Pašvaldību vēlēšanas atšķirsies

Nākamā gada jūnija sākumā paredzētās vietējās vēlēšanas var kļūt par pavērsiena punktu pašvaldību politikā, jo tās notiks jaunajās – vairs tikai 41 pašvaldības – teritorijās. Vairākas partijas ir noskaņotas nomainīt veco politisko eliti, kas ir pie varas novados desmit vai pat 20 gadu. Daļai politisko spēku starts vēlēšanās būs nozīmīgs arī no partijas pastāvēšanas viedokļa. Februāra sākumā oficiāli sāksies pašvaldību vēlēšanu kampaņa. Neraugoties uz epidemioloģiskās situācijas radītajiem apgrūtinājumiem, vietējā varā tagad ietekmīgākās partijas – Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Reģionu apvienība, “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība – vēlēšanām aktīvi gatavojas, ir noskaņotas startēt lielākajā daļā vai pat visās pašvaldībās un neplāno atdot varas pozīcijas.

LZS priekšsēdētajs Armands Krauze. Partijai būs centralizēta kampaņa visā Latvijā ar vienotu tās stilu, kā arī kopīgu saukli, kas tikšot reģistrēts. Valsts finansējumu plānots izmantot kopīgajiem pasākumiem, “kas izskanēs pa visu Latviju”. Martā attālinātā režīmā plānots arī vairākkārt atliktais LZS kongress, ko vairs neesot iespējams pārcelt, jo ir jāpārvēl partijas vadība. Iepriekšējās vēlēšanās lielākajā daļā pašvaldību bija Zaļo un zemnieku savienības saraksti, bet šoreiz pārsvarā LZS un Latvijas Zaļā partija pieteiks katra savu sarakstu. Iemesls tam ir ne tikai nesaprašanās starp abu partiju vietējo nodaļu biedriem dažās vietās, bet arī ierobežotais vietu skaits kandidātu sarakstā. Tur, kur apvienojas lielāks skaits novadu, visi gribētāji var netikt sarakstā. Novados līdz 30 000 iedzīvotājiem domē ievēl 15 deputātus, līdz ­60 000 iedzīvotājiem – 19 deputātus, bet 23 deputāti būs tikai tur, kur ir vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju. 

Informācijas avots: Ināra Egle "Latvijas Avīze"   ( https://ej.uz/xwxz )