Rīdzinieks jau trešajā paaudzē

Armands Krauze savu karjeru veidojis lēnām un apdomīgi, bet nekad nav palicis malā vai vairījies no atbildības. Arī šoreiz, uzņemoties Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Rīgas mēra kandidāta pienākumus, tas ir mērķtiecīgs solis, kā realizēt savas idejas un piedāvāt rīdziniekiem saprotamu pilsētas pārvaldes modeli. Politiķis ir pārliecināts, ka viņš var pilsētai piedāvāt risinājumus, kā būtiski kāpināt pašvaldības ieņēmumus, lai jau šogad šīs pārmaiņas izjustu katrs pilsētas iedzīvotājs.

Rīgā nepieciešamas pārmaiņas

Lai gan A.Krauze ir pilsētnieks, viņu vienmēr vilinājuši arī lauki, tādēļ ieguvis agronoma izglītību un jau 13 gadus vada Latvijas Biškopības biedrību, kā arī pārstāv mūsu valsts intereses Eiropas Parlamenta Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Tur viņš guvis nozīmīgu starptautisku pieredzi, lai novērtētu Rīgas starptautisko potenciālu, kas pašlaik pilnvērtīgi netiek izmantots. «Esmu rīdzinieks trešajā paaudzē. Grīziņkalna puika – izaugu Zvaigžņu ielā blakus Vārnu ielai, kur savulaik slavenie Vārnu ielas puikas strādājuši savus nedarbus. Arī mums bija sava zēnu kompānija, kas turējās kopā. Gluži kā tobrīd, arī tagad jūtu sev apkārt to spēku un apziņu, ka mēs varam. LZS nav vienu vēlēšanu partija – mēs Rīgā vēlamies panākt patiešām būtiskas pārmaiņas, un manā komandā ir cilvēki, kuri to spēs. Man ir vīzija, kādai vajadzētu būt Rīgai.

Uzskatu, ka pilsētā pašlaik nav laba pārvaldība. Ne viss, kas notiek, ir rīdzinieku interesēs. Valdošā Rīgas domes koalīcija neatklāj patieso situāciju, slēpj pašvaldības uzņēmumu finanšu datus. Daudzi saimnieciskie jautājumi nav sakārtoti, bet dome neizmanto iespējas, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondus. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka domes koalīcijai ir saspīlētas attiecības ar valdību. Ik uz soļa redzam problēmas, kuras pēdējos gados nav pietiekami risinātas. Bedrainās ielas, kurās iedzīvotāji gūst traumas un bojā transportu, mikrorajonu iekšpagalmi, kas ir nožēlojamā stāvoklī, vakaros vāji apgaismotie pilsētas rajoni prasa steidzamu rīcību un reālus darbus. Mums ir pieredze, kas iegūta sadarbībā ar citām pašvaldībām, kā veiksmīgi siltināt daudzdzīvokļu ēkas, lai rēķins par divistabu dzīvokli neiedzītu parādu jūgā, un mēs esam pārliecināti, ka sakārtot daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmus ir iespējams,» stāsta A.Krauze.

Rīdzinieki ir pelnījuši papildu atbalstu

«Mēs zinām, kā panākt to, lai ikviens galvaspilsētā deklarētais varētu izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Mēs piedāvājam izveidot Rīgas pilsētas iedzīvotāja karti, kura nodrošinās iespēju braukt sabiedriskajā transportā un citus labumus mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Tas būs pietiekami labs stimuls, lai cilvēki deklarētu savu reālo dzīvesvietu,» norāda politiķis, piebilstot, ka līdz šim pašvaldība nav pietiekami aktīvi strādājusi, lai papildinātu savu budžetu, un lielāks uzsvars likts uz to, kā pārdalīt nodokļos iekasēto. «Rīgas budžeta ievērojamāko sadaļu veido ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādēļ nepieciešams motivēt iedzīvotājus, kuri reāli dzīvo Rīgā, šeit deklarēt savu dzīvesvietu. Tas dos papildu līdzekļus. Veiktie aprēķini liecina, ka šādā veidā pilsētas budžetu varētu papildināt par 65 miljoniem latu, kas pilnībā kompensēs tos izdevumus, kuri būs saistīti ar bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu pilsētniekiem, un atliks arī citām vajadzībām,» rezumē politiķis.  

Esmu gatavs pamest darbu Briselē, lai atgrieztos Rīgā

«Ja mani ievēlēs Rīgas pašvaldībā, pārcelšos no Briseles uz Rīgu un strādāšu rīdzinieku labā,» uzsver A.Krauze, piebilstot, ka daudzus no pašlaik aizsāktajiem un jau realizētajiem Rīgas pašvaldības projektiem varēja paveikt labāk. «Tas attiecas gan uz skolu un bērnudārzu siltināšanu, gan uz ielu un ceļu rekonstrukciju, kur jau tagad parādās pirmie brāķi. Man kā saimnieciskam cilvēkam tas nav pieņemami, jo ar pašvaldības budžetu jārīkojas tikpat atbildīgi, cik ar saviem personiskajiem līdzekļiem.

Prioritāri risināsim komunālos jautājumus

«Kā svarīgākos jautājumus, kam būtu nepieciešams neatliekams risinājums, redzu komunālo jomu, bērnudārzu rindas un palīdzību ģimenēm ar bērniem. Aktualizēsim tās lietas, kas šī sasaukuma laikā palikušas novārtā. Palīdzēsim rīdziniekiem namu uzturēšanā, renovēšanā un siltināšanā. Viens no lielākajiem šķēršļiem šajā ziņā ir birokrātiskās procedūras, kas iedzīvotājiem jāatvieglo. LZS ir apņēmības pilna vasarās piedāvāt skolēniem darbu pašvaldības uzņēmumos. Ļoti svarīgi ir nodrošināt saturīgu brīvā laika pavadīšanu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tādi centri ir jāierīko katrā Rīgas mikrorajonā. Rīgas domei ir jāpiešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem uzņēmējiem, kuri rada jaunas darba vietas un nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Kāds mans paziņa, kas dzīvo Briselē un strādā ES institūcijā, kaut kādu iemeslu dēļ mēnesi nebija apmaksājis dzīvokļa rēķinu. Pēc pusotra mēneša viņš saņēma vēstuli no siltumenerģijas piegādes kompānijas ar aicinājumu gadījumā, ja viņam radušās finansiālas problēmas, kontaktēties ar sociālo darbinieku. Bija arī norādīts darbinieka vārds un telefons, pa kuru viņš sazvanāms. Pie mums pašvaldība ļauj uzkrāties komunālajiem parādiem un cilvēkam, kuram radušās finansiālas problēmas, tiek nevis piedāvāta sociālā palīdzība, bet sākta viņa tiesiskā vajāšana,» stāsta Rīgas mēra amata kandidāts.


Koalīciju ar «Saskaņas centru» neveidosim

Rīgas mēra amata kandidāts A.Krauze uzsver, ka ideoloģisku apsvērumu dēļ koalīciju ar «Saskaņas centru» neveidos, jo LZS un «saskaņiešu» nostāja nacionālajos jautājumos ir pārāk atšķirīga. «Mēs varam novērtēt atsevišķas lietas, ko izdevies paveikt līdzšinējam Rīgas mēram, bet mēs nevaram veidot koalīciju ar cilvēkiem, kuri balsojuši pret latviešu kā vienīgo valsts valodu,» uzsver A.Krauze, piebilstot, ka pat gadījumā, ja LZS nāksies strādāt opozīcijā, tā būs konstruktīva opozīcija, tāpat kā Saeimā, kur mūsu frakcijas deputāti atbalsta saprotamus un pārdomātus lēmumus.

«Zemnieki» Rīgā ir bijuši un būs!

To, ka LZS Rīgā ir bijusi pietiekami ietekmīgs politiskais spēks, apliecina kaut vai fakts, ka iecere Rīgā būvēt Brīvības pieminekli radās, kad Ministru prezidents bija «zemsavietis» Zigfrīds Anna Meierovics, savukārt pieminekļa celtniecības laikā Rīgas mērs bija LZS biedrs Hugo Celmiņš. «Mēs neesam vienas nozares arodbiedrība un vienas dienas partija. Kā savulaik teica no LZS nākušais Kārlis Ulmanis, LZS ir jāspēj sadzīvot un sadarboties savu iedzīvotāju interesēs ar dažādu uzskatu cilvēkiem, ko spilgti apliecina LZS mēri Jelgavā, Gulbenē, Valkā, Saldū, Dobelē un daudzās citās pašvaldībās. Tā būs arī Rīgā! Mēs nākam strādāt!» savu pārliecību pauž A.Krauze.

Armanda Krauzes vizītkarte

•    Dzimis 1970. gada 10. jūnijā Rīgā
•    Pēc Rīgas 15. astoņgadīgās skolas iestājies Vecbebru tehnikumā, lai kļūtu par biškopi
•    1996. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis agronoma diplomu
•    Kopš 2000. gada – Latvijas Biškopības biedrības vadītājs
•    Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes valdes loceklis, bijis tās priekšsēdētājs
•    Bijis parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā
•    Eiropas Parlamentā Ekonomikas un sociālo lietu komitejā pārstāv Latviju
•    Saimnieks trīsdesmit bišu saimēm Krimuldas pagastā
•    Aizraušanās – lidošana ar paraplānu
•    Tēvs meitām Margaritai un Rozei