Partijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa runa partijas kongresā Jelgavā 2015. gada 28. martā

Labdien, dāmas un kungi! Man ir tas gods Jūs sveikt Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kurā tradicionāli tiekamies, lai atskatītos uz paveikto un izvirzītu sev jaunus mērķus.

Aizvadītais gads ir bijis sarežģīts, tomēr ar savu darbu un idejām esam guvuši atbalstu gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās. Tas noteikti nebūtu iespējams bez mūsu partneru –«Latvijas Zaļās partijas», «Latvijai un Ventspilij», kā arī «Liepājas partijas» – atbalsta. Vēlos pateikties mūsu sadarbības partneriem, ar kuriem kopā strādājam Zaļo un Zemnieku savienībā. Šajā ziņā īpaši vēlos uzteikt Uldi Auguli, kurš sekmīgi ticis galā ne vien ar ministra un partijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumiem, bet arī spējis veiksmīgi vadīt Zaļo un Zemnieku savienību.

Cienījamie kongresa dalībnieki un viesi!

Šodien ar savu dalību Latvijas Zemnieku savienības kongresā mūs pagodinājuši arī Lietuvas Zemnieku un Zaļās partijas pārstāvji.

Sveicam viņus!

Daudzu gadu garumā uzkrātā politiskā pieredze un briedums mums ir ļāvis kļūt par veiksmīgāko politisko partiju apvienību Latvijas valsts vēsturē. Ne vienreiz vien mūsu politiskie oponenti ir prognozējuši Zaļo un Zemnieku savienības šķelšanos, tomēr esam bijuši pietiekami stipri, lai neļautos šādām provokācijām. Kopā esam izturējuši gan pārbaudījumu ar darbu opozīcijā, gan koalīcijā.

Aizvadītajā gadā, noslēdzot savu uzrunu partijas kongresā, paudu apņēmību, ka mums ir visas iespējas uzvarēt 12. Saeimas vēlēšanās. Aritmētiskā izteiksmē mums tas neizdevās, bet citādi varam sevi saukt par šo vēlēšanu uzvarētājiem. Mūsu Saeimas frakcija ir kļuvusi ievērojami lielāka, un Zaļo un Zemnieku savienību šobrīd parlamentā pārstāv jau 21 deputāts.

Ar to vēlos Jūs visus apsveikt, jo vēlēšanu rezultāti, tostarp Rīgā, ir apliecinājums tam, ka arī šajā ģeopolitiski tik sarežģītajā laikā spējam uzņemties atbildību par sabiedrību un īstenot savu programmu, kuras pamatvērtība ir Latvijas cilvēku un mūsu valsts labklājība.

Jaunajā valdībā esam uzņēmušies atbildību par piecām ministrijām: Zemkopības, Labklājības, Ekonomikas, Aizsardzības un Veselības. Tas ir milzīgs darba apjoms, tādēļ, izmantojot situāciju, vēlos uzteikt arī mūsu ministrus – Jāni Dūklavu, Uldi Auguli, Danu Reiznieci-Ozolu, Raimondu Vējoni un Gunti Belēviču. Nozīmīgu darba apjomu paveic arī Saeimas frakcija, kuras sastāvā pievienojušies vairāki jauni kolēģi bez iepriekšējas parlamentārā darba pieredzes.

Tomēr mūsu ministri un Saeimas deputāti ir tikai visiem redzamā aisberga daļa, jo atšķirībā no daudziem citiem politiskajiem spēkiem Latvijas Zemnieku savienība nav tikai Rīgas partija – mūsu cilvēki ir pārstāvēti visos Latvijas reģionos, sākot no lielākajām pilsētām un beidzot ar mazākajiem novadiem. Runājot līdzībās, mūsu sakņu sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pārdzīvotu gan ziemas spelgoni, gan viltīgās pavasara salnas. Cilvēki reģionos ir mūsu lielākais spēka avots.

Samērā bieži sanāk viesoties Latvijas pašvaldībās, tādēļ skaidri apzinos to, cik svarīgs un atbildīgs darbs dienu no dienas tiek veikts ikvienā pilsētā un novadā. Strādājot Saeimā un valdībā, mums vienmēr jāpatur prātā, ka esam atbildīgi šo cilvēku priekšā, kuri ar savu lokālpatriotismu un latviešiem raksturīgo spītu iestājas par savām lauku skolām, mazajiem kultūras centriem un tām vērtībām, kuras lielā mērā nosaka mūsu identitāti un spēju būt latviešiem cauri gadsimtiem.

Pēc Saeimas vēlēšanām salīdzinoši īsā laikā esam daudz paveikuši. Mūsu ministri ir apturējuši nelietderīgu naudas šķērdēšanu «Expo» izstādes organizēšanā, atcelts konkurss par jaunu nomas līgumu ar privātu firmu par ātrās palīdzības mašīnu nomu. Ir apstiprināta Latvijas aizsardzības stratēģija un panākts, ka NATO prasību aizsardzībai atvēlēt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta izpildīsim jau 2018. gadā. Esam spēruši pirmos soļus, lai vienkāršotu kopējo lauksaimniecības politiku un atvieglotu darbu bioloģiskajām saimniecībām. Ir atjaunota diskusija par mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9 procentu apmērā. Ražotājiem, kurus ietekmēja Krievijas ekonomiskās sankcijas, ir pieejama atbalsta programma jaunu eksporta tirgu iekarošanai, kas lielā mērā kompensējusi tos zaudējumus, kuri radās pēc Krievijas sankciju piemērošanas.

Tās ir tikai dažas lietas, kuras izdevies paveikt. Neesam aizmirsuši arī pārējos pirmsvēlēšanu solījumus, tādēļ turpināsim diskusiju par samazinātu PVN likmi pārtikai, par straujāku pensiju indeksāciju un izmaiņām veselības aprūpes jomā, lai būtiski samazinātu pacientu līdzmaksājumu, kas šobrīd sasniedz pat 60 procentus no visām izmaksām par medicīnas pakalpojumiem.

Darbs valdības koalīcijā ir prasījis pietiekami daudz kompromisu, tomēr klajš koalīcijas līguma pārkāpums, virzot iepriekš nesaskaņotus grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, faktiski ir radījis situāciju, ka koalīcijas līgums – vismaz tādā formātā kā iepriekš bijām vienojušies – vairs nav spēkā. Tas nozīmē, ka Zaļo un Zemnieku savienība patur tiesības virzīt jautājumus balsojumam Saeimā, kuriem nav visu koalīcijā pārstāvēto partiju piekrišanas. Tas gan nenozīmē, ka vēlamies gāzt šo valdību un destabilizēt situāciju valstī. Tomēr, ja mūsu vēlētāju interešu aizstāvībai būs nepieciešamība virzīt izskatīšanai Saeimā kādu jautājumu, kuram nav visu koalīcijas partneru piekrišanas, mēs to noteikti darīsim. Kā nozīmīgākās tēmas valdības un Saeimas dienaskārtībā šodien vēlos izcelt drošību, reģionālo attīstību, lauksaimniecību, labklājību un veselības aprūpi.

Drošības riski pēdējā gada laikā pasaulē ir strauji pieauguši. Ja vēl nesenā pagātnē par lielāko draudu uzskatījām islāma radikāļus un viņu atbalstītās teroristiskās organizācijas un Krievija bija gan Eiropas Savienības, gan NATO stratēģiskais partneris cīņā pret terorismu, tad šobrīd Krievija valsts līmenī finansē un atbalsta tādas teroristiskas organizācijas kā Doņeckas un Luganskas tautas republikas, kuras faktiski ir okupējušas daļu Ukrainas teritorijas. Militārajā valodā šāda tipa konfliktus sauc par hibrīdkaru, jo formāli neviena valsts Ukrainai karu nav pieteikusi.  Tomēr jārēķinās, ka Krievijas propagandas karā mēs esam iesaistīti jau daudzu gadu garumā. Cilvēki, kuri seko līdzi Kremļa kontrolētajiem medijiem, tiek baroti ar melīgu informāciju, kuras mērķis ir radīt iespaidu, ka pretoties Krievijas pārspēkam nav vērts. Latvijas Zemnieku savienība kā partija ir stāvējusi pie Latvijas valsts dibināšanas šūpuļa. Ikvienam mūsu partijas biedram jāapzinās, ka mēs pārstāvam vienu no stabilākajām un nozīmīgākajām politiskajām organizācijām Latvijas valsts vēsturē, tādēļ šobrīd ir skaidri jānostājas pret Krievijas agresiju ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tā ir mūsu atbildība sabiedrības un nākamo paaudžu priekšā.

Karš Ukrainā ir skarba mācību stunda un atgādinājums mums visiem, ka kritiskā brīdī jābūt gataviem sevi aizstāvēt, tādēļ nevaram paļauties tikai uz NATO 5. pantu. Arī pašiem jābūt gataviem reaģēt un aizstāvēt savu valsti, kuras tiesības pastāvēt ar ieročiem rokās izcīnīja mūsu senči Brīvības cīņās, kuras ik gadu pieminam 11. novembrī – Lāčplēša dienā.

Jau esam pieņēmuši nepieciešamos lēmums, lai pakāpeniski palielinātu finansējumu aizsardzībai, un vēlos uzsvērt, ka runa nav tikai par bruņutehniku un ieročiem, bet arī par pārtiku karavīriem, apģērbu un dažādu specifisku aprīkojumu. Tā ir iespēja mūsu uzņēmējiem un zinātnes centriem. Ja prasmīgi spēsim apgūt valsts aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, tas sniegs ne vien lielākas drošības garantijas, bet arī jaunas darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte jau šobrīd sadarbojas ar Bruņotajiem spēkiem karavīru pārtikas uzglabāšanas un dzīvnieku aprūpes jomā. Ir arī citi pozitīvi piemēri, kā izdevumi militārajai jomai atgriežas valsts ekonomikā.

Turpmākajos gados būtiski tiks palielināts finansējums arī Zemessardzei un Jaunsardzei, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu un profesionālas apmācības. Pēdējā laikā, ņemot vērā notikumus Ukrainā, sabiedrībā ir atsākusies diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu pēc Igaunijas un šobrīd arī pēc Lietuvas parauga. Arī mums būtu jāatmet stereotipi par padomju armiju un jāmeklē savs modelis, kā iesaistīt jauniešus militārajā apmācībā. Tas varētu būt kaut vai pāris mēnešu garš apmācību kurss, kurš galvenokārt orientēts uz patriotisko audzināšanu un pamata militāro iemaņu apgūšanu. Ja vien šāds apmācību kurss tiktu pareizi plānots un organizēts, jauniešiem palielinātos interese gan par dienestu Bruņotajos spēkos, gan par dalību Zemessardzē. Ne mazāk svarīgi ir iekšējās drošības jautājumi un informatīvais karš.

Krievijas mediju telpā Latvija tiek attēlota kā neizdevusies valsts, lai gan patiesībā tieši Baltijas valstis no bijušajām padomju republikām ir sasniegušas visvairāk. Esam iestājušies Eiropas Savienībā un NATO, esam sasnieguši salīdzinoši augstus starptautiskās konkurētspējas attīstības rādītājus un varam teikt, ka Latvija ir starp 50 turīgākajām valstīm pasaulē. Mums gan vēl daudz jāstrādā pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un kopējās labklājības paaugstināšanas, tādēļ turpināsim pārskatīt nodokļu politiku, lai mazo algu saņēmējiem minimizētu nodokļu slogu. Jau nākamgad jāpaaugstina neapliekamais minimums un jāapsver iespēja vēl vairāk palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem. Tas ir viens no demogrāfiskās politikas instrumentiem.  

Veidojot jauno valdību, vēlējāmies uzņemties atbildību arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura mums kā Latvijas reģionos visplašāk pārstāvētajam politiskajam spēkam ir būtiska, lai mainītu attieksmi pret pašvaldību cilvēkiem un lauku iedzīvotājiem. Pašvaldību loma nav nostiprināta nedz Satversmē, nedz citos nozīmīgos valsts plānošanas dokumentos. Pašvaldības joprojām, pieņemot svarīgākos lēmumus, netiek uzskatītas par līdzvērtīgiem sarunu partneriem. Iespējams, tas saistīts ar mūsu koalīcijas partneru cīņu pret Rīgas pašvaldību, tomēr jāapzinās, ka visvairāk no šīs cīņas cieš ne jau pašvaldību vadītāji vai deputāti, bet gan iedzīvotāji. Kopš neatkarības atjaunošanas pašvaldībām atvēlētā finansējuma īpatsvars no kopējā iekasētā nodokļu apjoma ir samazinājies no 50 procentiem 1990. gadā līdz 18 procentiem šobrīd. Lai pašvaldības pilnvērtīgi spētu pildīt tām uzliktās funkcijas, būtu jāatgriežas vismaz pie 25 procentu sliekšņa. Proti, ceturtā daļa no visiem valsts nodokļu ieņēmumiem jānovirza pašvaldībām. Faktiski tas nozīmē, ka pakāpeniski pēc noteikta grafika pašvaldību budžetu papildināšanai jānovirza visi ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas būtu papildu stimuls pašvaldībām sekmēt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa, kurā paredzēts sabalansēt kritērijus, pēc kuriem tiks rēķināta katras pašvaldības finanšu nepieciešamība uz vienu iedzīvotāju. Tomēr arī jaunais modelis neatrisinās visas reālās iedzīvotāju vajadzības pašvaldībās, jo pēc pedagogu algu reformas un plānotajām izmaiņām saistībā ar bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi pašvaldību izdevumi būtiski pieaugs.  

Bieži vien mūsu koalīcijas partneri vārdos ir lieli Latvijas lauku un novadu patrioti, bet, kad mēs rosinām pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par labu pašvaldībām, lai sniegtu reālu atbalstu, šis patriotisms noplok un parādās citas prioritātes. Valsts drošības kontekstā šobrīd vislielākās bažas ir par Latgales reģiona iedzīvotājiem, no kuriem daudzi faktiski atrodas Krievijas informatīvās telpas ietekmē, jo Latvijas medijus ikdienā neizmanto. Tomēr tas nav tikai mediju telpas, bet lielā mērā arī ekonomisks jautājums, kurš ir aktuāls arī pārējos Latvijas reģionos.

Faktiski starp Latvijas reģioniem pastāv milzīga resursu sadales nevienlīdzība – sākot no investīciju sadales un beidzot ar atalgojumu. 2014. gadā vidējā darba samaksa valstī pēc nodokļu nomaksas sasniedza 560 eiro, lai gan daudzviet reģionos tā ir teju fantastiska summa. Vairākkārt premjerei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai esam lūguši sagatavot precīzu iepriekšējā plānošanas periodā ieguldīto Eiropas Savienības fondu sadalījumu pēc ģeogrāfiskā novietojuma. Diemžēl neviens šādu dokumentu mums nav spējis sagatavot. Pēc mūsu aprēķiniem, vairāk nekā 60 procenti naudas ir ieguldīta Rīgā. Tādēļ kategoriski iestājamies pret šādu investīciju izlietojumu tiem vairāk nekā 4 miljardiem eiro, kuri Latvijai būs pieejami laika periodā līdz 2020. gadam.

Kolēģi un domubiedri!

Ar jūsu atbalstu vēlamies panākt, lai valsts un Eiropas Savienības fondu finansējums tiktu sadalīts pēc iespējas taisnīgāk, ņemot vērā pašvaldību intereses. Šobrīd spēkā esošais fondu sadalījums jaunajam plānošanas periodam nav labvēlīgs pašvaldībām, tādēļ iespēju robežās turpināsim sarunas, lai to pārskatītu. Var piekrist, ka atsevišķās jomās ir nepieciešama resursu koncentrācija, lai panāktu maksimāli labāko rezultātu, bet mēs nedrīkstam liegt attīstības iespējas arī mazākām pašvaldībām. Eiropas Savienības fondi šobrīd ir teju vienīgais publisko investīciju avots, kas jāizmanto gudri visu Latvijas iedzīvotāju labā.

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā viena no prioritātēm ir atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Tas ir ļoti nozīmīgs jautājums arī pašvaldībām. Tomēr, lai attīstītu uzņēmējdarbību, jāpaveic arī mājas darbs, un tā ir sakārtota infrastruktūra, pieejami cilvēkresursi un iespēja veikt personāla apmācību. Šobrīd valsts līmenī ir daudz diskusiju par arodizglītību, kuras kvalitātes paaugstināšanā ir ieguldīti vairāki desmiti miljonu eiro. Loģiski būtu, ja šīs skolas tiktu nodotas pašvaldību pārziņā, jo tieši pašvaldības ikdienā uztur kontaktus ar vietējiem uzņēmējiem, uzrunā potenciālos investorus un vislabāk redz, kādi speciālisti būs nepieciešami tuvākā gada, piecu vai desmit gadu perspektīvā. Tomēr ir teritorijas vai nozares, kuras objektīvu apstākļu dēļ neattīstās. Lai radītu priekšnoteikumus attīstībai šādās teritorijās vai jomās, rosināsim pārskatīt nosacījumus, pie kādiem pašvaldība var iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tā ir iespēja, no kuras šobrīd esam atteikušies, lai gan daudzviet Eiropā, tostarp Vācijā, tā ir pieņemta prakse. Atšķirībā no uzņēmēja pašvaldības mērķis nav gūt peļņu, bet gan nodrošināt saimniecisko aktivitāti savā teritorijā. Līdz ar to uzņēmējdarbības riska faktori, kas bieži vien attur uzņēmējus, ir daudz zemāki. Latviju pēdējo gadu laikā ir pametuši ap 200 tūkstoši iedzīvotāju, un mēs turpinām zaudēt arvien vairāk cilvēku, jo daudzviet Latvijā vienkārši nav darba. Bet pieredze apliecina, ka tajās vietās, kur parādās saimnieciskā rosība, atgriežas arī cilvēki. Viens no piemēriem varētu būt tūrisma joma, kurā daudzas pašvaldības redz perspektīvu, tomēr, lai atvilinātu tūristus pie sevis, ir nepieciešams zināms servisa līmenis, kuru bizness dažādu iemeslu dēļ nevar vai nespēj nodrošināt. Būtu jāpārskata, ko mēs saprotam ar tādiem jēdzieniem kā tirgus graušana un biznesa vides kropļošana. Atļaujot pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā, mēs sniegtu būtisku atbalstu vietējās ekonomikas attīstībā gan jaunu darba vietu, gan iekasēto nodokļu ziņā.

Latvijas Zemnieku savienībai vienmēr būtiski bijuši lauksaimniecības attīstības jautājumi, sākot no mazajām bioloģiskajām saimniecībām un beidzot ar lielajiem ražotājiem, kuri nodrošina būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Lauku attīstības programmai laika periodā līdz 2020. gadam ir ieplānots vairāk nekā viens miljards eiro. Februārī šī programma ir saņēmusi pēdējos saskaņojumus Briselē. Pateicoties ministrijas aktīvajam darbam, nauda lauksaimniekiem būs pieejama jau šogad. Līdzekļus attīstībai varēs saņemt gan lielās, gan mazās saimniecības, kurām nebūs savstarpēji jākonkurē, kā tas bijis iepriekš. Mums izdevās panākt, ka katram reģionam finansējums būs izdalīts atsevišķi, līdz ar to investīcijas tiks ieguldītas proporcionāli visā Latvijas teritorijā.

Liels darbs ieguldīts arī dialogā ar piensaimniekiem, un jau šobrīd ir skaidrs, ka saražotā piena kvotas netiks pārsniegtas, līdz ar to mums izdosies izvairīties no soda sankcijām, kuras bija plānotas 27 centu apmērā par katru pārstrādāto litru, lai gan piena iepirkuma cena daudzām saimniecībām šobrīd ir zemāka. Tomēr piena nozarē joprojām ir jūtama Krievijas embargo ietekme, tādēļ neizslēdzam iespēju vēlreiz vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu solidāri kompensēt mūsu ražotājiem tos zaudējumus, kuri veidojušies Eiropas Savienības kopīgo politisko lēmumu rezultātā.

Mazākā apmērā, bet no Krievijas embargo cieta arī dārzeņu ražotāji, kuriem šobrīd ir sarežģīti realizēt savu produkciju vietējā tirgū. Tādēļ izskatīšanai Saeimā virzām likumprojektu par negodīgas mazumtirdzniecības prakses izskaušanu, lai sakārtotu attiecības starp ražotājiem un veikalu tīkliem. Līdz šim šie jautājumi netika regulēti un atsevišķi tirgotāji ražotājam diktēja savus noteikumus.

Esam iecerējuši pārskatīt arī likumu «Par Zemes privatizāciju lauku apvidos», kurš šobrīd nesasniedz savu mērķi, jo daudzām strādājošām saimniecībām lauksaimniecības zemes iegādes process ir kļuvis sarežģītāks nekā iepriekš, turklāt pašvaldībām tiek uzlikts pārmērīgs administratīvais slogs.

Lai veicinātu saimniecisko aktivitāti reģionos, stimulēsim krājaizdevu sabiedrību veidošanu. Tas ir veids, kā kopīgiem spēkiem lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un vietējā pašvaldība var aizstāt tos pakalpojumus, kurus dažādu iemeslu dēļ vairs nevēlas sniegt bankas. Piemēram, tepat kaimiņos Lietuvā krājaizdevējsabiedrībās ir iespējams ne tikai aizņemties, bet arī izmantot bankomātu, veikt naudas pārskaitījumus un citus bankām raksturīgus pakalpojumus.

Liels izaicinājums lauksaimniecības nozarei būs arī topošais Eiropas un ASV brīvās tirdzniecības līgums. No vienas puses, tā būs papildu iespēja eksportēt savu produkciju, bet, no otras, – pieaugs riski saistībā ar ģenētiski modificēto pārtiku, kura ASV ir pietiekami izplatīta, tādēļ stingri iestāsimies pret ģenētiski modificēto produktu izplatību Latvijā un Eiropas Savienības teritorijā kopumā.

Par valsts kopējo attīstību un labklājības līmeni var spriest pēc tā, kā spējam parūpēties par saviem senioriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, bērniem bāreņiem un citām sabiedrības grupām, kuru iespējas ir ierobežotas. Mūsu pienākums ir darīt visu, lai šie cilvēki sabiedrībā justos vajadzīgi un novērtēti. No šī gada valstī ir palielināta minimālā alga līdz 360 eiro, bet ģimenes valsts pabalsts ir palielināts ģimenēm ar vairāk bērniem. Uz pabalsta rēķina trīs bērnu ģimenes rocība šogad pieaugs par 409 eiro. Tas ir solis pareizajā virzienā, tādēļ strādāsim, lai 2016. gadā minimālo algu varētu paaugstināt līdz 400 eiro.

Labklājības joma ir viena no tām, kura lielā mērā ietekmē sociālo drošību valstī, jo sociālā atbalsta sistēma ir kā spilvens personīgās krīzes situācijā. Šobrīd Labklājības ministrija Ulda Auguļa vadībā aktīvi strādā pie jaunu sociālo pakalpojumu attīstības. Tā ir nodarbinātības programma jauniešiem, kurai atvēlēti vairāk nekā 80 miljoni eiro, sociālās aprūpes iestāžu reforma, kura paredz atteikties no bērnu sociālās aprūpes iestādēm, veidojot ģimeniskāku vidi bērniem bāreņiem. Šajā programmā liels uzsvars tiks likts uz audžuģimeņu kustības attīstību. Īpaša aktīvās nodarbinātības programma tiks realizēta reģionos ar mērķi darba tirgū iesaistīt pirmspensijas vecuma cilvēkus. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, ir būtiski izmantot visus pieejamos resursus, iesaistot darba tirgū gan jauniešus, gan cilvēkus pirmspensijas vecumā. No 2016. gada plānots īstenot arī plašu sociālās uzņēmējdarbības programmu, kurai būs pieejams finansējums 20 miljonu eiro apmērā. Šīs programmas realizācijā aktīvi tiks iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas.

Pavisam īsi savā runā vēlos pieskarties arī veselības aprūpes jautājumiem. Tā ir nozare, kuru iedzīvotāji min kā vienu no kritiskākajām, tādēļ jau tuvākajā laikā plānots veikt virkni reformu. Pacienti jau šobrīd jūt, ka ir sarukusi maksa par gultasdienu slimnīcā, kuru plānots samazināt arī nākamgad. Ministrs Guntis Belēvičs ir solījis veikt būtiskas reformas arī medikamentu aprites jomā ar mērķi pazemināt zāļu cenu. Tie ir pirmie soļi, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumus. Jārēķinās, ka šīs un citas iecerētās reformas saistībā ar veselības aprūpes nozares infrastruktūru un ilgtermiņa aizņēmumiem saskarsies ar zināmu pretestību no mūsu politiskajiem oponentiem. Tomēr mūsu mērķis ir palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazināt nozares izmaksas, kuras tiešā veidā nav saistītas ar medicīnas aprūpi. Ir pieņemts lēmums, ka turpmāk priekšrocības mācību turpināšanai rezidentūrā būs tiem mediķiem, kuri būs gatavi savu profesionālo karjeru turpināt reģionālajās medicīnas aprūpes iestādēs. Tas veicinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.

Viens no karstākajiem jautājumiem šobrīd ir vasarā gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Jau vairākkārt esam pauduši savu nostāju par atbalstu līdzšinējam prezidentam Andrim Bērziņam, ja viņš pieņems lēmumu atkārtoti kandidēt uz šo amatu. Tomēr pirms izšķirīgajiem lēmumiem kopā ar valdības koalīcijas partneriem esam rosinājuši diskusiju par to, kādam jābūt prezidenta amata kandidātam. Esam aicinājuši sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un nozaru asociācijas paust savu viedokli šajā jautājumā.

Ir skaidrs, ka katram var atšķirties priekšstats par to, kādam jābūt mūsu Valsts prezidentam, tomēr vienā jautājumā visiem domas sakrīt, proti, prezidentam ir jābūt valstsvīram, cilvēkam ar skaidru redzējumu par to, kā vienot sabiedrību kopīgo mērķu sasniegšanai. Jūs jautāsiet, ko nozīmē būt valstsvīram? Arī uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes. Tā ir spēja būt par morālo autoritāti lielākajai daļai sabiedrības. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš zina un jūt, kā dzīvo Latvijas ļaudis. Baidos, ka šīs īpašības nespēs aizvietot nedz skaļi paziņojumi starptautiskās konferencēs, nedz spožas diplomātiskās prasmes un svešvalodu zināšanas, kas bieži tiek piesaukti kā galvenie kritēriji mūsu valsts augstākās amatpersonas izvēlē. Saeimas pienākums ir atrast labāko no iespējamajiem kandidātiem, tādēļ aicinām sabiedrību aktīvi iesaistīties šajā diskusijā, lai kopīgi nonāktu līdz viedoklim par to, kādam jābūt mūsu Valsts prezidentam.Savā uzrunā vēlos rosināt domāt arī par nepieciešamību pārskatīt valsts vēlēšanu sistēmu, lai nostiprinātu parlamentārās demokrātijas vērtības. Mana pārliecība ir, ka uzticību politiskajai sistēmai un partijām var veicināt tikai caur līdzdalību un stabilu partiju sistēmu. Līdz ar to būtu jāpārskata, kāds ir minimālais biedru skaits jaunu partiju dibināšanai. 200 biedru slieksnis, kā tas ir šobrīd, ir krietni par maz. Šajā ziņā mūsu piedāvājums būtu vismaz 500 biedru. Tāpat ar mērķi panākt lielāku politisko stabilitāti vēlos rosināt diskusiju par vēlēšanu norises biežumu, apvienojot pašvaldību vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Tas būtu solis politiskās stabilitātes virzienā, jo pretējā gadījumā valsti ik pēc pāris gadiem pārņem vēlēšanu drudzis, veidojas jaunas partijas, pārgrupējas līdzšinējās, un cilvēku prāti daudz vairāk ir aizņemti ar to, kā kurš izskatīsies sabiedrības acīs, bet nepieciešamās reformas un atbildīgie lēmumi paliek otrajā plānā.

Politika nav tikai lentīšu griešana un pozēšana no Saeimas tribīnes. Tas ir atbildīgs un smags darbs, gandrīz nemitīgi atrodoties uz skatuves. Turklāt bieži vien politiķiem nesanāk baudīt sava darba augļus, jo izvirzīto mērķu vārdā jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, kuri ietekmē politisko karjeru. Latvijā ar politiskajām reformām ir dažāda pieredze, un atsevišķos gadījumos šīs reformas vairāk atgādināja ziloņa rosību trauku veikalā, nevis pārdomātu un ar sociālajiem partneriem izdiskutētu rīcību. Arī šobrīd valdībai un parlamentam ir daudz izaicinājumu, kuri prasīs juveliera precizitāti. Mēs nedrīkstam domāt tikai šodienas kategorijā, jo esam atbildīgi arī nākamo paaudžu priekšā, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu iespēja augt un attīstīties brīvā un pārtikušā Latvijā. Esmu gandarīts, ka mums ir komanda, kura joprojām vēlas darīt šo darbu, ka mums ir cilvēki, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi uzņemties ne tikai ministru, bet arī valdības vadītāja pienākumus. Vēlētāji mums ir uzticējušies, tādēļ mums nav tiesību palikt ēnā. Pārfrāzējot ASV bijušo prezidentu Bilu Klintonu, vēlos uzsvērt, ka mums ar savu piedāvājumu un darbu ir jābūt ziņu dienaskārtībā, pretējā gadījumā ētera laiku aizņems kāds cits ar savu vēstījumu un būs tuvāk savas politiskās programmas realizācijai, kura ne vienmēr sakritīs ar mūsu vēlētāju interesēm.

Aizvadītā gada laikā partijā esam uzņēmuši 78 jaunus biedrus, tostarp jauniešus. Tas rada pārliecību, ka spējam nodrošināt partijas pēctecību un arvien vairāk cilvēku vēlas iesaistīties politikā un būt pārstāvēti. Tādēļ aicinu arī Jūs visus klātesošos būt aktīviem un piedāvāt cilvēkiem līdzdarboties partijas darbā. Sākumā būs tikai ideja, bet, ja pietiekami prasmīgi spēsiet to aizstāvēt, tā iegūs arvien lielāku atbalstu un, ļoti iespējams, tiks realizēta dzīvē, pateicoties kāda cilvēka vai interešu grupas iniciatīvai.

Šodien vēlos pateikties arī partijas valdei, kurā pārstāvētie cilvēki paveikuši nozīmīgu darbu. Lielu atbalstu partijas vadībā ikdienā esmu saņēmis arī no maniem vietniekiem Ulda Auguļa un Andra Rāviņa. Nākamajai Latvijas Zemnieku savienības valdei stāv priekšā vairāki atbildīgi uzdevumi – pienācīgi sagatavoties 2017. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un Latvijas Zemnieku savienības simtgadei. Ne mazāk svarīgi ir turpināt stiprināt saikni starp ierindas biedriem un mūsu cilvēkiem, kuri atrodas dažādos vēlētos amatos ne tikai pašvaldībās, bet arī Saeimā un Zaļo un zemnieku savienības pārraudzībā esošajās ministrijās. Šodien ikvienam no jums būs iespēja paust savu novērtējumu, izvēloties jaunās partijas valdes locekļus.

Latvijas Zemnieku savienība ir viena no tradīcijām bagātākajām un lielākajām partijām Latvijā. Pēc pēdējiem datiem, mūsu rindās ir gandrīz 1300 biedri, kuri ir apvienojušies 68 reģionālajās nodaļās. Raugoties uz tiem biedriem, kuri iestājušies Latvijas Zemnieku savienībā pēdējā gada laikā un tiem kuri atrodas šeit partijas kongresā, ir sajūta, ka partija kļūst aizvien jaunāka. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Zemnieku savienība ir politiskais spēks, kurš spēj vienot Latvijas sabiedrību un ka Latvijas Zemnieku savienībā ir iesaistījusies tā labākā sabiedrības daļa. Tie ir cilvēki, kuri mīl savu valsti un kuri vēlas stiprināt Latviju ar savu darbību, nevis stāvēt maliņā un tīksmināties par neveiksmēm.

Neskatoties uz to, ka drīz gaidāma Latvijas Zemnieku savienības simtgade, mēs esam mūsdienīga partija, kas domā par savu nākotni. Esam uzsākuši darbu pie jaunas partijas grafiskās identitātes izstrādes, un tuvākajos mēnešos būs jauna partijas mājaslapa un jauns partijas izskats sociālajos tīklos. Šodien internets ir viens no tiem populārajiem un pieejamākajiem informācijas kanāliem, no kura liela daļa Latvijas iedzīvotāju smeļas informāciju par aktuāliem jautājumiem.

Noslēgumā novēlu ikvienam savu darbu darīt tā, lai pēc gadu desmitiem mūsu mazmazbērni lepotos ar šodien paveikto, tāpat kā mēs šodien lepojamies ar mūsu partijas dibinātāju Kārli Ulmani. Viņš spēja cilvēkos radīt ticību Latvijai kā valstij, kura var! Politiķim nevar būt svarīgāka uzdevuma, kā iedvesmot cilvēkus un vairot tautas pašapziņu. To spilgti savulaik uzsvēris arī Kārlis Ulmanis: «Tautai, kuras dvēselē nav iededzināts mirdzums par viņas nākotnes varenību, ir lemts iznīkt un bojā aiziet.»