Ņina Linde: Zemās pensijas ir nevis Rīgas pašvaldības, bet gan valsts sociālās politikas sekas

Man bija liels pagodinājums kopā ar citiem autoriem piedalīties jūsu vadītajā pētījumā “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā”, kuru pagājušajā gadā pasūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Kādi ir galvenie pētījuma rezultāti, un kā jūs prognozējat Rīgas attīstību nākamajos desmit gados?

SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” pagājušajā gadā uzvarēja konkursā un pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma izstrādāja pētījumu “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā”. Pētījuma laikā tika sagatavoti četri iespējamie Rīgas, tās apkaimju un Rīgas apkārtnes demogrāfijas prognozes scenāriji līdz 2030. un 2050. gadam. Prognozes ir nepieciešamas, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, bērnudārzu, skolu un citu pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. No četriem iespējamiem attīstības scenārijiem tika izvelēts ticamākais, izveidotas prognozes par to, kā mainīsies gan iedzīvotāju skaits, gan dzimuma un vecuma struktūra Rīgas apkaimēs un Rīgas pilsētai tuvākajās pašvaldībās.

Mēs izstrādājām prognozes par nodarbinātības, paaudžu un paradumu maiņas iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju migrāciju, ņemot vērā mūsdienu globālās sociālekonomiskās tendences.

Tā kā biju viens no pētījuma autoriem, tad zinu, ka vairāki Rīgas domes pieaicinātie eksperti sākotnēji izteica kritiku par bāzes scenārija pieņēmumiem, jautājot, vai šāds attīstības scenārijs ir ticams. Taču, kā liecina jau pirmie 2020. gada rezultāti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta sagatavotās prognozes piepildās ar apbrīnojamu precizitāti.

PagājuÅ¡ajā gadā, gatavojot nākotnes attÄ«stÄ«bas scenāriju, pēc plaÅ¡as domu apmaiņas un dažādu attÄ«stÄ«bas iespēju kritiskas izvērtēšanas gan pētÄ«juma autori, gan no RÄ«gas pilsētas pieaicinātie eksperti nonāca pie kopÄ«giem secinājumiem un vienojās ‒ bāzes prognozes balstÄ«t uz pieņēmumu, ka Latvijas ārējās migrācijas bilancei jau tuvākajā laikā ir jātiecas uz nulles lÄ«meni. Mēs pieņēmām, ka tuvākajā nākotnē saglabāsies 2016.-2019. gadā novērotā mirstÄ«ba, dzimstÄ«ba un iekšējas migrācijas tendences, bet jau no 2020. gada ārējās migrācijas saldo pietuvosies nulles lÄ«menim. PaÅ¡laik izskatās, ka tieÅ¡i šādas izmaiņas ir notikuÅ¡as, jo tās paātrināja Covid-19 krÄ«zes laikā noteiktie ierobežojumi un izmaiņas. Taču pat šādas attÄ«stÄ«bas scenārijs nozÄ«mē, ka Latvijas iedzÄ«votāju skaits turpinās samazināties, jo mirstÄ«ba tik un tā vēl daudzus gadus nevar bÅ«t mazāka par dzimstÄ«bu. Pat tad, ja nākamajos gadus starptautiskās migrācijas saldo saglabāsies nulles lÄ«menÄ«, Latvijas iedzÄ«votāju skaits no 1,92 miljoniem iedzÄ«votāju 2019. gadā samazināsies lÄ«dz 1,83 miljoniem iedzÄ«votāju 2030. gadā un lÄ«dz 1,70 miljoniem 2050. gadā. Å is scenārijs ir visai tuvs Ekonomikas ministrijas prognozētajam iedzÄ«votāju skaitam 2030. gadā un arÄ« â€œEurostat” 2030. gada prognozei par Latvijas iedzÄ«votāju skaita izmaiņām, neiekļaujot prognozē starptautisko migrāciju.

Ja runājam par iegÅ«tajiem rezultātiem, pētÄ«juma laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka RÄ«gā iedzÄ«votāju dzimuma un vecuma struktÅ«ra nākotnē var tikt prognozēta relatÄ«vi stabila. Ja esošās tendences saglabāsies, mēs neprognozējām, ka RÄ«gā bÅ«tiski pieaugs bērniem un jaunieÅ¡iem nepiecieÅ¡amās infrastruktÅ«ras noslodze.

Mēs nonācām pie secinājumiem, ka RÄ«gā turpināsies iedzÄ«votāju novecoÅ¡anās tendence ‒ pieaugs gan iedzÄ«votāju skaits vecumā virs 65 gadiem, gan Å¡o iedzÄ«votāju Ä«patsvars pret kopējo iedzÄ«votāju skaitu. Tomēr tas notiks ne tik strauji kā PierÄ«gā un Latvijā kopumā. 2030. gadā RÄ«gas pilsētai tuvākajās paÅ¡valdÄ«bās vecuma grupu virs seÅ¡desmit pieciem gadiem bÅ«s sasniegusi liela daļa no tiem iedzÄ«votājiem, kuri uz PierÄ«gu pārcēlās 21. gadsimta sākumā, bÅ«dami darbspējÄ«gajā vecumā. Tāpēc mēs prognozējām, ka jau ap 2030. gadu iedzÄ«votāju novecoÅ¡ana bÅ«s ļoti izteikta PierÄ«gas problēma, kas var radÄ«t zināmas sekas arÄ« RÄ«gas pilsētai, jo gadÄ«jumā, ja PierÄ«gas paÅ¡valdÄ«bas neapzināsies iedzÄ«votāju novecoÅ¡anās tendences un ar to saistÄ«tās problēmas, PierÄ«gas iedzÄ«votāji izmantos RÄ«gas pilsētas sociālo un veselÄ«bas aprÅ«pes infrastruktÅ«ru. Tas jau ir ļoti vienkārÅ¡i. No Mārupes, pat pārejot pāri ielai, var nokļūt RÄ«gas pilsētas teritorijā.

Ir jāsaprot, ka visās Rīgas apkaimēs apstākļi nebūs vienādi, tāpēc, izstrādājot ieteikumus, mēs nonācām pie secinājuma, ka daudzās Rīgas apkaimēs iedzīvotāju vecuma struktūra vienā vai vairākās vecuma grupās nākotnē ievērojami atšķirsies no Rīgas vidējās iedzīvotāju vecuma struktūras. Rīgā apkaimēs ar izteikti lielu iedzīvotāju novecošanās tendenci (Imanta, Pļavnieki u.c.) būs nepieciešamas papildu investīcijas attiecībā uz medicīnas un citu pakalpojumu infrastruktūru iedzīvotājiem virs 65 gadu vecuma. Savukārt pārējā, t.i., lielākajā daļā no Rīgas apkaimēm mēs ieteicām uzturēt, attīstīt un optimizēt jau esošo vecākajai iedzīvotāju daļai domāto infrastruktūru.

Prognozējot bērnudārzu un skolu tīklu iespējamo noslodzi, bija jāņem vērā, ka Rīgā un citviet Latvijā skolas izvēle ne vienmēr atbilst dzīvesvietai un piederībai tikai konkrētai apkaimei. Vecāki, izvēloties sava bērna skolu, vadās gan no skolas ģeogrāfiskā novietojuma, gan sabiedriskā transporta pieejamības, kā arī no skolas reputācijas un specializācijas. Turklāt skolas izvēli nosaka arī vecāku ienākumi un viņu iespējas nogādāt bērnu līdz skolai un atpakaļ, kā arī vecāku izglītības tradīcijas, kuras nav atkarīgas no bērna vai vecāku reģistrētās dzīvesvietas.

Kādas, jūsuprāt, būs galvenās Rīgas problēmas?

Mūsu pētījums lielā mērā parāda būtiskās problēmas un izsaka galvenos priekšlikumus par darāmo.

Galvenā ilgtermiņa problēma, bez Å¡aubām, ir RÄ«gas iedzÄ«votāju novecoÅ¡anās tendences. Å Ä« mēneÅ¡a laikā es apmeklēju vairākus pansionātus, tikos ar mÅ«su senioriem un uzklausÄ«ju viņu jautājumus un sÅ«dzÄ«bas. Šādās tikÅ¡anās reizēs var labi saprast, ko patiesÄ«bā nozÄ«mē sausā statistika, ka Latvijā ir visaugstākais senioru nabadzÄ«bas risks ES. SalÄ«dzinājumā ar citām Eiropas valstÄ«m mēs Å¡ajā rādÄ«tājā diemžēl esam pirmajā vietā. ES vidēji 18% senioru ir pakļauti nabadzÄ«bas riskam, bet pie mums ‒ 48%, gandrÄ«z puse. Lietuvā ‒ tikai 42%, bet Igaunijā - 45%. Latvija ir vissliktākajā situācijā starp Baltijas valstÄ«m. Turklāt katru gadu Å¡Ä« tendence palielinās. Lai gan sociālais nodroÅ¡inājums ir nacionāla lÄ«meņa politikas jautājums, tomēr arÄ« paÅ¡valdÄ«ba var iesaistÄ«ties senioru atbalstā.

Ja puse Rīgas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, tad kā jūs vērtējat šogad pieņemto pagaidu administrācijas lēmumu atcelt bezmaksas braukšanas iespējas pensionāriem Rīgas sabiedriskajā transportā?

Zemās pensijas ir nevis Rīgas pašvaldības, bet valsts sociālās politikas sekas. Braukšanas atvieglojumi sabiedriskajā transportā bija veids, kā pašvaldība varēja atvieglot sekas, kuras radīja valsts sociālā politika. Manuprāt, pagaidu administrācijas lēmums pandēmijas karantīnas laikā atcelt pensionāriem braukšanas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā bija netaisnīgs un nepieņemams.

Jebkura politiķa misija pirmām kārtām ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri paši nevar sev palīdzēt.

Es domāju, ka Rīgas pašvaldība varētu līdzīgi kā citas Latvijas pašvaldības vecākās paaudzes iedzīvotājiem sniegt atbalstu gan veselības problēmu risināšanā, piemēram, atbalstot dzirdes aparātu iegādi, gan palīdzēt pārvarēt vientulības problēmu, piemēram, dodot iespēju pensionāriem apmeklēt kultūras un citus pasākumus, gan atbalstot digitālās prasmes. Pašvaldība noteiktās dienās varētu piedāvāt tālāk no centra esošo apkaimju iedzīvotājiem transportu uz (un no) bibliotēku. Būtu jāizskata iespēja piešķirt planšetdatorus tiem vecās paaudzes iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības pārvietoties, jo daudzas grāmatas šobrīd ir pieejamas digitāli.

Rīgā 2030. gadā katrs ceturtais iedzīvotājs būs pensionārs, tāpēc tieši šī Rīgas iedzīvotāju daļa ir ļoti svarīga.

Vairākos mikrorajonos vajadzētu optimizēt sociālā atbalsta infrastruktÅ«ru, bet ir mikrorajoni ‒ Imanta, Pļavnieki un citi, kuros to vajadzēs bÅ«tiski palielināt. Ekonomikas institÅ«ts sagatavoja ierosinājumus par katru RÄ«gas apkaimi attiecÄ«bā uz skolām, bērnudārziem un citu sociālo infrastruktÅ«ru.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst uzņēmējdarbības atbalstu. Ekonomikas institūts nesen veica pētījumu, salīdzinot, kāda ir uzņēmējdarbības atbalsta vide Latvijā un Lietuvā. Mēs nonācām pie secinājumiem, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir ļoti sadrumstalota. Secinājām, ka daudz svarīgāka par lieliem izdevumiem atbalsta programmās ir pašvaldības pareiza attieksme un apkalpošanas kultūra.

Kurā komisijā un kurā virzienā jūs redzat savu vietu Rīgas domē, protams, ja jūs ievēlēs?

Es vislabprātāk pievērstos jautājumiem, kas skar izglītību, zinātni un sociālos jautājumus, īpaši attiecībā uz ģimeni, jauniešiem un bērniem. Taču interesē arī uzņēmējdarbības atbalsta jautājumi, jo pēdējos gadus es daudz strādāju tieši šajā jomā.

Kā jūs ieteiktu aizsargāt Rīgas intereses konkurencē ar Rīgai tuvākajām pašvaldībām?

Šī gadsimta laikā Rīgā ir veikti ievērojami uzlabojumi mājokļu pieejamībā.

Līdz ar to pašvaldība, izmantojot sociālās reklāmas un sociālos tīklus, varētu uzrunāt jaunus cilvēkus un jaunas ģimenes, lai viņi pārceltos uz Rīgu.

Rīgas pašvaldībai ir tiesības, izsniedzot būvatļauju jaunu mājokļu attīstībai, iekļaut tajā nosacījumu, ka, piemēram, pirmajā stāvā noteikts kvadrātmetru skaits būtu jārezervē bērnudārzam vai bērnu pieskatīšanas grupai. Tas būtu izdevīgi gan attīstītājiem, gan pašvaldībai un, protams, arī rīdziniekiem. Es domāju, ka lielu pievilcību, lai “juridiski” pārceltos uz Rīgu, dotu bezmaksas sabiedriskais transports visiem rīdziniekiem. Tā būtu liela motivācija deklarēties tur, kur cilvēks strādā un tiešām dzīvo. Protams, Rīgai ir arī citas milzīgas priekšrocības, kuras vajadzētu izmantot rīdzinieku labā. Pilsētā ir koncentrētas lielākās augstskolas, Latvijas lielākie zinātnes centri. To var izmantot, lai veicinātu plašāku jaunu cilvēku migrāciju uz Rīgu, piemēram, piedāvājot pašvaldības budžeta vietas studijām Rīgas augstskolās.

Publikāciju apmaksā Zaļo un zemnieku savienība