir būt savā dzimtenē, justies te piederīgam, būt savējam savējo vidū. 

Es domāju, ka aicinājums:  katram palikt savā vietā līdz galam  – Ulmanim neradās pēkšņi, kad bija briesmas pie vārtiem.   Es arī nedomāju, ka tas attiecināms  tikai uz tā brīža briesmām. Aicinājums – palikt savā vietā - radās, auga un pilnveidojās ilgos agronoma un pēc tam valstsvīra darba gados, ar bažām vērojot, kā jaunā paaudze raujas projām no dzimtajām mājām.  Jau 1910.gadā  laikrakstā „Līdums”  rakstā „Saimnieku dēli” Ulmanis  aicina katrā mājā radīt apstākļus, lai bērniem tur būtu interesanti un patīkami strādāt un dzīvot. 1914.gadā viņš to pašu atkārto jau sarkastiskā pamācībā „Noteikumi mūsu dēlu aizdzīšanai svešumā.”

Viss Kārļa Ulmaņa  valstsvīra darbs bija pakārtots  centienam veidot Latviju tādu, kurā katram gribētos palikt un dzīvot. Kāds vecs agronoms, labs prezidenta paziņa man stāstīja, ka trīsdesmito gadu beigās, kad pār Eiropu jau savilkās kara draudi,  no Kārļa Ulmaņa vairakkārt dzirdējis vārdus: „Latviju aizstāvēs tie, kam tā piederēs.”    Tas nozīmē: aizstāvēs tie, kam  te ir sava zeme, sava māja, sava amata darbnīca.  20-tajos gados veiktā Zemes reforma bija pirmais un vislielākais solis šajā virzienā – tas vienā mirklī izņēma trumpjus no komunistu rokām un bijušos sarkanos latviešu strēlniekus padarīja par uzticamiem Latvijas valsts pilsoņiem.   Zemes reformas politiskais mērķis bija: radīt pēc iespējas lielāku patstāvīgu zemnieku skaitu, kas atvieglo valdības rūpju nastu, jo spēj par sevi rūpēties paši.  Un pierādījās, ka viņi to spēj.

Kad Latvijas iedzīvotāji kara priekšvakarā nevilcinājās  pirkt obligācijas  Ķeguma spēkstacijas būvei, tas bija otrs liela mēroga uzticības apliecinājums Latvijai.  Un trešais apliecinājums – tās bija gan leģionāru cīņas Kurzemes cietoksnī, gan vēl vairāk – 20 tūkstošu  mežabrāļu varonīgā pretošanās  pat bezcerīgā situācijā vēl desmit gadus pēc kara.   

Ja tagad, 22 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, saimnieku dēli atkal bēg projām ne tikai no vectēvu mājām, bet arī projām no Latvijas ar nolādējuma vārdiem uz lūpām, tad man šķiet, ka tas ir tādēļ, ka ir aizmirsts  manis minētais Kārļa Ulmaņa vēlējums:  visiem līdzekļiem vairot  to cilvēku skaitu, kam šeit kaut kas pieder. Atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu mazajiem īpašniekiem, visiem līdzekļiem vairot vidējo šķiru, gādāt, lai ikviens justos Latvijai vajadzīgs, lai katrs te justos līdzi lēmējs un līdzi darītājs. 


ZZS neatbalsta Ministru kabineta virzīto Eiro ievi...
Tapusi grāmata par politiķi Kārli Ulmani

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter