Brigmanis klausīs, ko teiks vēlētājs. Saruna ar ZZS līderi par valdības veidošanu (Latvijas Avīze)



“LA” redakcijā Saeimas deputāts Augusts Brigmanis ieradās taisnā ceļā no prezidenta pils, kur valsts galva bija pieņēmis ZZS delegāciju. Sarunā uz karstām pēdām Brigmanis dalījās domās ar Māri Antoneviču un Egilu Līcīti par galvenajiem aizvadītās nedēļas notikumiem.

– Sniedziet, lūdzu, kopsavilkumu par Laimdotas Straujumas atkāpšanos ZZS skatījumā. Iepriekš deklarējāt, ka atbalstāt Straujumu, taču, palūkojoties atpakaļ uz viņas valdības paveikto, vai nav bilstams arī kritisks vārds? Valdībai nereti pārmeta neizlēmību, vilcināšanos svarīgu jautājumu lemšanā.

A. Brigmanis: – Kopumā Straujumas laiku gribu pieminēt ar labu vārdu, premjerei pateikt paldies. Tas ka viņa sāka labi un enerģiski, visiem bija redzams un atspoguļojās pozitīvā reitingā. Laika gaitā izrādījās, ka uz kuģa nevar būt divi kapteiņi. Jo spilgti tas parādījās, kad Straujuma savā izpratnē gribēja reaģēt “Air Baltic” gadījumā uz Matīsa kunga gājienu, un valdības vadītājam ir tiesības tā darīt. Nezinu, kā notika savstarpējā komunikācija, premjere rīkojās ātri un izlēmīgi. Atskatoties – ar “Air Baltic” bija problēmas un varbūt vēl būs, bet mēs pirmoreiz sajutām, ka Straujumai nav atbalsta pašas partijā, frakcijā. Tad rokas nolaižas. Darbi sāk buksēt. Tālākais jau bija laika jautājums. Ja netiec atbalstīts partijas augstākajos līmeņos, nav citas zāles – kādam kapteinim jāaiziet.

– Viens otrs “Vienotības” atbalstītājs dod mājienus, ka ZZS vai NA paslepu rīkojušas kampaņu pret Straujumu, bet saprotam, ka tā vis nebija. Jūs pieturaties pie īstā skaidrojuma – valdību gāza “masoni”?

– Valdību gāza pati valdošā partija “Vienotība”. Skaidri un gaiši.

– Nereti mēdz pieprasīt uzticības balsojumus valdībai grūtā brīdī.

– … un mēs būtu Straujumas valdībai izteikuši uzticību. Mudinājām viņu izmantot šo praksi. Nesen tā rīkojās grieķu premjers Ciprs.

– Vēl viena lieta par bijušo. Starp 13 ministriem Belēvičs pārdevis zāles, Dūklavs otrās dienas zāles, bet citiem ne mazākā sakara ar uzņēmējdarbību. Ko pārmest, ka viņi nemāk taisīt aviobiznesu, kur viens eksperts saka vienu, otrs konsultants citu. Bet nav saprotama nejēdzība, ka valdība nevar izgatavot nolikumu, kā samaksāt skolotājiem! Pie cara prata maksāt, pie komunistiem prata, bet tagad muļļā skolotāju algas modeli gadiem ilgi, pie skaidrības netiek!

– Tas ministram pašam nav jāskaitļo. Viņš uzdod izdarīt. Kādai vajadzēja būt Seiles kundzes rīcībai pēc skolotāju streika? Patriekt aparāta kantoristus, kas nepaveica uzdoto! Ja ministre nav formulējusi uzdevumu saprotami – tad ir cita lieta. Neko darīt, pašai jāatkāpjas. Ja būs cits ministrs Seiles vietā, viņam šī pati izvēle. Vai nu liec noteiktā termiņā sagatavot finansēšanas modeli un, ja ar to netiek galā, atvadies no darbiniekiem, kas nespēj pildīt dienesta pienākumus, vai arī nemaz nebāz degunu nozarē, kur tu neko nedabū gatavu.

– Pāriesim pie ZZS uzstādījumiem jaunas valdības veidošanā.

– Jāsastāda labāka valdība, jātiek pie labāka premjera, jo nebija vērts gāzt veco, ja vietā neliek uzlabotu variantu. Premjeram jābūt profesionālam, kurš bauda sabiedrības uzticību. Par valdības vadītāju neder politiķis, kam uzticība ir zemāka par iepriekšējo! Līdz ar to ZZS redz lielo virsbūvi – kad ir ārējie sarežģījumi, nepieciešamība precīzi formulēt valdības nostādnes – ir jāveido valdība ar nacionāli centrisku pozīciju. Viennozīmīgi! Tāpēc nākamā valdība nevar būt bez ZZS un bez Nacionālās apvienības. Un trešais spēks – “Vienotība”. Tas ir Nr. 1! Pie “apakšlietām” piederas, ka jaunajam premjeram darbība jābalsta ar pietiekami lielu deputātu korpusu. Nāksies celt smagus jautājumus, tamdēļ valdību nedrīkst stiķēt ar sīkpartijām, raibu kā deķis. Kaut kam kaut kā piespēlējot, varbūt izdodas nodrošināt 51 – 52 balsis, bet citi jautājumi buksē. Tāpēc mūsu pozīcija: ja valdībā nebūs NA, tad mēs arī tajā neejam!

– Sabloķējāties?

– Papildinājām viens otru: ZZS kā centrisks, NA vairāk labējs spēks. “Vienotība” ir, nū…

– Interesanti, kur novietosiet “Vienotību”? Ak, jā, pie eirocentristiem.

– Ar eiropeiskāku ievirzi. Kā beidza iepriekšējā valdība? Ar to, ka asākās nesaskaņās nokļuva “Vienotība” un NA. Vietām nesastrādājās. Mēs atklāti teicām – “Vienotība”, virziet premjeru, kādu vēlaties, bet ar kandidātu papriekš ejiet nevis pie mums, bet pie nacionāļiem. Ja esat vienojušies, ka kandidāts der, lūdzu, pie ZZS, kur varam turpināt dziļāku sarunu par to, kas valdībai jādara. “Vienotība” nevar ierasties pie mums ar divu mazo partiju balsīm un aicināt piebiedroties, sak, rekur sanāk komanda. Tā tas nenotiks.

– Par “Vienotības” premjera kandidātu pašlaik runājam kā par Voldemortu, kuru nevajag saukt vārdā. Bet prasības pastiprināt – viņdien aicinājāt savākt visas “Vienotības” frakcijas balsis par viņu kandidātu. Tagad jādabū arī visu NA deputātu paraksti.

– Jā. Būtu absurds būvēt sliktāku valdību par demisionējušo.

– “Vienotībai” viens vien kapteinis palicis, ko virzīt.

– Diemžēl, ja viņu kapteinis negūst NA atbalstu, tad arī mēs viņa vadībā ne­strādāsim.

– Un ja gūst? Atgādināsim jūsu stāstīto par LZS Latgales biedru teikto – ja tu, August, balsosi parĀb­oltiņu kā premjeri, uzdursim tevi uz sekumiem. Tā sacīja?

– Pareizi – sacīja. Un, kad izklāstīju situāciju Jelgavā, Zemgales biedri teica tāpat. Godīgi un skaidri – ja, piemēram, Raivja Dzintara vadītie un “Vienotības” frakcijas deputāti vienotos par atbalstu Solvitas Āboltiņas kandidatūrai…

– … beidzot atklājām vārdu!

– Piemēram, es saku – piemēram. Lūk, arī tad jājautā Zemnieksavienības biedriem, kādu viņi dod mandātu tālākiem soļiem.

– Vai nenonākam situācijā, ko šaha lielmeistare Reizniece-Ozola sauktu par patu, bet zemnieki vienkāršāk – trubā. “Vienotība” pastāv uz Āboltiņu, NA viņa nav pieņemama…

– Nav pats, nav trubā. Prezidents uzdod valdību sastādīt nākamajam koalīcijas partnerim.

– Vai latgalieši toreiz nesauca – August, jums pašiem jāņem vara rokās?

– Sauca. Tā viņi runāja, un mēs otrā solī esam tam gatavi. Bez valdības Latvija nepaliks.

– Lemberga kungs nesen ieminējās, ka Āboltiņai esot premjeram nepieciešamais īpašību komplekts.

– Mūsu apvienības akceptēta kopēja pozīcija ir tā, kuru jums stāstu. “Vienotības” kandidātam jāatnāk pie mums ar balsīm no savas un NA frakcijas. Tas nozīmē pārliecināt nacionālo partiju, kas līdz šim teicās Āboltiņu nebalstīt.

– Un tad vēl jūs dodaties pie savas zemnieku tautas pēc jāvārda!

– Pildu un klausu, ko mans vēlētājs Latvijas laukos saka par valdības sastādīšanas stāstu. Bet! Nevienu pozitīvu signālu iepriekšminētās kandidatūras virzienā no lauku tautas neesmu pagaidām dzirdējis.

– Ziņa par Straujumas demisiju jūs esot sasniegusi zobārsta krēslā. Kā esam dzirdējuši, arī zobārsts bijis skeptisks pret cienījamo priekšsēdētāju Āboltiņu.

– Zobārsts teica – ja tu, August, rīkosies tik nesaprātīgi, tad, kā saka…

– … vairs nebūs tik nesāpīgi.

– Nebūs gan. Tas ir fakts. Lauku vēlētāji, zobārsts un ieskaitiet vēl frizieri, kuru nesen apmeklēju, vesels frizētavas kolektīvs ir pret. Mani pavadīja tieši ar tādu ceļamaizi, un signālus uztveru nopietni.

– Nezin vai apņēmīgai personai, kādu pazīstam Āboltiņas kundzi, pa spēkam tik šķēršļots skrējiens.

– Ja gribi būt valdības vadītāja un gribi parādīt visai sabiedrībai sevi kā labāko, labāku par iepriekšējo, pašu rokām nogāzto, tad priekšā nav gluda lielceļa.

– Vējoņa kungs vējoja pretī jūsu uzstādījumiem, atbalstīja?

– Vienojāmies, ka jābūt nacionālajai labēji centriskajai koalīcijai. Tam viņš piekrita, un, domāju, nemaz nav gatavs pieņemt tādu koalīciju, kura balstītos uz dažu grīļīgu balsu pārsvaru.

– Solījāt, mēs bez valdības nepalikšot. Saeimas restarts nav paredzams? Rezultātu sasniegsiet, Vējonim tālejoši rīkojumi nav jāizdod?

– Esam pārcietuši arī smagākas krīzes, reti kurš ceļš politikā bijis bez ērk­šķiem. Ja varu nometīs mums pie kājām, pacelsim, nesīsim, iesim uz priekšu.

– Atstāsim “Vienotību” pārdomās par pirmo soli šķēršļu joslā, bet ko vajadzētu mainīt valdībā?

– Politiķiem un pirmām kārtām valdības nākamajai pirmajai personai jāsaprot, ka jāmēģina veidot citādas – koleģiālākas – attiecības partneru starpā. Bez tām ātri iebrauksim purvā. Ļoti no svara būs pa jaunam zīmētā ceļa karte. Cik precīzi deklarēs veicamo darbu apjomu. Skolotāju algu problēmu, piemēram, nevar nedz izstiept bezgalīgi, nedz atrisināt viena ministrija. Jābūt finanšu ministra, valdības galvas atbalstam. Iepriekš tā trūka. Seile, cilvēks, sitās, partija maz atbalstīja. Otrs, ka jāiezīmē jūtīgie jautājumi, ar ko tuvākā laikposmā jāsaskaras Ministru kabinetam. Tie ir – par “Lattelecom” un LMT likteni, kur uzņēmumos ir valsts daļa, un tie ir tikpat nozīmīgi kā “Air Baltic”. Vēl būtiski ir stāsti par konkrētām personālijām. Drīz būs jāķeras klāt KNAB un tiesībsargam, kur jāizvēlas vadība. Jāsakārto NEPLP jautājums, vēl ir Satiksmes ministrijas problēmas.

– Gribat deklarācijā ierakstīt ļoti konkrētas lietas?

– Konkrētas lietas lielās līnijās. No savas puses prasīsim ļoti precīzus formulējumus par reģionālo reformu. Mēs pastāvam, lai nenotiktu jaunas piespiedu apvienošanas. Svarīgs temats, kas pretendē kļūt par mūžīgo, ir tas, ko man novēlēja tie paši Latgales vēlētāji: nedrīkst vairs laist iekšā nevienu pašu bēgli virs tā, ko esam apņēmušies. No politiķu mutes tas skanētu skarbi iecirsts iekšā deklarācijā, bet dzīve šo tematu piegādājusi, jāņem vērā aktualitāte un tautas domas.

– Tā deklarēsiet, kā cilvēki saka?

– Diskutēsim. Bēgļu tēma varētu būt centrālā. No vietējām tēmām cilvēkiem visvairāk rūp veselība. Kā politiskais spēks apzināmies – mums ir diezgan nopietnas saistības pret medicīnas darbiniekiem. Atšķirībā no skolotājiem viņi nedevās streikot. Augstu vērtēju Kera kunga izpratni un saprotu, ka arodbiedrība arī vēlētos, lai Guntis Belēvičs turpina strādāt.

– Amatu sadalē no partijas viņš būs apsargājams?

– Apsargājams, bet tas uzliek pienākumu nākamgad budžeta sadalē veltīt spēkus, lai likvidētu cēloņus, kamdēļ veidojas streiki. Veselība, izglītība pieder fundamentālām lietām, ko nerisina ar 51 – 52 balsu pārsvaru. Tur vajag stabilu koalīciju. Izšķīrējos lēmumos premjeram vajadzēs būt ar stingru roku, pieprast arī diplomātiju, panākot partneru vienošanos. Jau veidojot koalīciju, jāuztausta lietas, kur iespējama kopdarbība, lai vēlāk partneri justos daudzmaz komfortabli.

– Kas piebilstams par amatvietām? Jūs gribot saglabāt arī Bergmani, Dūklavu par ministriem?

– Jautājumi var būt par labklājības, satiksmes jomām. Nevairāmies uzņemties atbildību par izglītību.

– Bija prezidenta Bērziņa iniciatīva dot vairāk pilnvaru premjeram, izvēloties ministrus, nevis tikai sagaidīt partiju norīkotos.

– Nav slikta lieta, un daži potenciālie premjera kandidāti ir tieši tādās domās. Tas nozīmē, ka partijām ļoti rūpīgi jāizraugās amatu cilvēki, jo premjeram var būt tiesības noraidīt pēc saviem ieskatiem. Arī līdz ministra amatam tiekot, jāpieveic šķēršļi.

– Ja premjera partija vēlēsies koalīciju papildināt ar divām mazajām partijām, vai ZZS būs iebildumi, īpaši nosacījumi?

– Nekas sevišķi iebilstams nav. Labi sastrādājamies ar kolēģiem Saeimā. Jautājums – kādu kompetenci, profesionalitāti sarunu gaitā piedāvās Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai”. Mēs pastāvēsim uz apriori koalīcijas kodolu – trim partijām, kuras koalīcijā sadarbojās līdz šim. Pārējais var tikt izvērtēts.


Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar Kurze...
Viens no ZZS premjera amata kandidātiem ir Augulis

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter