Neatkarīgā pēta: kāpēc bērniem liek dzert pienu no Polijas

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ir sašutusi, ka paciņu saturs neatbilst krīzes situācijai, jo tajās dominē citu valstu, nevis vietējo ražotāju un pārstrādātāju produkcija. Krīzes laikā šis ir viens no labākajiem instrumentiem, kā atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus. LZS uzskata, ka steidzami jāpārskata iepirkumu procedūras un noteikumi, lai šo situāciju krasi mainītu. Nav pieņemami, ka savus bērnus par valsts atbalstu ēdinām ar citu valstu ražoto produkciju, tā sildot citu valstu ekonomiku, bet par saviem ražotājiem un pārstrādātājiem neiestājamies. Latvijai strikti jāatbalsta savas valsts uzņēmēji, ražotāji, pārstrādātāji, kā to dara arī citas valstis.

“Ir runa par ikdienas pārtikas precēm. Skolēnu pārtikas pakās ir piens, piena izstrādājumi, sausās brokastu pārslas, konservi, šokolāde, cepumi un citi produkti, kas lielākoties ir ražoti citās valstīs. Arī mūsu ražotāji var nodrošināt šādus vai līdzīgus produktus pakas satura pildīšanai. Jo īpaši piena produktu segmentā ‒ mums ir pasaules līmeņa pārstrādes rūpnīcas, kas ražo produkciju ne vien vietējam, bet arī eksporta tirgiem. Tāpēc, jo īpaši šajā situācijā, kad piena iepirkuma cena ir nokritusi un piena apjoms vismaz divas reizes pārsniedz to, ko paši spējam apēst, ar vēl lielāku jaudu mums būtu jāatbalsta ne tikai Latvijā ražotā un pārstrādātā piena produktu, bet arī vietējo augļu, dārzeņu, gaļas, maizes, graudaugu un olu īpatsvars bērnu skolas pakās,” teica LZS priekšsēdētājs Armands Krauze.

Arī LZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis uzskata, ka izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai steidzami jārod risinājums, lai skolēnu pārtikas paciņās būtu Latvijā ražoti produkti. “Pārtikas paciņās ievietotie produkti nekad neaizstās pilnvērtīgas pusdienas. Šobrīd svarīgākais ir kvalitatīvi Latvijā ražoti produkti un mūsu lauksaimnieku un ražotāju atbalsts. Tā kā Latvijā neražo ilgi uzglabājamu pienu, tad tajās jāatsakās no ārzemju piena iekļaušanas, aizstājot to ar auzu pārslām, ābolu sulu vai citiem Latvijā ražotiem produktiem. Tas īstenojams, nosakot par obligāti īstenojamu Zaļo iepirkumu, kas būtu reāls atbalsts visiem nodokļu maksātājiem krīzes laikā,” bilda R. Arnītis.

Daļa bērnu vecāku savukārt uzskata, ka pārtikas paku saturs varētu būt pārdomātāks, lai no tajā iekļautajiem produktiem arī bērns pats varētu sev kaut ko pagatavot un lai nebūtu jāraizējas, ka pakas saturs varētu sabojāties, ja vecāki to nevar uzreiz izņemt. Piemēram, gaļas konservus varētu aizstāt ar sviestu, bērni varētu paši uzsmērēt sev sviestmaizi, griķus aizstāt ar brokastu pārslām, lai bērni paši varētu sev sagatavot brokastis. Savukārt to augļu vietā, kuri ātri bojājas, noderētu medus.

Ilgi uzglabājamais piens no Polijas

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde skaidro, ka drošības apsvērumu dēļ pārtikas pakas preču sortimentā netiek iekļauti ļoti daudzi veselīgi un iecienīti pārtikas produkti, kuriem jānodrošina glabāšana vēsumā ‒ noteiktā temperatūrā un veidā, kas neveicina produkta mikrobioloģisko bojāšanos. Pārtikas pakas ir jāveido saskaņā 13.03.2012. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 17, kas nosaka, kādam ir jābūt paciņu sastāvam. Piemēram, viens no noteikumiem, kas jāņem vērā paciņu gatavotājiem ir, ka pakai ir jābūt piemērotai glabāšanai istabas temperatūrā. Pārtikas pakās iekļautais Polijā ražotais piens ir ļoti augstā temperatūrā apstrādāts piens, ko iespējams glabāt istabas temperatūrā. Latvijā tāds netiekot ražots.

“Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēdināšanā tiek izmantoti piena produkti, kas atbilst Latvijas nacionālās kvalitātes pārtikas shēmas prasībām - Latvijas ražotāju “Zaļas karotītes” piena produkti, izņēmuma kārtā tikai Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķos mēnešos 33% skolēnu, kas mācās attālināti, tiek izsniegtas pārtikas pakas, kuru sortimentā pārtikas drošības apsvērumu dēļ tiek iekļauts UHT (karsēts) piens 1litra iepakojumā, kurš Latvijā netiek ražots. Labprāt arī šo UHT pienu iepirktu no Latvijas uzņēmējiem, un ļoti ceru, ka tuvākajā laikā vietējie ražotāji varēs šādu produktu piedāvāt”, komentējot vietējo un ārvalstu piena ražotāju proporcijas Rīgas izglītības iestādēs, saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Māris Krastiņš.

“Rasēns”- bērnu iemīļots

Tajā pašā laikā internetveikalos, kas pārdod pārtiku, tiek tirgots Latvijā ražotais piena dzēriens “Rasēns”, kas arī ir apstrādāts ļoti augstā temperatūrā un glabājams no +2 līdz +20 grādu temperatūrā.

“Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja Latvijā Ilona Jaroša Neatkarīgajai apstiprina, ka šī informācija ir korekta. „Rasēns“ tiek gatavots pēc ultrapasterizinācijas metodes (UHT), kas nozīmē, ka piens tiek apstrādāts sevišķi augstā temperatūrā. Tamdēļ produktam ir garāks derīguma termiņš, nekā pasterizētam pienam, un to var uzglabāt istabas temperatūrā (no +2 līdz +20 grādiem). Pēc viņas teiktā, “Rasēns” piens (bez piedevām) ir iekļauts skolēnu pārtikas pakās gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pašvaldībās (Alūksnes, Baldones, Brocēnu, Dobeles, Durbes, Ērgļu, Gulbenes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jelgavas, Jūrmalas, Ķeguma, Krimuldas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Mērsraga, Rojas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Strenču, Talsu, Valkas, Vecpiebalgas, Ventspils novada pašvaldībās.

Skolēni “Rasēnu” jau labi zina, jo tas bija iekļauts arī Skolas piena programmā.

“Kamēr bērni pavasarī varēja apmeklēt skolas, mēs turpinājām viņus nodrošināt ar “Rasēns” pieniņu valsts Skolas piena programmas ietvaros - bērni no visas Latvijas trīs reizes nedēļā saņēma 200 ml piena paciņas. Bet maijā, saistībā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un slēgtajām mācību iestādēm, piegāde skolām pilnībā apsīka. Tāpēc mēs, “Food Union”, kā lielākais programmas “Skolu piens” dalībnieks, nolēmām noziedot skolām saražoto pienu 16 tūkstošiem bērnu no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm visā Latvijā. Kopējais ziedojuma apmērs produkta tirgus vērtības izteiksmē bija vairāk nekā 100 000 eiro. Vienlaikus bērnudārziem “Rasēns” pieniņu piegāde visu šo gadu norit bez apstājas,” sacīja O. Jaroša.

Cik vērta ir pārtikas paka Rīgā?

Iepirkumu rezultātā Rīgas izglītības iestādēm tiek piegādāti piena produkti, kas atbilst Latvijas nacionālās kvalitātes pārtikas shēmas prasībām, Neatkarīgajai uzsver Indra Vilde.

Rīgas pašvaldības 108 skolās mācās 68 798 skolēni un 147 pirmsskolas iestādēs mācās 25 740 pirmsskolas vecuma bērni, tātad kopumā 94 539 audzēkņi, kuru ēdināšanā tiek izmantoti piena produkti, kas ir Latvijā ražoti un atbilst nacionālās kvalitātes pārtikas shēmas prasībām. Arī Covid-19 pandēmijas laikā klātienē mācās aptuveni 62 771 (66%) audzēkņi un to ēdināšanā tiek izmantoti piena produkti, kas atbilst Latvijas nacionālās kvalitātes pārtikas shēmas prasībām.

Rīgas pašvaldība bezmaksas pārtikas pakas nodrošina visiem skolēniem, kas mācās attālināti. Pārtikas paku izmaksas tiek segtas, nepārsniedzot maksu par pusdienām 1,42 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) dienā. Pakas kopējo daudzumu aprēķina, reizinot 1 pusdienu uzturvērtību vērtību ar dienu skaitu, par kurām tiks izsniegta paka.

RD Izglītības, kultūras un sporta departaments ir izstrādājis ieteikumus ar četru paku paraugiem, kas tiek nodoti skolu ēdinātājiem. Skolu ēdināšanas uzņēmumi ir tie, kas sastāda pakas saturu, pakas sastāvu apstiprina skolas mediķis, un tālāk jau paku noformē skolu ēdinātāji. Tas izskaidro to, ka katrā pašvaldībā un pat skolā ir tik ļoti atšķirīgi paciņu sastāvi.

Informācijas avots: NRA