Jauns gads- jauni nodokļi: vai esam pelnījuši šo valdības „dāvanu”?



Lienīte Caune, uzņēmēja, sabiedriski aktīva pilsone

Var pilnībā piekrist izteikumam, ka politika ir nemitīga iemeslu radīšanas māksla jauniem nodokļiem... Arī jaunais gads Latvijas sabiedrībai nesīs izmaiņas nodokļu jomā, neskatoties uz to, ka šobrīd mēs saskaramies ar COVID-19 izraisītu krīzi, kas ietekmē teju visas tautsaimniecības nozares un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Pie varas esošie politiķi meklē nevis labākos risinājumus, lai sniegtu atbalstu dažādu ierobežojumu dēļ cietušajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, bet gan attaisnojumus saviem lēmumiem, kuru pamatotība tiek apšaubīta.

Tā finanšu ministrs Jānis Reirs nesen publiski paziņoja, ka gaidāmajā nodokļu celšanā vainojama nevis valdības nespēja paraudzīties plašāk un vienoties par efektīviem atbalsta pasākumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – politiskais spēks, kurš jau divus gadus ir Saeimas opozīcijā un kura priekšlikumi parlamentā tiek konsekventi noraidīti bez jebkādām diskusijām...

Tiesa, ZZS laikā tika īstenota nodokļu reforma. Toreiz Māra Kučinska valdības laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedāvāja uzņēmēju un ekspertu atbalstītu nodokļu izmaiņu paketi „20:20:20”, kuras pamatideja bija samazināt PVN, UIN un IIN līdz 20%. Tādējādi tiktu radīti stimuli pārdomātai un prognozējamai Latvijas ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanai. Diemžēl, ne visas ieceres izdevās ieviest dzīvē, jo koalīcijas partnera „Vienotības” jeb tagad „Jaunās Vienotības” politiķi tam pretojās.

Šajā kontekstā vērtīgi ir atgādināt, ka „Jaunās Vienotības” politiķi jau gadiem lolojuši ideju par diferencēto neapliekamo minimumu kā ienākumu nevienlīdzības mazināšanas iespēju. Jau 2014.gadā toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks uzstāja, kas tas veicinās Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos un ilgtspējīgu valsts izaugsmi[1]. Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem un faktu, ka pastāvēja augsts ēnu ekonomikas līmenis, to arī 2016.gadā ieviesa, tādējādi radot situāciju, ka administratīvās izmaksas ir krietni lielākas nekā reālais ieguvums valsts budžetā.

Tagad Artūra Krišjāņa Kariņa valdība piedāvā jaunu nodokļu reformu, kuras ieguvumi ir apšaubāmi. Vai laiks, kad liela daļa uzņēmēju un strādājošo cīnās par izdzīvošanu, ir īstais, lai radītu vēl papildus satricinājumus? Vai alternatīvo nodokļu režīmu likvidēšana šobrīd ir labākais iespējamais risinājums? Vai pašvaldības ir jāsoda, atņemot tām IIN ieņēmumu daļu?

Cerams, ka „Vienotības” politiķi spēs atbildēt par šiem lēmumiem un to sekām. Pirms nedaudz vairāk nekā trīs gadiem pašreizējais valdības vadītājs izteicās, ka „no gada uz gadu, raustot nodokļu likmes bez plašāka plāna, valdība tikai destabilizē sistēmu un līdz ar to kavē investīcijas”, un aicināja „kopā ar nodokļu reformu veidot sistēmu, kas pieprasītu par katru jaunu MK noteikumu ministrijas ierēdņiem vispirms atcelt divus esošos, lai spiestu nopietnāk izskatīt to, ko no uzņēmumiem prasa un kāpēc[2].

Zem šāda principa var parakstīties jebkurš uzņēmējs. Bet, vai tas tagad, kad A.K.Kariņa kungs ir pie valdības stūres, tiek ievērots?



[1]https://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/nodokli/48549-finansu-ministrs-ienakumu-nevienlidzibas-mazinasanai-jabut-valdibas-prioritasu-augsgala

[2] https://www.la.lv/krisjanis-karins-rati-zirgam-pa-prieksu


LZS Jaunatnes nodaļas akcija -  Izcep piparkūku N...
LZS Jaunatnes nodaļa aicina piedalīties sirsnīgā a...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter