A.Brigmaņa uzruna Latvijas Zemnieku savienības kongesā



Partijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa runa

centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība»

kongresā Jelgavā 2016. gada 16. aprīlī

 

 

Labdien, draugi!

Esmu pagodināts Jūs sveikt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā. Šajā zālē pulcējušies vairāk nekā 300 partijas biedru no 65 reģionālajām nodaļām, arī mūsu organizācijas atbalstītāji, sadarbības partneri un viesi.

 

Jau nākamgad maijā atzīmēsim LZS simtgadi un zīmīgi, ka gadu pirms šī nozīmīgā notikuma tikai otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas, esam kļuvuši par premjerministra partiju.

 

Pagājušā gada kongresā, analizējot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, jau uzsvēru, ka faktiski šo vēlēšanu uzvarētājs ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), jo atbalsts pārējiem lielākajiem politiskajiem spēkiem bija sarucis. Šobrīd tas ir noticis arī de facto un ZZS reitings sasniedzis savu vēsturiski augstāko punktu – mūs un mūsu īstenoto politiku atbalsta katrs piektais Latvijas pilsonis un ZZS ir kļuvusi par populārāko politisko spēku Latvijā. 

 

Tas ir augsts novērtējums no vēlētāju puses, un mums ir nopietni jāstrādā, lai attaisnotu sniegto uzticību. Uzņemoties atbildību pār valdības darbu, ZZS ir iespēja pacelt Latviju vienu līmeni augstāk, veidot ciešāku saikni ar sabiedrību. Valdības vadītāja amats mūsu gadījumā nebija pašmērķis, bet gan loģisks situācijas risinājums brīdī, kad mūsu koalīcijas partneri «Vienotība» paši gāza savu premjeru. 

 

Mums bija divi nopietni kandidāti uz premjera amatu: Jānis Dūklavs un Māris Kučinskis. Valsts prezidents iespēju veidot Ministru kabinetu uzticēja Mārim Kučinskim, kurš veiksmīgi uzsācis darbu valdības vadītāja amatā. Viņa pieredze pašvaldību, valdības un Saeimas darbā ļauj uz lietām raudzīties plašāk, tādēļ visu kolēģu vārdā arī no šīs tribīnes novēlu viņam veiksmi un izdošanos, kā arī nedalītu atbalstu LZS vārdā.

 

Šodien vēlos sveikt un pateikties par veiksmīgo sadarbību arī mūsu partneriem, ar kuriem daudzu gadu garumā esam spējuši sastrādāties un aizstāvēt mūsu vēlētāju intereses. Tā ir «Latvijas Zaļā partija», kura valdības darbā deleģējusi Aizsardzības ministru Raimondu Bergmani un Veselības ministru Gunti Belēviču, tā ir partija «Latvijai un Ventspilij», kura Finanšu ministra amatam izvirzījusi Danu Reiznieci-Ozolu, kā arī «Liepājas partija», kuru pārstāv mūsu premjerministrs Māris Kučinskis, bet viņa parlamentārā sekretāra un ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka pienākumus pilda LZS pārstāvis Armands Krauze. Pateicību par darbu valdībā vēlos paust arī LZS ministriem Jānim Dūklavam, kurš jau vairākus gadus stāv mūsu lauksaimnieku interešu sardzē kā arī Uldim Augulim, kurš jaunajā valdībā uzsācis darbu Satiksmes ministra amatā.

 

Ar savu dalību kongresā mūs pagodinājuši Lietuvas Zemnieku un Zaļās partijas pārstāvji.

 

Aizvadītais gads mūsu partijai ir nesis vairākas uzvaras un jaunus izaicinājumus. Esam spējuši nodrošināt Raimonda Vējoņa ievēlēšanu prezidenta amatā, pārvēlēts veiksmīgi strādājošais Tiesībsarga biroja vadītājs Juris Jansons, esam panākuši to, ka zemnieku subsīdijas netiek apliktas ar ienākuma nodokli, esam apstiprinājuši straujāku pensiju pieauguma plānu, uzsākuši gāzes tirgus liberalizāciju, saglabājuši iespēju mazajiem uzņēmumiem maksāt mikrouzņēmuma nodokli, veikuši priekšdarbus lielākam atbalstam ģimenēm ar bērniem no 2017. gada un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķinam. Tās ir tikai dažas no mūsu veiksmīgi realizētajām politiskajām iniciatīvām aizvadītā gada laikā.

 

Kā ZZS vadītās valdības prioritāti esam izvirzījuši straujāku tautsaimniecības attīstību, tomēr teroristu uzbrukumi Parīzē un Briselē, karš Sīrijā un citi satraucoši notikumi pasaulē mums atgādina, ka drošība ir ne mazāk svarīga. Bez drošības mūsu grūtā darbā pelnītā labklājība nebūs ne graša vērta. To apliecina arī sabiedriskās domas aptaujas. Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktā aptauja apliecina, ka gandrīz 60 procenti Latvijas vīriešu, pilsoņu būtu gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās. Tas apliecina, ka joprojām neesam zaudējuši ideālus un vērtības, ar kurām 1918. gadā tika dibināta un 1991. gadā atjaunota Latvijas valsts.

 

Mūsu partijas dibinātājs Kārlis Ulmanis savulaik ir teicis «Tavs lepnums lai ir nevis tava nama stāvu skaits, bet tas gars, kas namā mīt!»

 

Liktenis Latvijas tautu nav lutinājis, arī šodien redzam daudzus apdraudējumus: Krievijas agresija Ukrainā, informatīvais karš, ekonomiskā emigrācija, Eiropas bēgļu krīze, tomēr esmu pārliecināts, ka atbildīgos brīžos spējam būt vienoti un pieņemt pareizos lēmumus, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses, savu Latviju.

 

Tādēļ esam pauduši atbalstu turpmākiem soļiem, lai palielinātu atbalstu ne tikai valsts aizsardzībai, bet arī iekšējās drošības stiprināšanai. Mums jābūt pārliecinātiem, ka Valsts policija un citas drošības iestādes ir spējīgas mūs aizsargāt un veikt visas iespējamās preventīvās darbības, lai Latvijā varam justies pasargāti no terorisma un citiem iedzīvotāju drošības apdraudējumiem. Mums jāturpina cieša sadarbība ar NATO un Eiropas Savienību (ES) drošības jautājumos. Jāatrod pareizais balanss starp drošību un brīvību kā arī jāmeklē atbilde uz jautājumu, vai vārda brīvība ir absolūta, un stāv augstāk par drošību un saskaņu sabiedrībā? Mēs redzam, ka šie jautājumi pakāpeniski tiek pārskatīti arī Rietumeiropā, kur līdz šim dominējušas liberālās vērtības. Nekādā veidā nevēlos aicināt ierobežot vārda brīvību, vai citas demokrātiskās vērtības, tomēr jāapzinās, ka pasaule ir mainījusies un savu interešu vārdā jāspēj mainīties arī pašiem. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka esam kategoriski pret jebkādu cilvēku šķirošanu pēc to etniskās piederības, ticības, tautības. Mēs neatbalstām naida kurināšanu starp dažādu nacionalitāšu un ticību pārstāvjiem ne vārdos, ne darbos.

 

Mums kā nacionālai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu un tā ir privilēģija, kuru nedrīkstam novērtēt par zemu. Tas attiecas arī uz jautājumu par bēgļu uzņemšanu. Nekad neesam atbalstījuši nostāju, ka Latvijai ir pienākums uzņemt bēgļus pēc kvotu principa. Tā var būt tikai brīvprātīga valsts iniciatīva. Apzināmies, ka esam piederīgi Rietumeiropas vērtībām un solidāri esam apņēmušies uzņemt noteiktu skaitu patvēruma meklētāju, kuri atbilsts skaidriem kritērijiem, bet tas nevar turpināties bezgalīgi. Tādēļ skaidri esam pauduši, ka turpmāk bēgļu krīzes risināšanā savu iespēju robežās varam iesaistīties finansiāli, atbalstot Turciju vai tās ES valstis, kuras ir gatavas uzņemt lielāku skaitu patvēruma meklētāju. Migrācijas eksperti mūs jau brīdina, ka vasarā patvēruma meklētāju plūsma atjaunosies ar dubultu sparu, tādēļ jābūt gataviem, ka tuvākajos gados tas būs lielākais ES izaicinājums, bet mums jābūt pietiekami drosmīgiem un jāspēj saviem partneriem pateikt «nē» turpmākai bēgļu uzņemšanai. Ne velti viens no Eiropas demokrātisko vērtību aizstāvjiem, rakstnieks Džordžs Orvels ir uzsvēris «Īsta brīvība ir spēja pateikt cilvēkiem to, ko viņi nevēlas dzirdēt», bet brīvība ir viena no ES pamatvērtībām. 

 

Mums jāapzinās, ka stāsts nav tikai par fizisko drošību, bet arī par to, cik labi un ērti mēs jūtamies savā valstī, pilsētā, novadā un kādu mēs vēlamies redzēt savu Latviju, sagaidot valsts 100. jubileju. Tādēļ kā vienu no svarīgākajiem mērķiem esam izvirzījuši tautsaimniecības attīstību. Ir apstiprināta Māra Kučinska valdības deklarācija, turpinās darbs pie rīcības plāna. Tas ir pietiekami detalizēts dokuments, kurā esam iekļāvuši konkrētus mērķus un uzdevumus, jo, ja mēs nezināsim, ko vēlamies un varam sasniegt, rezultāts nekad mūs neapmierinās. Šī rīcības plāna sastādīšanā esam iekļāvuši ļoti plašu cilvēku loku, lai ikviens tiktu uzklausīts.

 

Tas, ko vēlamies panākt ir vismaz 5 procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ik gadu, saglabājot līdzsvarotu ekonomisko struktūru pa nozarēm un reģioniem. Daudzi ekonomisti un analītiķi teiks, ka tas nav iespējams, jo šobrīd izaugsme ir sākusi bremzēties. Bet mēs ticam, ka 5 procentu izaugsmi gadā varam panākt, koncentrējoties uz tiem darbiem, kuri varētu dot vislabāko rezultātu. Mums jāizmanto tā sauktais «Pareto princips», kurš nosaka, ka 20 procenti piepūles dod 80 procentus rezultāta. Pie šī principa stingri jāpieturas arī politikas veidošanā, jo bieži vien Saeimā vislielākās diskusijas izvēršas par jautājumiem, kuri nav tik svarīgi nedz no ekonomiskās attīstības, nedz no sabiedrības interešu viedokļa.  

 

Šai ziņā mēs lielas cerības liekam uz Danu Reiznieci Ozolu, kura enerģiski ķērusies klāt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) valdošajām problēmām, kā arī, devusi pozitīvus signālus uzņēmējiem, ka nodokļu likumdošana, tostarp nekustamā īpašuma nodoklis, netiks mainīts. Šobrīd notiek darbs pie VID pašattīrīšanās procesa. Diemžēl pēdējie notikumi VID nav veicinājuši uzticību valsts iestādēm un tas var atstāt ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Rūpīgi tiek strādāts arī pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, lai inspektori varētu veikt savus pienākumus produktīvāk. Tāpat resursi tiek mobilizēti, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt apgūt ES struktūrfondu programmas, kuru iedzīvināšana lielā mērā nodrošinās raitāku asinsriti Latvijas ekonomikā. Šobrīd no jaunā ES plānošanas perioda fondiem līgumi ir noslēgti tikai par 11 procentiem jeb par nepilniem 500 miljoniem eiro. Temps šai ziņā nav apmierinošs, tādēļ esam apņēmušies šo jautājumu virzīt kā prioritāti valdības darbā, lai līdz gada beigām izsludinātu uzsaukumus lielākajai daļai ES finansēto programmu.

 

Jau 1. martā ir uzsākts darbs pie 2017. gada budžeta projekta, kuru Saeimā plānots iesniegt oktobra vidū. Tāpat kā iepriekš finansējums tiks iezīmēts turpmākajiem trīs gadiem. Darbā pie jaunā budžeta projekta iesaistīsim gan sociālos partnerus, gan pēc iespējas arī sabiedrību.

 

Nenoliegšu, ka mūsu izvirzītie mērķi ekonomiskās attīstības jomā ir ambiciozi. Tomēr, lai noturētu cilvēkus Latvijā un lai veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, mums ir jāceļ algas gan valsts, gan privātajā sektorā. Lai to izdarītu, jāstrādā būs vairāk un ražīgāk, uzsvaru liekot uz eksporta pieaugumu, racionālāku resursu sadali un reformām tādās jomās kā izglītība un veselības aprūpe.

 

Nevaru piekrist tēzei, ka mūsu mērķim jābūt ES vidējiem rādītājiem, jo jau šobrīd pēc dažādām aplēsēm Rīgas reģions ir sasniedzis 105 procentus no ES vidējā līmeņa. Baidos, ka, turpinot šādā veidā, drīz vien Rīga sasniegs 150 procentus, bet Līvānos un Ludzā šie rādītāji būs zem 50 procentiem. Tas tikai vairos nevienlīdzību un noplicinās Latvijas mazpilsētas un laukus. Turklāt, pie šāda mono centriska valsts ekonomiskās attīstības modeļa apmierināts nebūs neviens, jo Rīgā jau šobrīd visi vēlas saņemt Londonas algas, lai gan tam nav nekādu ekonomisko priekšnoteikumu.

 

Mūsu valsts būs pārtikusi un stipra tikai tad, ja spēsim nodrošināt līdzsvarotu attīstību. Jau šobrīd ir skaidrs, ka valsts atbalsta programma ir nepieciešama ne tikai Latgales reģionam, bet arī citiem reģioniem. Te ar savām iniciatīvām un priekšlikumiem būtu jāiesaistās arī pašvaldībām, piedāvājot risinājumus, kā stimulēt ekonomisko attīstību dažādās Latvijas vietās. Vienas formulas šai ziņā nav un nevar būt, jo katrā vietā ir atšķirīga resursu pieejamība, tradīcijas un iedzīvotāju blīvums. Atslēgas vārds jebkurā gadījumā ir darba vietas, tai skaitā sociālā uzņēmējdarbība, kuras attīstībā būtiska loma būs tieši pašvaldībām.

 

Mūsu politiskās apvienības pārstāvji ir guvuši vēlētāju atbalstu 83 pašvaldībās no 119. Tādēļ nekautrējoties varam sevi saukt par lielāko un ietekmīgāko politisko organizāciju valstī. Vēlos pateikties visiem pašvaldību vadītājiem un deputātiem par pašaizliedzīgo darbu savu cilvēku, reģiona un valsts labā. Lai veiksmīgi vadītu valsti un pārstāvētu mūsu vēlētāju intereses, ir svarīga katra iniciatīva. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka mazas lietas var mainīt daudz, ja tas notiek īstajā vietā un laikā.

 

Ne viss iecerētais izdosies, bet, lai izdotos, mums jānotic sev un jāsniedz viss iespējamais atbalsts mūsu kolēģiem pašvaldībās, Saeimas frakcijā un valdībā. Mēs varam būt tikai tik stipri, cik stiprs ir ķēdes vājākais posms.

 

Nesen Latvijas televīzijā demonstrētā Lielbritānijas nacionālās televīzijas BBC filma par Krievijas iebrukumu Latgalē mums spilgti parādīja scenārijus, kā notikumi varētu attīstīties, ja neveltīsim pienācīgu uzmanību tam, kas notiek reģionos. Šī filma, gan bija samērā provokatīva, jo bieži vien nākas konstatēt, ka attālākajos Latvijas novados ļaudis ir krietni patriotiskāki, nekā galvaspilsētā, kur vairāk dominē materiālās vērtības. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tas nav jautājums tikai par ekonomisko attīstību, bet arī par drošību un valsts teritoriālo integritāti. Par to vai spējam būt saimnieki savā zemē no Pāvilostas līdz Zilupei.

 

Nav noslēpums, ka viens no priekšnoteikumiem straujākai izaugsmei ir konkurētspējīga izglītības sistēma. Lai sasniegtu augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešama arī augtāka izglītības kvalitāte, sākot no bērnu dārza un beidzot ar mūžizglītību. Izglītības nozarē ir nepieciešamas reformas, bet reformas mēraukla nedrīkst būt aizslēgto skolu un atlaisto pedagogu skaits. Pašvaldībām pašām jāpieņem lēmums par to, vai skolai ir nākotne, vai arī resursus lietderīgāk novirzīt citām pašvaldības teritorijā esošajām izglītības iestādēm.

 

Šis process ir sācies un pēdējo septiņu gadu laikā vien ir slēgtas vairāk nekā 100 izglītības iestādes. Visvairāk skolu ir slēgts Latgalē un Rīgā. Skaidrs, ka, aizslēdzot skolu, to visdrīzāk pārskatāmā nākotnē atjaunot neizdosies, tādēļ katrs šāds lēmums jāpieņem ļoti izsvērti. Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, esam daudz runājuši par šiem jautājumiem. Slēgt skolu nav viegli. Tas ir tāpat kā griezt dzīvā miesā, būt pēdējam, kurš izslēdz gaismu. Es ļoti labi saprotu pašvaldību vadītājus, kuri par savām skolām cīnās līdz beidzamajam.

 

Nav skolas, nav bērnu, nav ģimeņu, nav sabiedriskā transporta, nav ceļu. Tas ir cikls, kuru iziet daudzi Latvijas ciemi un pagasti. Tādēļ Latvijas Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par līdzsvarotu attīstības modeli, par taisnīgu resursu sadali starp visām pašvaldībām. Lielā mērā tas atteicas arī uz izglītības sistēmas finansēšanas kārtību. Apzināmies, ka nedrīkstam piemērot vienādu finansējuma modeli pilsētas un lauku skolām. Mazā skola šai gadījumā vienmēr būs zaudētāja.

 

Ar detalizētu piedāvājumu pedagogu algu jautājumā klajā nācis mūsu partijas biedrs Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kurš piedāvā izlīdzināt atalgojumu starp pilsētu un lauku skolām, lai pedagogs saņemtu vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu ieguldījumu. Šo pieeju atbalsta arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Arī mēs ZZS Saeimas frakcijas sēdē esam pauduši atbalstu piedāvātajam modelim.

 

Tomēr vēl sarežģītāka situācija ir pirmsskolas izglītībā, kur vidējais atalgojums ir daudz zemāks nekā vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Pirmsskolas izglītības pedagogu algas galvenokārt tiek maksātas no pašvaldību budžeta. Pielīdzinot tās pārējo pedagogu algām, pašvaldību izdevumi būtiski pieaugs. Risinājumu šim jautājumam gaidām no Izglītības un zinātne ministra, lai gan esmu pārliecināts, ka valsts līdzfinansējumam arī pirmsskolas pedagogu algām jābūt lielākam, ja vien vēlamies kvalitatīvas pārmaiņas visā izglītības sistēmā.

 

Domājot par pedagogiem, mēs nevaram aizmirst par bērniem, un viņu vajadzībām, par to, ar kādu mērķi ir radītas skolas. Neesmu pārliecināts, vai mēs varam panākt vienādu izglītības kvalitāti visās skolās, jo daudz kas būs atkarīgs arī no pedagoga personības. Mums ir daudz piemēru, kur atsevišķos priekšmetos skolēni uzrāda izcilas sekmes, bet citos tās nav tik labas. Jātiecas uz to, lai izglītības kvalitātē nebūtu plaisa starp lauku un pilsētas skolām. Lielā mērā to varam panākt ieviešot taisnīgu pedagogu atalgojuma modeli.

 

Viens no straujākas ekonomiskās attīstības priekšnoteikumiem ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. To var nodrošināt laba līmeņa profesionālā izglītība. Pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas bijušo profesionālo skolu, tagad kompetences centru sakārtošanā. Ir rekonstruētas ēkas, mācību korpusi, dienesta viesnīcas, iegādāts moderns aprīkojums. Tomēr profesionālās izglītības prestižs joprojām nav pietiekami augsts, lai skolas spētu piesaistīt audzēkņus visās darba tirgū aktuālajās specialitātēs.

 

Esam definējuši mērķi, ka vēlamies panākt, lai 50 procenti 9. klašu absolventu, izvēlētos mācības turpināt profesionālajās skolās. Tā tas ir Vācijā un citās ekonomiski attīstītajās valstīs, kuru prioritāte ir ražošanas attīstība un savas produkcijas eksports. Pagaidām no šī mērķa esam tālu, jo tādās tautsaimniecībā pieprasītās specialitātēs kā kokapstrāde, būvniecība un metālapstrāde nespējam nokomplektēt mācību grupas. Lielā mērā tas ir vērtīborientācijas jautājums, jo izglītības sistēma šobrīd nespēj piedāvāt skolēniem skaidru vīziju par to, ko viņi vēlas darīt pēc skolas absolvēšanas. 

 

Arī augstākās izglītības līmenī, kur pēdējos gados infrastruktūras attīstībā ieguldīti lieli resursi, vairākās specialitātēs tikai ar pūlēm spējam nokomplektēt budžeta vietas. Tas liecina, ka nozaru asociācijām, uzņēmējiem un izglītības iestādēm jāveido daudz ciešāka sadarbība, jo izglītība visos līmeņos ir pamats tautsaimniecības attīstībai, kuru esam definējuši kā valsts stratēģisko mērķi.

 

Līdztekus nacionālajai drošībai un izglītībai kā nākamo gadu budžeta prioritāte iezīmēta arī veselības nozare. Tā ir būtiska joma, ko apliecina pēdējā laika plašās sabiedriskās diskusijas. Galvenokārt tādēļ, ka ministrs Guntis Belēvičs reformas ir uzsācis ne tikai vārdos, bet arī darbos.

 

Viens no soļiem, kas nākotnē palielinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos, ir priekšrocības tiem jaunajiem ārstiem, kuri vēlas savu rezidentūras apmācību iziet reģionos. Tas ir veids kā veiksmīgāk realizēt valsts pasūtījumu, jo valsts ik gadu jauno mediķu apmācībā iegulda ievērojamus līdzekļus. Ministra Belēviča vadībā ir izstrādāts arī jaunais medicīnas darbinieku atlīdzības modelis, paredzot, ka no 2019. gada ārstu algai vajadzētu būt divas reizes lielākai nekā vidējai algai valstī. Proporcionāli tiks paaugstinātas arī citu medicīnas darbinieku algas. Tāpat tiek strādāts pie jauna veselības aprūpes finansējuma modeļa, meklējot labākos risinājumus veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai.

 

Papildus piesaistītie resursi veselības nozarei, galvenokārt tiks izmantoti rindu mazināšanai pie speciālistiem, lai cilvēki gan pilsētās, gan reģionos varētu savlaicīgi saņemt nepieciešamos izmeklējumus un speciālistu konsultācijas. Mēs visi redzam, cik smagi virzās šie jautājumi, tādēļ aicinu visus klātesošos savu iespēju robežās atbalstīt veselības ministra iniciatīvas.

 

Mūsu redzeslokā, neskatoties uz ministru maiņu, joprojām palikuši arī sociālie jautājumi. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija mūsu apvienības pārstāves Aijas Barčas vadībā aktīvi strādā pie tā, lai, ierobežoto valsts finanšu iespēju apstākļos, varētu uzlabot mūsu senioru labklājību.

 

Šogad jau uzsākta krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšana, un trīs gadu laikā visiem senioriem, kuriem pensiju aprēķinu ietekmēja valsts tautsaimniecības lejupslīdes radītās sekas, pensijas tiks pārskatītas. Likumā arī nostiprināts nosacījums, ka turpmāk pensiju aprēķinu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vairs neietekmēs.

 

Ne mazāk svarīgs ir Saeimas martā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums par lielāku pensiju indeksācijas apmēru no 2017. gada. Indeksācijas aprēķinā turpmāk ņems vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā.

 

Pagaidām vēl diskusijas turpinās arī par izdienas pensiju paredzēšanu speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotājiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Ne mazāk būtiskas ir parlamenta darba grupā uzsāktās diskusijas par valsts nodrošinātu veselības apdrošināšanu senioriem.

 

Tradicionāli esam iestājušies par lauksaimnieku interesēm un par Latvijas lauku attīstību. Lauksaimniecība ir viena no tām jomām, kur jau šobrīd ir pieejamas daudzas ES atbalsta programmas. Kopumā Lauku attīstības programmai līdz 2020. gadam ir ieplānots viens miljards eiro un šīs investīcijas tiks ieguldītas proporcionāli visā Latvijas teritorijā. Tomēr Krievijas embargo un lauksaimniecības produkcijas tirgus svārstību dēļ vairākās lauksaimniecības nozarēs šobrīd ir kritiska situācija. Galvenokārt tas attiecas uz piena lopkopību un cūkgaļas audzētājiem. Ja vienā gadījumā cena nespēj segt pašizmaksu, tad otrā apdraudējums ir saistīts ne tikai ar produkcijas cenu, bet arī ar cūku mēra izplatību, kura dēļ vairākām saimniecībām savas cūkas nācies likvidēt.

 

Gan piena lopkopības, gan cūkkopība ir Latvijai tradicionālas nozares, tādēļ šobrīd Zemkopības ministrija meklē iespējas kā uzlabot šo saimniecību konkurētspēju. Piena nozarē uzsvars būtu jāliek uz eksporta apjomu palielināšanu. Tā ir joma, kuru valsts varētu atbalstīt ar subsīdijām. Tomēr, lai celtu savu konkurētspēju, īpaši eksporta tirgos nepieciešama kooperācija. Mūsu piena tirgus ir ļoti sadrumstalots un ar piena ražošanu Latvijā nodarbojas vairāk nekā 21 tūkstotis saimniecību, bet tādu saimniecību, kurās govju skaits ir lielāks par 50 ir tikai 500. Ja lielākām saimniecībām risinājums varētu būt kooperācija, tad mazajām saimniecībām būtu jāmeklē savs ceļš kā bioloģiskās produkcijas mājražotājiem. Piedāvājot pašmāju produktu ar augstu pievienoto vērtību.

 

Pēdējos gados arvien vairāk saimniecības izvēlas strādāt bioloģiski. Tas ir veids kā mazākās platībās radīt augstāku pievienoto vērtību, konkurējot ne tikai ar cenu, bet arī ar videi draudzīgu saimniekošanas veidu un stāstu par savu produkciju. Šobrīd Latvijā bioloģiski tiek apsaimniekoti 11 procenti no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ES vidēji tie ir tikai 6 procenti. Tā ir niša, kurā mūsu saimniecības veiksmīgi konkurē ar citu valstu zemniekiem. Jāņem vērā arī tas, ka bioloģiskajai produkcijai ir liels eksporta potenciāls.

 

Uzsākot darbu pie jaunās valdības veidošanas, viens no mūsu mērķiem bija uzņemties atbildību pār satiksmes nozari, kurai ir būtiska loma mūsu tautsaimniecībā. Ministrija ilgstoši bija atstāta bez vadības kā klīstošais holandietis. Ceļu būvnieki cēla trauksmi par aizkavētajiem projektiem, nebija skaidrības par «Air Baltic» nākotni, par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu un daudziem citiem jautājumiem. Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu Uldis Augulis ir uzņēmies atbildību pār satiksmes nozari. 

 

Redzam pirmos uzlabojumus. Ir atsāktas sarunas par ceļu fonda izveidi. Ja šajā jautājumā tiks panākts kompromiss, pieaugs gan kopējais līdzekļu apjoms ceļiem, gan būs zināms, ar kādu līdzekļu apjomu pašvaldības varēs rēķināties vairāku gadu periodā. Ir noslēgts līgums ar «Air Baltic» finanšu investoru un atsākts darbs pie kompānijas stratēģiskā investora piesaistes. Ne katrai valstij ir sava nacionālā aviokompānija, tas ir mūsu ekonomikai ļoti svarīgs uzņēmums, kurš piesaista aptuveni 2 procentus no IKP, aptuveni tikpat cik lauksaimniecība bez meža un zivsaimniecības nozarēm. Tādēļ uzskatām, ka «Air Baltic» kontrolpakete arī turpmāk jāsaglabā valsts īpašumā. Satiksmes ministrijā Turpinās darbs arī pie «Rail Baltica» projekta, kurš būs lielākais infrastruktūras attīstības projekts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

 

2013. gada pašvaldību vēlēšanās kopā ar saviem sadarbības partneriem spējām iegūt 369 mandātus. Tie ir 23 procenti jeb gandrīz katrs ceturtais deputātu mandāts Latvijas pašvaldībās. Tas lielā mērā bija mūsu līdzšinējā darba novērtējums, kam apstiprinājumu guvām arī 12. Saeimas vēlēšanās. Jau nākamgad mūs sagaida kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kurās iedzīvotāji sniegs savu vērtējumu par mūsu darbu.

 

Mums vēl ir laiks atskatīties, ko no solītā izdevies paveikt un kas vēl ir veicamo darbu sarakstā, lai saglabātu līdzšinējo uzticību un piesaistītu jaunus atbalstītājus. Jau šobrīd esam izvirzījuši mērķus nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

 

Kopumā ar saviem sarakstiem vēlamies startēt vismaz 90 no 119 pašvaldībām. Labs rezultāts būtu, ja mums izdotos iegūt vismaz 400 deputātu mandātus, kā arī pašvaldību vadītāju amatus 45 pašvaldībās. Lielākais izaicinājums būs Rīga, kur vēlamies apvienot ZZS spēkus, lai iegūtu pārstāvniecību arī galvaspilsētā. Ja vien vēlēšanās būtu startējuši kopā ar kolēģiem no Zaļās partijas, mums būtu izdevies iegūt pārstāvniecību Rīgas domē arī 2013. gada vēlēšanās. Ļoti ceru, ka līdzīgi domā arī mūsu kolēģi no Latvijas Zaļās partijas un spēsim godam aizstāvēt savas apvienības intereses 2017. gada pašvaldību vēlēšanās arī Rīgā.

 

2018. gadā notiek Saeimas vēlēšanas, un mūsu uzdevums ir sagaidīt šīs vēlēšanas kā vadošajam politiskajam spēkam valstī. Lai to izdarītu, jābūt gataviem smagi strādāt, pārvarēt šķēršļus un stiprināt mūsu tautas uzticību savai valstij. Mūsu pienākums ir neatlaidīgi būvēt mūsu valsts labklājību, lai ikviens valsts iedzīvotājs ar lepnumu sirdī sevi varētu priecāties par savu valsti – Latviju.

 

Kā jau minēju, uzrunas sākumā, mēs atrodamies divu nozīmīgu jubileju priekšvakarā. 2017. gada maijā atzīmēsim LZS 100 gadi, bet 2018. gadā svinēsim Latvijas valstiskuma simtgadi. Šie notikumi lielā mērā ir saistīti, jo LZS ir stāvējusi pie šīs valsts šūpuļa, esam bijuši klāt visos izšķirošajos mirkļos. Partija nepārtrauca savu darbību pat okupācijas periodā, turpinot strādāt trimdā. Partijas darbības atjaunošanas konference tika sasaukta 1990. gada 5. jūlijā vēl pirms zīmīgā barikāžu laika, bet partijas atjaunošanas kongress notika 1991. gada 16. februārī. Tikai 40 procenti no partijas atjaunotājiem bija lauksaimnieki, tādēļ vēlos akcentēt, ka, neraugoties uz savu nosaukumu, LZS nekad nav bijusi vienas šķiras partija.

 

Mūsu partijas dibinātājs Kārlis Ulmanis jau vairākus mēnešus pirms partijas dibināšanas 1917. gadā rakstīja, ka partijai būs jāsadarbojas ar dažādi domājošiem politiskiem spēkiem un būs jāstrādā visas sabiedrības interesēs. Pie šīs pārliecības esam turējušies visu savu darbības laiku, meklējot dialogu ar dažādi domājošajiem, lai apvienotu politiskos spēkus darbam mūsu tautas interešu aizstāvībai. Par godu partijas 100 gadadienai Ēriks Hānbergs un Aivars Berķis ir uzsākuši darbu pie jaunas grāmatas par LZS. Jāatgādina, ka 1995. gadā tika izdota vēstures profesora Antonija Zundas grāmata «Latvijas Zemnieku savienības vēsture», bet jaunajā grāmatā lielāks uzsvars tiks likts uz jaunāko laiku vēsturi un partijas darbu pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 

 

Šodien ar lepnumu varu teikt, ka Latvijas Zemnieku savienība ar turpat gadsimtu seno vēsturi, ir pārdzimusi jaunā kvalitātē. Mēs pārstāvam mūsdienīgu, savam laikam atbilstošu, modernu partiju, kurā komfortabli jūtas gan gados jauni partijas biedri, gan biedri, kuri partijā ir kopš tās atjaunošanas brīža.

 

Mūsdienu globālajā pasaulē var pastāvēt tikai tas, kas ne tikai iestājas par saviem principiem, bet noteiktos apstākļos ir gatavs arī mainīties, pielāgoties jaunajai situācijai, jaunajām prasībām. Šodien, šajā svētku dienā, partija jau ir redzama jaunā veidolā. Esam ieguvuši jaunas krāsas, jaunu logotipu, kurš balstīts uz tiem pašiem trim elementiem, kas sastopami Latvijas Zemnieku savienības karogā.

 

Šie simboli simbolizē Latvijas Zemnieku savienības izcelsmi no zemniecības un darba mīlestību. Zeltaina vārpa raksturo pārticību. Atvērta grāmata apzīmē gudrību un zināšanas. Trīs lapu āboliņš – pagātnes, tagadnes un nākotnes apvienojums. Savukārt logotipā iekļautais gada skaitlis “1917” ataino Latvijas Zemnieku savienības dibināšanas gadu, uzskatāmi parādot, ka Latvijas Zemnieku savienība ir partija ar senu vēsturi un tradīcijām. Ar to mēs visi pamatoti varam lepoties, jo nepārstāvam kādu no jaunajām partijām, kas izveidota īsi pirms kārtējām vēlēšanām.

 

Šodien kongresa otrajā daļā apstiprināsim grozījumus partijas statūtos. Uzskatām, ka ir pienācis laiks atteikties no vārdu salikuma “centriskā partija” partijas nosaukumā, akcentējot tādu partijas nosaukumu, kādu mēs to lietojam ikdienā. Mēs esam zemsavieši, kas pārstāvam “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBU”. 

 

Mēs pārstāvam partiju, kuru ir atvērta ikvienam Latvijas pilsonim, kurš sevi uzskata par savas valsts un zemes patriotu. Un šādu patriotiski nosakņotu cilvēku partijas biedru rindās ir vairums. Pēdējās divās valdes sēdēs vien, mēs partijas biedru rindās uzņēmām 94 jaunus biedrus – to vidū bija studenti, skolotāji, ārsti, zemnieku saimniecību īpašnieki, veiksmīgi uzņēmēji, valsts, pašvaldību un privātās iestādēs strādājošie. Daļai no jaunajiem biedriem šodien pasniegsim arī biedra kartes.

 

Runājot par grozījumiem statūtos, vēlos piebilst, ka tie ir izstrādāti tā, lai partijas organizatoriskā struktūra būtu vienkārša un visiem saprotama. Kā jau jūs savās kongresa mapēs varat redzēt, tad saskaņā ar esošajiem partijas statūtiem, Latvijas Zemnieku savienība no organizatoriskā viedokļa ir saskaldīta turpat četros līmeņos – biedri, kuri, apvienojušies nodaļās, var veidot apakšnodaļas, taču neviena nodaļa apakšnodaļas neveido. Nodaļām būtu jāapvienojas un jādeleģē no sava vidus pārstāvji novadu nodaļu apvienībām, taču tas nenotiek, jo tas ir papildu darbs un enerģija, kuru cilvēki vēlas tērēt arī uz lietām, kas nav saistītas ar partiju. Mums ir nepieciešams atbrīvoties arī no “reģiona” jēdziena statūtos, to aizstājot ar latvisko vārdu “apgabals”. Saeimas vēlēšanu likuma 7.pantā minēts, ka Saeimas vēlēšanas Latvijā notiek piecos vēlēšanu apgabalos.

 

Gadu pēc LZS nozīmīgās jubilejas mēs visi svinēsim valsts simtgadi. Mēs plānojam aktīvi iesaistīties un atbalstīt valdības vadītāju Māri Kučinski, sagatavojoties šim, ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, nozīmīgajam notikumam. Mums katram ir iespēja apdomāt, ko varam darīt savas Latvijas labā. Kā šo jubileju atzīmēt, lai tā paliktu tautas atmiņā vēl daudzus gadu desmitus. Bet labākais veids, kā paredzēt savas tautas nākotni, ir veidot to pašiem.

 

Savas runas noslēgumā vēlos citēt mūsu partijas dibinātāju Kārli Ulmani, kurš joprojām spēj iedvesmot un motivēt strādāt valsts un savas tautas labā.

Kārlis Ulmanis ir teicis tā: «Varat saukt mani par optimistu. Jo esmu vienkāršs savas valsts dēls, kas domā, ka šī zeme ir īstā paradīze citu zemju starpā un ka mani līdzpilsoņi ir tikpat lieli patrioti un tikpat lepni uz savu dzimteni un tēviju kā es. Un neviens mani nepārliecinās par pretējo».

 

Mūs vieno tas, ka strādājam savai valstij un cilvēkiem.

Dievs, svētī Latviju!


LZS jaunatnes nodaļa aktīvi un kuplā skaitā piedal...
LZS jaunatnes Inčukalna nodaļa aicina talkot

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter