Izglītības un zinātnes ministrs uzsver augstākā akadēmiskā personāla lomu pārmaiņu īstenošanā un rosina augstākās izglītības efektivitāti skatīt tās visplašākajā nozīmē



Šodien, 2.februārī, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks piedalījās un teica uzrunas divos Latvijas augstākās izglītības un zinātnes būtiskos pasākumos – Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulcē, kas vienlaikus bija veltīta arī asociācijas 15 gadu jubilejai un Latvijas Universitātes (LU) 69.konferences „Augstākā izglītība un zinātne kā Latvijas attīstības resurss” atklāšanas plenārsēdē.

Uzrunājot LAPA, ministrs uzsvēra profesūras – Latvijas augstākās izglītības un zinātnes nozīmīgākā intelektuālā resursa, lomu un nozīmi augstākās izglītības un zinātnes turpmāko reformu īstenošanā un abu jomu attīstībā. Savukārt Latvijas Universitātes 69.konferences atklāšanā R.Broks runāja par augstākās izglītības efektivitāti tās visplašākajā nozīmē – efektivitāte ir salikts rādītājs, kas ietver gan ekonomisko, gan rezultativitātes komponenti.

R.Broks atzīmēja, ka Latvijas augstākajā izglītībā 20 gadu laikā notikušas ievērojamas pārmaiņas – gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas. Pēdējie gadi radījuši izaicinājumus, kas ir ne tikai krīzes rezultāts, bet arī negatīvās demogrāfiskās situācijas un pieaugošas starptautiskās konkurences dēļ: „Tādēļ ir nepieciešams meklēt jaunas iespējas un attīstības virzienus”.

R.Broks norādīja, ka svarīgi pilnveidot augstākās izglītības tiesisko regulējumu, uzlabot finansēšanas sistēmu, izveidot augstākās izglītības programmu vērtēšanu pa studiju virzieniem, paaugstināt kvalitātes prasības studiju programmu īstenošanā, attīstīt pētniecību un inovācijas, veicināt eksportspēju. Viņš piebilda, ka jaunatnes izglītotības līmeņa celšana, studējošo atbiruma īpatsvara samazinājums, efektivitāte un kvalitāte joprojām ir būtiskas lietas, par kurām nedrīkst aizmirst arī augstākās izglītības un zinātnes reformas kontekstā.

„Neraugoties uz Latvijas augstākās izglītības izaugsmi un iekļaušanos Boloņas procesā, jauni izaicinājumi ir izglītības kvalifikācijas ietvarstruktūru ieviešana, 2009.gadā Lēvenas Komunikē nosprausto uzdevumu izpilde, pārmaiņas kopumā,” uzsvēra R.Broks, piebilstot, ka tādēļ svarīga ir mācībspēku, īpaši – profesūras, loma pārmaiņu īstenošanā.

Savukārt LU 69.konferences atklāšanā R.Broks pievērsās augstākās izglītības efektivitātei, minot – ES un Latvijas augstākās izglītības dokumentos noteiktos uzdevumus – nodrošināt kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu augstāko izglītību atbilstoši valsts un tās reģionu vajadzībām. Savukārt krīzes apstākļos, kad samazināts finansējums, kad izaicinājumus rada demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija un tehnoloģiju attīstība „Eiropā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši augstākās izglītības efektivitātes paaugstināšanai. Efektivitāte, manuprāt, ir būtisks pamatelements, kas ietver arī to, ka atbildīgi strādājot, tiek sasniegti pārējie mērķi, tajā skaitā – kvalitāte”.

Ministrs vērsa auditorijas uzmanību uz 3 augstākās izglītības izaicinājumiem: „Pirmais, kā paaugstināt izglītības efektivitāti, nesamazinot kvalitāti un pieejamību? Otrais, kā sabalansēt izmaksu samazināšanu ar rezultativitātes rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu vispiemērotāko risinājumu efektivitātes paaugstināšanai? Trešais, kā budžeta finansējuma samazinājuma rezultātā optimālāk sadalīt budžeta vietas, lai valsts finanšu resursi tiktu izmantoti pēc iespējas lietderīgāk, tajā skaitā – ilgtermiņā?”.

Vienlaikus R.Broks aicināja skatīt augstākās izglītības efektivitāti visplašākajā nozīmē, jo efektivitāte ir salikts rādītājs, kas ietver gan ekonomisko, gan rezultativitātes komponenti. Bet koncentrēšanās tikai uz izmaksu samazināšanu un nepārdomātu optimizāciju var ātri novest pie augstākās izglītības sektora sagraušanas, jo izglītībā nevar tieši aprēķināt ieguvumus naudas izteiksmē.

Lai paaugstinātu resursu lietderīgu izmantošanu, R.Broks norādīja, ka IZM īsteno vairākus pasākumus. Piemēram, pirmais solis uz valsts augstskolu un zinātnisko institūciju sistēmu pakāpenisku konsolidāciju ir augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana līdz 2020.gadam, atbalstot institūciju sadarbību un apvienošanos uz brīvprātības pamata. Ministrs minēja, ka 2010.gada augustā valdība apstiprināja „Pasākumu plānu nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” – jau tuvākajā laikā tiks uzsākta studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautiska izvērtēšana, tiks sagatavoti priekšlikumi studiju programmu uzlabošanai, dublēšanās novēršanai reģiona ietvaros. Studiju programmu izvērtēšana, dos vairākas jaunas iespējas. Savukārt pēc tam būs pieejami ES līdzekļi programmu konsolidēšanai, sagatavošanai ES valodās un akadēmiskā personāla apmācībai.

IZM uzsāktais augstākās izglītības institūciju strukturālo reformu process šobrīd vairāk skāris koledžas: 2010.gadā notikusi 4 koledžu reorganizācija, pēc savas iniciatīvas likvidējusies 1 privātā koledža. Šobrīd tiek pilnveidota augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas sasaistīs finansējuma apjomu ar darbības rezultātiem. Savukārt princips „nauda seko kvalitātei” motivēs paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, nodrošinās racionālāku finansējuma izmantošanu.

Jau tuvākajā laikā plānots paaugstināt kvalitātes prasības studiju programmu izstrādē un īstenošanā, jo būtisks efektīvas augstākās izglītības nosacījums ir efektīvs studiju process – kvalitatīvas studiju programmas ar definētiem studiju rezultātiem, kvalificēts akadēmiskais personāls.

Efektivitātes un krīzes kontekstā, ministrs atzīmēja, ka budžeta vietu sadalē par pamatu izvirzīti vairāki principi. Piemēram, saglabātas studiju vietas doktorantūrā, prioritāri turpināts finansēt vietas tautsaimniecībai nepieciešamajās nozarēs, izvērtēti augstskolu darbības rezultāti.

R.Broks norādīja, ka šajā ekonomiskajā situācijā augstskolas meklējušas iespējas efektīvāk izmantot resursus. Taču šos pasākumus būtiski turpināt, raugoties uz efektivitāti ilgtermiņā, nevis tikai no šaura finanšu un krīzes viedokļa. Piemēram, meklēt jaunus attīstības modeļus, paātrināt internacionalizāciju, jaunu partnerattiecību veidošanu (2010.gadā Akadēmiskās informācijas centram tika nodotas funkcijas izveidot atbalsta punktu; līdz ar to augstskolas var rēķināties ar konsultatīvo un informatīvo atbalstu dalībai starptautiskajās izglītības izstādēs un mobilitātes tīklos). Tāpat būtiski meklēt veidus, kā efektīvāk izmantot uzkrāto intelektuālo potenciālu, veicināt eksportu, piesaistīt ārvalstu studentus, nepalikt tikai pie tradicionālajām studiju formām, piedāvāt viengadīgus kursus, piedalīties bezdarbnieku apmācībā, mūžizglītībā. Tāpat augstskolas var apvienot savu intelektuālo potenciālu, tajā skaitā – īstenojot starpaugstskolu studiju programmas, kā arī – ir iespēja īstenot studentu apmaiņas programmas ne tikai ar ārvalstu augstskolām, bet arī savā starpā. Augstskolām būtu jāapvieno intelektuālie un materiālie resursi, jāizmanto iespējas, ko piedāvā ES struktūrfondi.

Noslēgumā ministrs uzsvēra: „Augstākā izglītība un zinātne ir Latvijas attīstības resurss” un novēlēja sekmīgu Latvijas Universitātes 69.konferences darbu.


Zemkopības ministrs ar Ungārijas un Lietuvas lauks...
Godināti Meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” ...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter