Krāslavas mērs: Bez jaunu darbvietu radīšanas nekāda finanšu izlīdzināšana nespēs nodrošināt atpalikušo reģionu līdzvērtīgu attīstību

Bez jaunu darbvietu radīšanas nekāda līdzekļu pārdale nespēs nodrošināt atpalikušo reģionu līdzvērtīgu attīstību, vērtējot jauno finanšu izlīdzināšanas modeli, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (LZS).

"Nekad neesmu bijis "vienas mērauklas" piekritējs visiem valsts reģioniem. Aprēķinot finansējumu tam vai citam reģionam, svarīgi ir ņemt vērā kā attāluma koeficientu, tā arī virkni citu kritēriju, kas šoreiz nav ticis izdarīts. Jo, piemēram, ir taču svarīgi, vai skolēni uz skolu tiek vesti pa labu, notīrītu asfalta ceļu vai pa izdangātu ceļu, kad pēc braukšanas pa to pašvaldībai gandrīz vai ik gadu jādomā par jauna skolēnu autobusa iegādi," saka Upenieks.

Tāpat, pēc Krāslavas mēra domām. svarīgs ir arī ģeopolitiskais kritērijs, un zinošiem cilvēkiem šajā sakarā būtu jāskatās ne tikai uz cipariem, bet gan daudz plašāk, lai pie līdzšinējās notikumu attīstības un cilvēku mūsdienu mobilitātes nebūtu jābrīnās, kādēļ tajā vai citā reģionā iedzīvotāju noskaņojums ir tāds, nevis citāds.

Ja Latvijā būtu labs reģionu attīstības likums, tad tagad nevajadzētu runāt par to, ka kādam tiek atņemta nauda. Valstī situācijai ir jābūt tādai, lai katra tās reģiona iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt cilvēka cienīgus un Latvijas līmenim atbilstošus pakalpojumus.

"Savulaik tika runāts par pakalpojumu grozu, kuram būtu jābūt pieejamam jebkura valsts reģiona iedzīvotājiem, un veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu šo pakalpojumu pieejamību, jo izejas pozīcijas dažādiem reģioniem ir ļoti dažādas," norāda Upenieks.

Vadoties pēc iepriekšējās negatīvās pieredzes šādu jautājumu risināšanā vienatnē, Krāslavas mērs ir vērsies Latgales attīstības padomē un pie kolēģiem - citiem pašvaldību vadītājiem - ar aicinājumu izstrādāt kopīgu nostāju šajā jautājumā.

Kā rāda Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini, lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam - par 967 000 eiro jeb par 12%, Viļānu novadam - par 334 000 eiro jeb par 9,1%, Babītes novadam - par 721 000 eiro jeb par 8,1%, Aglonas novadam - par 179 000 eiro jeb par 8%, Zilupes novadam - par 151 000 eiro jeb par 7,9%, Krāslavas novadam - par 763 000 eiro jeb par 7,7%, Vārkavas novadam - par 81 000 eiro jeb par 6,7%, Varakļānu novadam - par 131 000 eiro jeb par 6,4%, Daugavpils novadam - par 885 000 eiro jeb par 6,3%, Riebiņu novadam - par 190 000 eiro jeb par 6% un Rēzeknes novadam - par 1 miljonu eiro jeb par 6%.