Aktualitātes

112990

Artūrs Graudiņš: Mums ir labāko pašvaldību pieredze
Apskatīt komentārus (0)


14.08.2020


Kā rāda dažādu sociologu firmu veiktās aptaujas, sabiedrības uzticība partijām ir hroniski zema. Tas attiecas uz visām partijām. Kāpēc? Ko var iesākt, lai tas mainītos uz labu?

Sabiedrības uzticība partijām un politiķiem tik tiešām ir kritiski ‒ šis atbalsts no gada uz gadu svārstās 6% robežās. Pie tā, protams, ir vainīgi paši politiķi, jo partiju priekšvēlēšanu kampaņas ir piķa melnas un agresīvas, tajās nav cieņas pret konkurentiem un nav redzama sāncensība par labākajām idejām un vīzijām, kā cilvēku dzīvi padarīt labāku. Priekšvēlēšanu laikā ūdens politiskajā dīķī ar dažādiem kompromatiem un puspatiesībām tiek tik ļoti saduļķots, ka ir jāpaiet ilgam laikam, līdz šīs duļķes sāk nosēsties. Bet tad jau klāt ir atkal nākamās vēlēšanas... Tāpat arī liela daļa Latvijas sabiedrības ir neapmierināta, jo katrās vēlēšanās vēlas neiespējamo ‒ profesionālus, labi izglītotus politiķus, ar kuriem varētu lepoties, taču vienlaikus tiem savi pienākumi būtu jāveic bez algas, sabiedriskā kārtā. Uzticība partijām varbūt pieaugs tad, kad beigsies laiki, kad cilvēki bez pilnīgi nekādas politiskās pieredzes (tipisks piemērs ir Zatlera Reformu partija un KPV LV) varēs pēkšņi kļūt par Saeimas deputātu vai ministru. Mēs taču nekad neiesim ar nopietnu kaiti pie ārsta, kas iepriekš varbūt bijis labs pārdevējs veikalā, bet medicīnā ir bez izglītības un pieredzes.

Kādu jūs redzat politisko partiju nākotni?

Mēs dzīvojam ļoti dinamiskā pasaulē, kurā pat bankas ar gadsimtiem senu vēsturi ir spiestas būtiski mainītie, un tāpat arī partijām un vēlēšanu kārtībai ir jāmainās. Ņemot vērā vēlētāju zemo aktivitāti, kurai ir dažādi iemesli, pavisam drīz arī Latvijā nopietni sāks runāt par e-vēlēšanu ieviešanu, protams, ņemot vērā visus riskus, kas ar tām saistīti. Šobrīd ne jau sabiedrības vairākums, bet gan mazākums lemj par valsts nākotni, piemēram, pēdējās EP vēlēšanās piedalījās tikai 33% vēlētāju! Tāpat šodienas partijas, saskaroties ar to, cik grūti ir piesaistīt jaunus, loģiski domājošus cilvēkus, būs spiestas izdomāt alternatīvus veidus, kā vienkāršot cilvēku iesaisti partijās, un veidu, kā to darīt, var smelties vecajās demokrātijās.

Latvijas Zemnieku savienība ir ar ilgu vēsturi, taču pašlaik ir cits laikmets. Kā tā redz savu vietu nākotnē?

Latvijas Zemnieku savienība šogad atzīmē savu 103. dzimšanas dienu un ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī biedru skaita ziņā lielākajām partijām Latvijā. Pasaule mainās, un partija mainās tai līdz. Pirms diviem gadiem ir atjaunoti partijas statūti un izstrādāta jauna partijas 100 punktu programma, kas ir kā ceļvedis ikvienam LZS biedram un partijas atbalstītājiem. Mēs aicinām aktīvi piedalīties sava novada, pilsētas vai valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā.

Neskatoties uz savu nosaukumu, Zemnieku savienība nekad nav bijusi tikai vienas atsevišķas grupas interešu aizstāve, jo partijai ir jāsadarbojas ar dažādi domājošiem politiskiem spēkiem un jāstrādā visas sabiedrības interesēs. 72 partijas reģionālajās nodaļās ir apvienojušies gan veiksmīgi uzņēmēji, valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, gan radošo profesiju pārstāvji, seniori un studenti.

Partijas programmā ir apkopots partijas biedru redzējums un vīzija par Latvijas nākotni, un šis redzējums, balstoties uz socioloģisko aptauju datiem, lielākoties sakrīt arī ar mūsu vēlētāju viedokli par to, kā valstij tālāk vajadzētu attīstīties. Mums kā politiskajam spēkam ir ļoti svarīgi, lai vismaz 30% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalās vēlēšanās, atdotu par mums savu balsi, jo ir gatavi atbalstīt mūsu cilvēkus un to paustās idejas. Mums ir svarīgi, lai vēlētājs arī pēc vēlēšanām ir apmierināts ar Latvijas Zemnieku savienības pārstāvjiem Saeimā un pašvaldību domēs.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām ZZS palika ārpus valdošās koalīcijas un kā opozīcijas partija šobrīd nevar būtiski ietekmēt politiskos procesus valstī...

Es teikšu labi, ka tā! Labi, jo šis ir ļoti labvēlīgs laiks, lai mēs varētu ievilkt elpu un restartētos. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām ZZS bija tā, kas noteica politisko dienas kārtību valstī, mums bija premjers, pieci ministri un arī Valsts prezidents bija nācis no ZZS vidus. Daudz labu lietu tika izdarīts, tomēr daudzas ieceres tā arī neizdevās līdz galam īstenot. Man personīgi ir ļoti žēl par mediķiem, kuriem solījām algas pielikumu, zinājām, no kurām budžeta pozīcijām naudu paņemt, taču jaunā koalīcija, veidojot 2019. gada budžetu, uzskatīja, ka mediķiem tik liels algas pieaugums nepienākas. Arī Covid-19 laikā Krišjāņa Kariņa valdība mediķiem un arī skolotājiem ir skaidri ierādījusi savu vietu. Neviens neticēja, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes Māra Kučinska valdībai izdosies nodrošināt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet pirms 13. Saeimas vēlēšanām tas bija panākts ‒ bija nodrošināta zināma stabilitāte un ekonomikas izaugsme. Bet, kas ir bijis ‒ bijis, jo šobrīd mēs darām visu, lai iekšēji nostiprinātos, un, kad pienāks brīdis, atkal varēsim uzņemties politisko atbildību un īstenot tās idejas, kas bija palikušas ieceru līmenī.

Kā vērtējat Kariņa valdības un Saeimas darbu?

Saeima ir rīcībspējīga, taču to situāciju, kāda pašlaik ir izveidojusies, var saukt par tādu kā „liberālās demokrātijas diktatūru”. Kad izdevīgi, Saeimas sēdēs tiek samazināts debašu laiks, opozīcijas deputāti tiek apturēti pusvārdā. Koalīcijas partijas, kā ierasts, vadās pēc principa, ka nevienu opozīcijas priekšlikumu neatbalsta, tiesa gan, vēlāk atsevišķus mūsu priekšlikumus iestrādā likumos kā savus, it kā tie nāktu no valdošās koalīcijas.

Tāpat mani neizbrīna, ka sabiedrības uzticība valdībai un Saeimai joprojām ir tik zema. Šobrīd atbildīgajos amatos ir tik aroganti un iedomīgi ministri un deputāti. Piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, virzot administratīvi teritoriālo reformu, savā augstprātībā pilnībā ignorēja Satversmē noteiktās iespējas tautai paust savu gribu. Veselības ministre Ilze Viņķele nekautrējas tautai parādīt vidējo pirkstu, savukārt izglītības ministre Ilga Šuplinska vienkārši uzvedas nevis kā ministrs, bet gan kā bezatbildīgs pusaudzis, kurš nespēj iestāties par tās jomas pārstāvjiem, par kuriem viņai būtu jārūpējas un jāatbild. Un Mārtiņš Bondars... „Attīstībai/Par!” „spīdeklis”, arī pēc notiesājoša sprieduma smagos finanšu noziegumos, šķauda virsū ne tikai sabiedrībai, bet arī saviem partijas biedriem un turpina vadīt atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Kas ir LZS pamatvērtības?

Tās ir pamatvērtības, kas rakstītas LZS karogā - „Par Latviju ‒ nacionālu, daiļu un spēcīgu”. No šīm pamatvērtībām arī izriet viss pārējais. Par nacionālu Latviju ‒ mēs balstāmies uz mūsu latviešu nācijas kultūrvēsturiskām vērtībām, kas arī ir nostiprinātas Satversmē. Mēs esam par daiļu Latviju - par sakoptu vidi, kurā prieks dzīvot un strādāt, piedzimt un nomirt. Par spēcīgu Latviju, visādā ziņā spēcīgu ‒ ekonomiski, ģimeniski, garā, kā arī spēcīgu patriotismā. Tai pašā laikā tam visam ir jābūt mūsdienīgam un modernam.

Un kādai jābūt mūsdienīgai partijai?

Pirmkārt, modernai partijai ir jābūt ar skaidru skatu nākotnē, kas saprotams un pieņemams ne tikai partijas biedriem, bet arī vēlētājiem. Partijas vadībai ir aktīvi jāseko līdzi tam, ko vēlas mūsu vēlētājs - kā varam viņu uzrunāt un, galvenais, sadzirdēt. Savstarpējā saziņā ar vēlētāju ir jāizmanto visas jaunākās tehnoloģijas. Šodien mēs vairs nevaram savu ziņu līdz vēlētājam novadīt ar vecām metodēm. Ja mēs uz vēlēšanām iespiežam avīzi, tas ir labi, to izlasīs mūsu esošais elektorāts, to izlasīs cilvēki, kuri ir gados, taču jaunieši avīzi vairs nelasīs. Bezmaksas koncerti, aģitācijas teltis sen vairs nestrādā. Tā vietā ir nākusi digitālā pasaule - dators, telefons vai planšete, kurā katru dienu vairākas stundas uzturas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Šī jaunā realitāte ir vienkārši jāpieņem kā fakts. Pasaule vairs nav tāda, kāda tā bija pirms pieciem vai desmit gadiem.

Otrkārt, raugoties uz socioloģisko aptauju datiem, ir ļoti skaidri redzams, ka sabiedrība vēlas pārmaiņas un nekad nav līdz galam mierā ar esošo kārtību. Tos, kuri pirms 20 gadiem ienāca politikā, pamazām nomaina gados jaunāki politiķi. Jauniešiem ir pavisam cits skatījums uz lietu kārtību, tāpēc, lai piesaistītu jauniešu elektorātu, partijas priekšplānā ir jābūt arī jauniem cilvēkiem. Gados jauniem cilvēkiem ir jādod iespēja ieņemt vadošos amatus partijā, jādod iespēja būt līderiem. Vēlēšanu sarakstos ir jābūt pēc iespējas vairāk jaunajiem politiķiem, kuri spētu uzrunāt to vēlētāju daļu, kuri ir izslāpuši pēc pārmaiņām, pēc jaunām sejām un idejām. Un tieši tas mūsu partijā pašlaik notiek.

Mums partijā ir liels skaits gados jaunu cilvēku, kuri vēlas nest partijas idejas sabiedrībā. Piemēram, Viktors Valainis ‒ ZZS Rīgas mēra amata kandidāts, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, kurš savulaik bija jaunākais pašvaldības vadītājs Latvijā. Pie trīsdesmitgadnieku paaudzes jāmin arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, bijušais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Jūrmalas jaunās nodaļas vadītājs Jānis Voins. Vēlos uzsvērt, ka katrā Latvijas reģionā ir atrodami jaunie līderi, kas nākamajos gados ar pārliecību nesīs partijas vārdu sabiedrībā.

Noteikti vēlos pieminēt, ka salīdzinoši nesen partijā ir ienākuši arī jauni cilvēki no biznesa vides, kuri redz savu vietu LZS un savā profesionālajā darbībā ir daudz sasnieguši. No aktīvākajiem vēlos pieminēt LZS Uzņēmēju padomes vadītāju Lienīti Cauni un LZS Rīgas koordinatoru Dairi Kandeli.

Lai gan esam opozīcijā, gandrīz katrā valdes sēdē uzņemam partijā jaunus biedrus. Jaunie cilvēki, kas ienāk partijā, vēlas ienest jaunas idejas un jaunas vēsmas. Dažreiz viņiem gribas būt daudz aktīvākiem, tāpēc neizbrīna fakts, ka atsevišķos novados veidojas arī jaunas nodaļas. Man ir pārliecība, ka iekšējā konkurence vienmēr ir laba, jo liek pašiem sapurināties un būt aktīvākiem.

ZZS bija viena no partijām, kas nobalsoja pret administratīvi teritoriālo reformu. Kāpēc?

Reforma uzstājīgi tika dzīta cauri varas gaiteņiem ar mērķi iznīcināt ZZS. Šobrīd 38 no 119 pašvaldībām vadītāji pārstāv ZZS. Kurai vēl no šobrīd Saeimā pārstāvētajām partijām pašvaldībās ir tik liela ietekme? Nevienai!

Mēs neesam pret reformu kā tādu, bet pret reformu tādā izpildījumā, kādā to pieņēma, jo iestājāmies par saviem cilvēkiem reģionos. Spēcīgas pašvaldības nenozīmē, ka tām obligāti ir jābūt lielām. Liels var būt vājš - kā lempīgs milzis uz māla kājām, savukārt mazs var būt arī ļoti veiksmīgs, jo bieži vien mazam ir daudz vieglāk piemēroties pārmaiņām, būt efektīvam. Reforma nenoliedzami bija nepieciešama, taču tai bija jānotiek, uzklausot iedzīvotājus un viņu vēlmes, un tas ir galvenais pamatprincips. Pašvaldība ir pašu iedzīvotāju valdība, tā nav kaut kāda kungu uzspiesta politiska kārtība. Mēs šādu reformu nevarējām atbalstīt, jo, pirmkārt, nebija uzklausīti iedzīvotāji, nebija izvērtēts ekonomiskais ieguvums, ko no tā iegūs konkrētā novadā un pagastā dzīvojošie, vai viņiem dzīves apstākļi uzlabosies vai pasliktināsies. Otrkārt, kā tas ietekmēs lauku attīstību, vai Latvijas lauki spēs attīstīties vai paliks arvien tukšāki, jo visi pārvietosies uz centriem. Mūsuprāt, tieši šī reforma mazinās Latvijas lauku apdzīvotību, un cilvēki joprojām turpinās doties uz centriem. Nākotne pēc šīs reformas neizskatās spoža. Vēl jāņem vērā, ka laukos, tālos novada pagastos dzīvojošie faktiski nevarēs ievēlēt nevienu deputātu, jo balsu skaits ir tik mazs, ka deputātu sastāvu noteikts pilsētu vai novada centri. Tāpēc arī lauku cilvēku līdzdalība politiskos procesos mazināsies.

Publikāciju apmaksā Zaļo un zemnieku savienība

Informācijas avots: NRA šEIT






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

   

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus




Twitter

Latvijas Zemnieku sa
13:23, Sep 21
18.septembrī notika Latvijas Zemnieku savienības Latgales konference. Konferences dalībniekus uzrunāja LZS priekšsē… https://t.co/zTOPxaOsxH
Latvijas Zemnieku sa
14:58, Sep 18
Armands Krauze: Rīgas domi jau sen vajadzēja izpurināt RīgaTV 24 Preses klubs. https://t.co/wgNJEBwa18 https://t.co/dHh8pu6R9Q
Latvijas Zemnieku sa
14:37, Sep 18
@ArmandsKrauze : Rīgas domi jau sen vajadzēja izpurināt @RIGATV24 . Rīgas Satiksme iesniegs prasību pret bijušajiem… https://t.co/mZXGHcNzb7

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit