Aktualitātes

112681

Novadu reformu Satversmes tiesā apstrīdēs arī Inčukalna pašvaldība
Apskatīt komentārus (0)


08.07.2020


Pirmdien, 6. jūlijā, ārkārtas sēdē Inčukalna domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt novadu reformas atbilstību Satversmei, portālu "Delfi" informēja Inčukalna pašvaldības pārstāve Aila Ādamsone.

Inčukalna novada pašvaldības vadītājs Aivars Nalivaiko (ZZS) akcentē, ka, izstrādājot novadu reformu, saistībā ar plānotā Ropažu novada izveidošanu nav bijušas ne tikšanās, ne diskusijas ar iesaistīto novadu iedzīvotājiem un šo pašvaldību vadītājiem. "No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nav saņemts skaidrojums ne par nākotnes plāniem, ne robežām," skaidroja politiķis.

Pēc viņa teiktā, pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar paredzamo grozījumu projektu un to apspriest, šajā procesā pēc iespējas iesaistot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus, kā arī, pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt attiecīgu pašvaldības domes lēmumu. Līdz ar to ir secināms, ka vietējā pašvaldība vislabāk spēj aizstāvēt iedzīvotāju tiesiskās intereses, pārzina un spēj apmierināt savu iedzīvotāju prasības un vēlmes.

Inčukalna novada dome pērn 23. septembrī ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai pašvaldības iedzīvotāju aptaujas, kas notika laika posmā no 2019. gada 22. augusta līdz 12. septembrim, rezultātus.

Dome lēmumā konstatēja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 82% iedzīvotāju, kas piedalījās aptaujā un kuru viedokļi tika līdzskaitīti, ir pret VARAM pašlaik piedāvāto novadu reformu, proti, atbalsta nedalītu Inčukalna novadu un vēlas Inčukalna novadu saglabāt kā patstāvīgu teritoriālo vienību.

"Ņemot vērā minētos aptaujas rezultātus, Inčukalna novada dome nolēma neatbalstīt VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Inčukalna pagastu, Krimuldas, Mālpils un Siguldas novadu apvienošanu un par administratīvo un attīstības centru noteikt Siguldu, bet Vangažu pilsētu apvienot ar Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novadiem un par administratīvo un attīstības centru noteikt Ulbroku," norāda pašvaldība.

Vienlaikus vietvara ir konstatējusi, ka neviens no līdzšinējiem domes lēmumiem un priekšlikumiem netika pienācīgi izvērtēts un apspriests, tādējādi neveicot pienācīgas konsultācijas ar vietējo kopienu un vietējo varu, kā rezultātā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Inčukalna novads nesaglabā savu teritoriālo vienotību.

Tāpat Inčukalna novada pašvaldības piesaistītais zvērināts advokāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka domes deputātiem sacījis, ka Inčukalna pašvaldības gadījums ir viens no trim unikālajiem gadījumiem, kas paredz pašvaldību sadalīšanu. Šāda dalīšana paredzēta arī Aglonas novadam un Limbažu novadam, kas jau 1. jūlijā ar pieteikumu ir vērsies Satversmes tiesā.

Pašvaldība norāda, ka Stucka Limbažu novadam ir gatavojis juridisko izvērtējumu par Skultes pagasta apdzīvotas vietas nodalīšanu no Limbažu apdzīvotās teritorijas. "Viņa sagatavotais izvērtējums kalpoja par pamatu pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesai," akcentē Inčukalna pašvaldībā, norādot, ka Inčukalna gadījumā Stucka saskata daudzas līdzības ar Limbažiem.

Saeimā apstiprinātais novadu reformas likums paredz sadalīt Inčukalna pašvaldības administratīvo teritoriju, Inčukalna pagastu iekļaujot jaunizveidotajā Siguldas novada pašvaldībā un Vangažu pilsētu iekļaujot jaunizveidotā Ropažu novadā.

Vēstīts, ka arī Salacgrīvas un Kandavas novada pašvaldības Satversmes tiesā centīsies panākt novada saglabāšanu. Satversmes tiesā vērsīsies arī Limbažu novada dome, kas apstrīdēs Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada. Ikšķiles novada dome vērsīsies Satversmes tiesā, iebilstot pret tā iekļaušanu Ogres novadā, bet Salas novads iebilst pret pievienošanu Jēkabpilij.

"Delfi" arī ziņoja, ka 10. jūnijā Saeima apstiprināja novadu reformu jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, 22. jūnijā izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Līdz ar to pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Informācijas avots: DELFI  ŠEIT






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

   

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus




Twitter

Latvijas Zemnieku sa
14:53, Aug 10
Alūksnes pašvaldība prezentē novada uzņēmēju vajadzības ministrijā https://t.co/DbqUgQduYq https://t.co/ZZUq4DS8S0
Latvijas Zemnieku sa
14:51, Aug 10
Dienvidu tilta, ko ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ mēdz dēvēt arī par Zelta tiltu, pilnīgas pabeigšanas termiņš joprojā… https://t.co/QdFOFtkRzo
Latvijas Zemnieku sa
14:28, Aug 07

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit