Saeimas frakcija
Ministri
vecā nod. dokumenti

Twitter

Latvijas Zemnieku sa
14:32, Jun 20
LZS spēks slēpjas Latvijas reģionos. Ventspils novada domi turpinās vadīt Aivars Mucenieks, savukārt Dobeles - Andrejs Spridzāns. Apsveicam!
Latvijas Zemnieku sa
19:27, Jun 19
RT @MarisKucinskis: Līdz ar #NATO ierašanos LV pabeigta alianses spēku izvietošana Baltijā. NATO klātbūtne vairo drošību, uzsvēru tiekoties…
Latvijas Zemnieku sa
19:27, Jun 19
RT @Zemkopibas_min: Jānis Dūklavs un Ministru prezidents Māris Kučinskis šodien sveica @LAD_Latvija par EPS augsto novērtējumu: https://t.c…

vecā nod. dokumenti

Centriskās partijas

LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA

PROGRAMMA

- Ievads
- Latvijas valsts
- Valsts pārvalde un pašvaldības
- Tautsaimniecība
- Budžets un nodokļi
- Lauki
- Izglītība
- Kultūra
- Sociālā drošība
- Veselība
- Brīvais laiks un sports
- Drošība
- Ārlietas
- Piebilde


Ievads


Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA (LZS) ir viena no vecākajām politiskajām partijām Latvijā. LZS ir partija, kas veidojusi Latvijas vēsturi un veidos tās nākotni. Tā devusi valstij četrus prezidentus – Jāni Čaksti, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani un Gunti Ulmani, kā arī izcilus valsts darbiniekus – Zigfrīdu Annu Meierovicu, Hugo Celmiņu, Artūru Alberingu, Ādolfu Klīvi.

LZS ir nacionāla, latviska partija. Tā nešķiro savus biedrus pēc etniskām iezīmēm, bet sola darīt visu iespējamo, lai arī nākamajām paaudzēm saglabātu Latvijai raksturīgo ainavu,  latviešu tautas darba tikumu un kultūras tradīcijas, vēsturisko pašapziņu un latviešu valodu ar visiem tās dialektiem un atzariem. LZS vienlīdz atzīst visu citu šeit dzīvojošo tautu tiesības uz viņu kultūru, ticību, tradīcijām un valodu, bet nelokāmi iestājas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas tiesībām. Tāpat LZS kategoriski noraida centienus Latvijā dzīvojošās mazākumtautības - ukraiņus, baltkrievus, ebrejus, poļus u.c. - uz krievu valodas bāzes integrēt mākslīgi radītā krievvalodīgo kopienā. 

Daiļa, nacionāla un spēcīga Latvija bija tas sapnis, kas cēla mūsu vectēvus  brīvības cīņām pret komunistisko Krieviju un Bermonta algotņu bandām. Ar to pašu neatkarīgās, latviskās Latvijas ideālu stāvējām uz 1991. gada janvāra barikādēm.

LZS ir orientēta uz valsts politisko un saimniecisko decentralizāciju un iestājas par līdzsvarotu visu Latvijas reģionu apdzīvotību un attīstību, maksimāli nodrošinot cilvēkiem darbu dzīvesvietā vai tās tiešā tuvumā.

LZS ir pārdomātas rīcības piekritēja un pēc savas politiskās orientācijas centriska partija. Tā ir viena no Ziemeļvalstu agrāro partiju alianses politiskajām partijām. LZS konsekventi atbalsta  privātīpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem, kā arī iestājas par mazo uzņēmēju un pašnodarbināto cilvēku interešu aizstāvību. LZS uzdevums ir sekmēt pēc iespējas plašāku vidusšķiru, kas pati spēj justies ieinteresēta un atbildīga par savas labklājības nodrošināšanu. 

LZS ir pret cilvēku individuālās brīvības ierobežošanu un pret pārlieku lielu uzņēmējdarbības regulēšanu, bet vienlaikus atzīst valsts lomu visai sabiedrībai kopīgu ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā, piemēram, bezdarba samazināšanas, veselības aprūpes un izglītības jomā. Arī reģionu vienmērīgas attīstības nodrošināšana ir visas valsts uzdevums.

LZS ir par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā (ES), bet iestājas pret sīkumainu vietējās ražošanas regulēšanu un Eiropas veco valstu centieniem uztiept Latvijai nevienlīdzīgus noteikumus.

Tāpat kā toreiz, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, arī šodien LZS pamatvērtība ir pārliecība par mūsu valsts, tautas un zemes diženumu.

Latviešu tautas veiksmes un neveiksmes nosaka visi Latvijā dzīvojošie cilvēki, kā arī mūsu tautieši ārvalstīs, kuru mājas vienmēr būs šeit – Latvijā.

Mēs zinām, ka valsts izaugsmes un panākumu pamatā ir tautas spēja šajā mainīgajā pasaulē saglabāt un attīstīt Latvijas kultūrvidi, valodu, darba tikumu, savstarpēju cieņu un toleranci.

LZS ir par ekonomiski spēcīgu, nacionāli attīstītu un inovatīvu Latviju. Tikai katra Latvijas iedzīvotāja lepnums par savu valsti būs par pamatu tās uzplaukumam un veiksmīgai globālo izaicinājumu pārvarēšanai.

Latvijas valsts

Laikā, kas pagājis kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ir atjaunota demokrātiska valsts iekārta un nodibināta reāli funkcionējoša tirgus ekonomika. Latvija ir sekmīgi integrējusies starptautiskajās struktūrās. Tomēr, neskatoties uz aizvadītajos gados paveikto, pasaules ekonomiskie satricinājumi pārsteidza Latviju nesagatavotu.

Lai valsti izvestu no ekonomiskās krīzes, tika mazinātas algas publiskajā sektorā un iesaldētas investīcijas. Reaģējot uz valdības soļiem, komercbankas pārtrauca kreditēt ekonomiku, sākās kapitāla aizplūšana no Latvijas, kas vēlākos gados tikai vēl pastiprinājās. Tas smagi atsaucās uz iekšējo tirgu un nodarbinātību, sekmējot Latvijas valsts iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Ekonomiskās lejupslīdes sākumā valdība kļuva atkarīga no ārvalstu aizdevēju savtīgajām interesēm. Latvijai tika apsolīti dāsni aizdevumi, kā rezultātā Latvija soli pa solim iekļuva arvien lielākos parādos.

Strukturālo reformu pamatvirziens tika noteikts pareizi, tas ir, izveidot mazu un efektīvu publisko pārvaldi. Tomēr praktisko reformu soļi izraisīja iestāžu un ierēdņu demotivāciju, centralizētās reformas pārvērtās par mehānisku griešanu, un tas budžeta ietaupījuma vietā noveda pie pieaugošiem valsts budžeta izdevumiem un arvien zemākas valsts sektora produktivitātes.

LZS ir spējusi rast risinājumus Latvijai vēsturiski atbildīgos brīžos. Arī tagad ekonomiskās grūtības ir pārvaramas. Iespējama stabila un ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme. Lai to panāktu, nepieciešams labot tās kļūdas, kas pieļautas, veidojot valsts pārvaldi un regulējot uzņēmējdarbību. Tam nepieciešamas strukturālas reformas, kas krasi uzlabotu pārvaldes, tai skaitā budžeta un plānošanas efektivitāti, jo esošā valsts pārvaldes organizācija nevis palīdz, bet kavē valsts ekonomisko attīstību. Strukturālo reformu rezultātā, nepieciešams atjaunot tautas uzticību valsts varai, tiem cilvēkiem, kas ar sirdi un dvēseli gatavi strādāt Latvijas un tās iedzīvotāju labā.


Valsts pārvalde un pašvaldības

LZS iestājas par decentralizāciju valsts pārvaldē. Vara ir īstenojama  no apakšas uz augšu, nevis otrādi. Decentralizācija nozīmē, ka lēmumi būtu jāpieņem cik vien iespējams tuvu tiem, kurus šie lēmumi skars. Nepieciešams panākt, lai cilvēki uzņemtos lielāku atbildību, un veicināt labāku izpratni par katra indivīda nozīmi paša un visas valsts likteņa veidošanā. 

Pēc neatkarības atjaunošanas ir izveidojusies plaisa starp sabiedrību un varu. Valdība, likumdevējs un tiesu sistēma ir apliecinājusi savu nespēju reaģēt uz straujām pārmaiņām. Iestādes un procedūras darbojas ar milzīgu inerci, pieaug sabiedrības zaudējumi kļūdainu un novēlotu lēmumu dēļ.

Lai likvidētu līdzšinējo veikto reformu kļūdas un pārmērības, ir nepieciešams novērst to, kas attālina no iespējas izveidot pārvaldi ar minimālām izmaksām un sabiedrībai pieņemamu pakalpojumu kvalitāti.

Galvenās pārmaiņas, kas jāizdara valsts un pašvaldību pārvaldes struktūrā.

1. Jāmotivē katra ministrija un katra iestāde patstāvīgi strādāt pie darba organizācijas uzlabošanas un pilnveidošanas. Tas panākams, ieviešot principu, ka daļa no iekšējo pārveidojumu rezultātā iegūtās ekonomijas izmantojama iestādes attīstībai un darbinieku motivēšanai.

2. Būtiski jāsamazina civildienesta ierēdņu skaits, ierēdņa statusu attiecinot tikai uz augstas atbildības amatpersonām. Pārējo valsts darbinieku statuss izrietētu no darba likumdošanas, izmantojot pozitīvo pieredzi pašvaldībās, kas tika gūta pirms vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanas.

3. Būtiski jāsamazina administratīvās uzraudzības un kontroles apjoms, palielinot ieinteresētību darba rezultātos. Samazinot birokrātiju, jāsaglabā iespēja pārbaudīt jebkuru valsts vai pašvaldību iestādes darbību. Atklātums un sabiedrības iesaiste kontrolē jāpadara par kontroles pamatformu.

4. Jānovērš ārvalstu ietekme uz drošības struktūrām un to politizāciju. Tas panākams, aizliedzot ārvalstu finansētām NVO iejaukties politiskajā procesā, kā arī nodibinot stingru parlamentāro kontroli pār drošības struktūrām un nepieļaujot šo drošības struktūru politizāciju.

5. Būtiski jāsamazina normatīvā regulējuma apjoms, atraisot iniciatīvu labāku rezultātu sasniegšanai.

6. Jāpārskata kompetenču sadalījums starp valsti, reģionālajām un vietējām pašvaldībām. To, ko spēj privātais sektors, nevajag uzņemties publiskajam sektoram. To ko spēj pašvaldība, nevajag uzņemties valdībai vai Saeimai.

7. Jāīsteno administratīvi teritoriālās reformas otrā, svarīgākā daļa. LZS atbalsta pilsoņu vēlētu divu līmeņu pašvaldību izveidošanu, tam paredzot attiecīgi nodalītu budžetu. Arvien lielāka nozīme lēmumu pieņemšanā ir jāpiešķir pašvaldībām un reģioniem, kā arī jāveicina pašvaldību sadarbība. Latvijā pašvaldībām jāattīstās, ievērojot Eiropas hartu par vietējo pašpārvaldi.

8. LZS rosinās Latvijas Republikas Satversmē iekļaut sadaļu par pašvaldībām, lai pašvaldību demokrātijai būtu konstitucionālas garantijas. LZS atbalsta pašvaldību sadarbību un uzskata, ka tai jāpiešķir lielākas juridiskās pilnvaras.


Tautsaimniecība


LZS uzskata, ka iedzīvotāju labklājību raksturo ne tikai adekvāts atalgojums, bet arī sociālās drošības sajūta, iespēja dzīvot sakoptā un veselīgā vidē, kā arī apkārtējo cilvēku atzinība. LZS iestājas par tādu tautsaimniecību, kas ir konkurētspējīga un ilgtspējīgi paaugstina iedzīvotāju dzīves līmeni.

LZS politika nav centieni turēties pie sentēvu saimniekošanas metodēm. LZS aicina izmantot visjaunākos zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus modernas un attīstītas tautsaimniecības veidošanai.

LZS iestājas par skaidri definētu valsts politiku attiecībā uz atjaunojamiem vietējiem energoresursiem, šo resursu izmantošanas mērķiem un virzieniem Latvijā, par pasākumiem CO2 emisijas mazināšanā.

Lai ražotu produktus ar pievienoto vērtību, LZS uzskata, ka ir nepieciešams veidot kooperatīvus un klasterus vietējo dabas resursu pārstrādei gatavos produktos.

LZS iestājas par nepieciešamību mainīt attieksmi pret valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Līdz šim netiek izmantotas tās iespējas, ko valsts un pašvaldību uzņēmējdarbība var nodrošināt ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Katra valsts iejaukšanās tirgū nav jāvērtē negatīvi, bet gluži otrādi. Valstij ir jāsaglabā savā īpašumā uzņēmumi un jāattīsta tādas inovatīvas un zinātņu ietilpīgas nozares, kuras Latvijā tikai ar privāto investoru spēkiem vien nespēj attīstīties.

Ja vēlamies izvirzīties inovatīvās uzņēmējdarbības jomā starp pasaules līderiem, tad valstij un pašvaldībām nevis jādistancējas no uzņēmējdarbības, bet līdz stabilu panākumu gūšanai aktīvi tajā jāpiedalās.

Ekonomiskā krīze ir pierādījusi, ka valsts uzņēmumiem, tai skaitā bankām, var būt pozitīva regulējošā loma. Privātajai uzņēmējdarbībai un valsts vai pašvaldību uzņēmējdarbībai ir jāpapildina vienai otru un jābūt līdzsvarā.

LZS nepieļaus valsts akciju sabiedrību ,,Latvenergo”, ,,Latvijas Valsts meži”, ,,Latvijas Dzelzceļš” infrastruktūras un ostu zemes privatizēšanu. Minētie valsts uzņēmumi kalpo nacionālajām interesēm un sekmīgi attīstās.

LZS iestājas par nepieciešamību vienkāršot valsts iepirkumu sistēmu, kas atvieglotu administratīvo un kontroles slogu, nosakot vienotus un saprotamus preču vai pakalpojumu iegādes kritērijus. Lai panāktu publisko iepirkumu caurspīdīgumu, noteiksim, ka tajos nevar piedalīties ārzonas kompānijas ar bezpersonisku izcelsmi.

LZS ir par lielāku Eiropas fondu naudas, valsts garantiju un aizdevumu novirzīšanu uzņēmējiem, kooperatīviem un klasteriem mazāk attīstītajos Latvijas reģionos un novados, kas sekmētu šo reģionu un novadu saimniecību attīstību. Nav pareizi visu ražošanas potenciālu organizēt pārsvarā ap galvaspilsētu un lielākajām pilsētām.

Nepieciešams noteikt Latgales reģionu un pierobežu kā speciālo ekonomisko zonu, kurā, attīstot uzņēmējdarbību un izvietojot ražošanu, vienlaikus tiktu domāts par jaunu noieta tirgu veidošanu, īstenojot pārrobežu sadarbību.

Latvijā trūkst aktīvai uzņēmējdarbībai atbilstošu cilvēkresursu. Šādu resursu pieejamībai jāmaina kvalitatīva darbaspēka sagatavošanas un algu politika. Valstij jāatvieglo nosacījumi uzņēmējiem, lai sekmētu jaunu darba vietu izveidi, un jāturpina finansiāli atbalstīt arī tos uzņēmumus, kas nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām un jauniešus.

Latvijā trūkst investīciju piesaistei nepieciešamās infrastruktūras. Tāpēc mērķtiecīgi jāīsteno ceļu, telekomunikāciju un citu infrastruktūras objektu plānošana un attīstība, izmantojot gan valsts budžeta finansējumu, gan publisko un privāto partnerību. Nepieciešams uzņēmējiem sniegt valsts galvotus kredītus ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu ražošanu ilgtermiņā.

LZS uzskata, ka pieejamais darbaspēks un finansējums prioritāri būtu novirzāms perspektīvu projektu īstenošanai, tas ir, Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, ceļu būvei, gaisvadu nomainīšanai pret kabeļiem, arī ainavas veidošanai un vēsturisku objektu sakopšanai.


Budžets un nodokļi


Budžets ir jāveido ne tikai profesionāli, bet arī saimnieciski, primāri vērtējot Latvijas nacionālās intereses.

1. Jānodibina kārtība, ka budžets sastāv no attīstības programmām. Visi valsts un pašvaldību pasākumi, kam nav paredzēts finansējums, tiek ievietoti programmu papildinājumos un tos var izmantot informatīviem mērķiem. Šādas pārmaiņas nodrošinātu iespēju no procesa vadības principiem pāriet uz rezultātu orientētiem vadības principiem, ļautu publiskajā pārvaldē īstenot mūsdienīgas, zinātniski pamatotas vadības metodes.

2. Jāievieš kārtība, ka katram kalendārajam gadam tiek apstiprināta ieņēmumu izdevumu tāme. Šāda tāme ļautu salīdzināt Latvijā pieņemto budžetu ar viena gada budžetiem citās valstīs, īstenotu lēmējvaras kontroli pār izpildvaras kā budžeta izpildītājas darbību un padarītu budžeta izpildes gaitu caurskatāmu sabiedrībai.

3. Jālīdzsvaro attīstības izdevumi tām vietējām, reģionālajām un nacionālajām prioritātēm, kuras netiek atbalstītas ES kohēzijas politikas ietvaros ar tiem izdevumiem, kas tiek veikti ES budžeta ietvaros. ES finansējums nav pietiekams, lai īstenotu Latvijai vajadzīgos pasākumus. Darbojoties attīstības jomā tikai ES atļautajos ietvaros, tiek radītas nepieļaujamas disproporcijas, kas negatīvi ietekmē ekonomiku. Līdzsvars panākams uz pieaugoša iekšzemes kopprodukta rēķina ekonomikas veicināšanas pasākumu rezultātā.

4. Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem  noteiksim Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaides, neapliekamo minimumu un atvieglojumus par vienu apgādībā esošu bērnu nosakot Baltijas valstu augstākajā līmenī. Panāksim, ka audzināt bērnus ģimenē ir goda lieta, ko atbalsta valsts ar savu nodokļu politiku.

5. Samazināsim kopīgo IIN līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, to kompensējot ar Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi nekustamajam īpašumam, jo ar Eiropu nesamērīgi zemās NĪN likmes veicina mūsu zemes platību nonākšanu ārvalstnieku rīcībā un to neizmantošanu ražošanā.

6. Ieviesīsim samazināto PVN likmi uz vietas ražotai dabas izcelsmes pārtikai.


Lauki

Lai saglabātu un attīstītu nacionālu un daiļu Latviju, tās laukiem jābūt apdzīvotiem un tajos jānotiek saimnieciskajai un kulturālajai rosībai. Lauku politikā par galveno mērķi jākļūst lauku iedzīvotāju labklājības celšanai un laikmetam atbilstošu sadzīves apstākļu nodrošināšanai.

Lauksaimnieciskā ražošana ir un būs galvenais nodarbošanās veids laukos, taču lauku iedzīvotājiem arvien vairāk jāiesaistās arī citās saimniecisko aktivitāšu jomās. Mazpilsētu attīstībai jāpapildina lauku attīstība, stabilizējot sociāli ekonomisko situāciju un veicinot inovatīvas darbības gan mazpilsētās, gan laukos.

Galvenais ražošanas līdzeklis laukos ir zeme un mežs. Pieaugot pieprasījumam pēc zemes, strauji ceļas tās cena. LZS uzskata, ka attīstības bankas funkcijām izvēlētā banka jāizmanto zemes pirkšanas kreditēšanai, nodrošinot Latvijas zemniekiem izdevīgus kredīta nosacījumus. Valsts un pašvaldību pienākums ir apturēt un novērst tālāku zemes un mežu īpašumu nonākšanu ārzemnieku rokās.

Jāīsteno pašvaldības un valsts pirmpirkuma tiesības, izveidojot lauksaimnieciskās zemes un mežu fondus. Šie fondi izmantojami mērķtiecīgas teritoriju un lauksaimniecības attīstības interesēs.

Panāksim mūsu lauksaimniekiem taisnīgāku Vienoto platību maksājumu (VPM), līdzvērtīgu ES valstu vidējam līmenim, lai mūsu zemnieki un uzņēmēji būtu vienlīdz konkurētspējīgi ES tirgū un mūsu tirgu nepārpludinātu citu dalībvalstu subsidētā produkcija.

Arī turpmāk valsts subsīdijām jākalpo konkurētspējīgas ražošanas nostiprināšanai un attīstībai. Jāpārskata arī ES līdzekļu sadale, lai tie tiktu ieguldīti laukiem svarīgos objektos un tos izlietotu tiem mērķiem, kas kalpo valsts un sabiedrības interesēm. Ir jāsaglabā princips, ka uz valsts finansiālu atbalstu ir tiesības visiem zemniekiem, kuri ražo produkciju tirgum. Sevišķi jāatbalsta vietējie uzņēmēji, kas vietējo izejvielu pārstrādās gatavā lietā vai produktā.

Lauksaimniecības saglabāšana un paplašināšana  Latvijas laukos pašreiz un arī tuvākā nākotnē ir un būs galvenā nozare darba vietu nodrošināšanai lielajiem un mazajiem zemniekiem, lauksaimniecības speciālistiem, lopkopjiem un mehanizatoriem. Tā ir un būs nozīmīgs papildienākumu avots un arī vaļasprieks lauku inteliģencei – skolotājiem un kultūras darbiniekiem, kā arī ierēdņiem un pašnodarbinātajiem.

LZS uzskata, ka mums ir vajadzīga moderna lauksaimniecības un mežsaimniecības politika, kas veicina jaunatnes iesaistīšanos šajās jomās un kas padara Latvijas lauksaimniecību konkurētspējīgu pārējā Eiropā un pasaulē.  

LZS uzskata, ka nepieciešams veikt meliorācijas kadastra datu aktualizāciju, digitalizāciju un publisku pieejamību, nodrošinot iespēju kvalitatīvai meliorācijas sistēmu uzturēšanai, ekspluatācijai un teritorijas plānošanai. Vajag īstenot valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanu, lauksaimniecības attīstību un meža ražības paaugstināšanu, radot priekšnoteikumus efektīvai uzņēmējdarbībai, tās konkurētspējai ES tirgū.


Izglītība


Izglītots cilvēks ir katras sabiedrības pamatvērtība. LZS atbalsta principu „visiem ir jāmācās” un izglītības pieejamību ikvienam kā nozīmīgu vietējās un reģionālās attīstības faktoru. Izglītības sistēma jāpārorientē tā, lai skolēni un studenti iegūtu ne tikai zināšanas, bet arī prasmes būt radošiem un spējīgiem konkurēt darba tirgū.

LZS uzskata, ka vajag veicināt un attīstīt radošo domāšanu. Valsts radošuma jeb inovāciju potenciāls ir būtisks nosacījums globālai konkurētspējai.

Sabiedrības novecošanās rezultātā nepieciešama efektīvas un zinātniski pamatotas mūžizglītības īstenošana. Nepieciešams visās izglītības iestādēs samazināt birokrātisko darbību, kā arī kontrolējošo iestāžu un kontroles mehānismu samazināšana visās izglītības iestādēs.

Pirmsskolas izglītība
Pielīdzināt pirmsskolas pedagogu stundu likmi vispārējās izglītības pedagogu stundu likmei. Sagatavot pirmsskolas vecuma bērnus morāli, psiholoģiski un fiziski veiksmīgai pamatizglītības apguves uzsākšanai.

Vispārējā izglītība
Izveidot vienotu mācību līdzekļu un satura sistēmu visās vispārējās izglītības programmās.

Pilnveidot finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”, pielietojot reģionu koeficientu, saglabājot līdzvērtīguma un taisnīguma principu, nosakot atalgojuma līmeņa pakāpi pēc vidējā audzēkņu skaita izglītības iestādē.

Veicinot mazpulku, jaunsargu, skautu un gaidu kustību, rūpēties par darba tikuma ieaudzināšanu, nodrošināt valsts un pašvaldību  jauniešu nodarbinātību no mācībām brīvajā laikā.
 
Profesionālā izglītība
Sagatavot darba tirgus pieprasījumam atbilstošas kvalifikācijas konkurētspējīgus speciālistus, sabalansējot teoriju ar praksi.

Augstākā izglītība
Palielināt budžeta vietu un stipendiju skaitu programmās, kas atbilst Nacionālās attīstības programmas (NAP) izstrādātajām prioritātēm.

Panākt doktorantūras pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem. Demokratizēt, inovatizēt un specializēt zinātni pasaules līmenī. Palielināt zinātnes un pētniecības īpatsvaru. Komercializēt pēcdoktorantūras pētījumus, orientējot uz tirgus pieprasītu zinātnes pielietojumu.

Palielināt zinātnes un pētniecības īpatsvaru un veicināt sasniegumu ieviešanu ražošanā.


Kultūra


LZS kultūru, tāpat kā izglītību, ētiskumu, humānismu, uzskata par sabiedrības vērtību. LZS atzīst, ka kultūras darbinieku ieguldījumam latviskuma saglabāšanā ir liela nozīme.

LZS iestājas par nepieciešamību stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās. Celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu. Gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.

Nav pieļaujama līdzšinējā kultūras finansēšana pēc pārpalikuma principa, kas īpaši izpaudās ekonomiskās krīzes periodā. Līdz šim veiktā kultūras budžeta griešana apdraud nacionālo drošību vidējā un ilgtermiņā.

Nepieciešams piesaistīt kultūrvides radošo potenciālu ekonomikas attīstībai. Augsts radošuma līmenis jāpārvērš par Latvijas priekšrocību, veicinot attiecīgo nozaru attīstību ar valsts atbalsta politiku. Jāpilnveido nodokļu politika, sekmējot mecenātismu.


Sociālā drošība


Valsts un pašvaldību sociālā politika jāveido tāda, lai pabalsti būtu īslaicīgs atbalsts kritiskā situācijā nonākušiem cilvēkiem.  Pabalstiem nav jākļūst par Latvijas cilvēku ikdienu, bet tiem ir jākalpo, lai cilvēks spētu izdzīvot gan bezdarba situācijā, gan mācītos un būtu ieinteresēts atgriezties darba tirgū.

Pašvaldībām nav jāveic tādas sociālās funkcijas, kuras ģimene var veikt patstāvīgi. Būtiska daļa no pašlaik valsts noteiktajiem centralizētajiem standartiem sociālās palīdzības sniegšanā ir jāatceļ vai jāsaglabā ieteikumu formā, ļaujot pašvaldībām tos piemērot vietējiem apstākļiem. Sociālās drošības jomā jānodrošina paredzamība un stabilitāte.

Ekonomisko svārstību rezultātā esošā pensiju sistēma nav izturējusi pārbaudi. Tāpēc ir jāizstrādā un sabiedrībai jāvienojas par labākiem, ilgtspējīgiem risinājumiem, jo īpaši par otrā pensiju līmeņa pārvaldību. Otrā līmeņa uzkrājuma ikgadējais vidējais ienesīgums nedrīkst būt mazāks par inflāciju. Pensiju uzkrājumiem jāveicina nacionālā ekonomika un tautsaimniecības attīstība, nevis jānoved pie ikgadējiem zaudējumiem obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumu veicējiem.

LZS turpinās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs paredzēto pasākumu ieviešanu, kas nosaka daudzveidīgu atbalstu ģimenes stiprināšanai un tautas ataudzei.

LZS uzskata, ka, nostiprinot ģimeni, vienlaikus jāpaaugstina ģimenes sociālā loma. Saskaņā ar Civillikumu ne tikai vecāki atbild par savu bērnu labklājību, bet arī bērni atbild par savu vecāku labklājību. Veco ļaužu nodrošinājumā turpmāk lielāka loma jāuzņemas ģimenei.

LZS izvirza trīs stratēģiskos uzdevumus demogrāfisko problēmu risināšanai.

1. Veicināt dzimstību.

Galvenais nosacījums ir paredzama, stabila  un adekvāta ģimenes valsts politika, pieejamas un stabilas darba vietas, ģimenes atbalstoša nodokļu politika.

2. Palielināt speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus.

Galvenie nosacījumi ir darbaspēka resursu un atalgojuma palielināšanās, cīņa ar ēnu ekonomiku. Tas panākam, īstenojot efektīvu bezdarbnieku apmācības vai pārkvalifikācijas politiku, veidojot uzņēmējus atbalstošu nodokļu politiku, kā arī savlaicīgi izstrādājot un īstenojot nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku,  

3. Veicināt latviešu atgriešanos dzimtenē, vienlaikus mazinot emigrācijas stimulus.

Galvenais nosacījums ir darbavietu pieejamība un adekvāts atalgojums. Valdībai jāatsakās no darba algas pieauguma bremzēšanas publiskajā sektorā.

Bez minētajiem galvenajiem pasākumiem, kas izšķiroši ietekmēs demogrāfijas problēmu risināšanu, pēctecīgi jāturpina arī mazāk nozīmīgas agrāk uzsāktās aktivitātes.
Veselība

Iedzīvotāju veselības aprūpe jāattīsta tuvu viņu dzīvesvietas teritorijām reģionos visās medicīnas pamata specialitātēs, saglabājot neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Veidojot apriņķa pašvaldības, atbildību par primāro un sekundāro veselības aprūpi var decentralizēt. Šajā procesā iespējams izmantot pašreiz funkcionējošās vadības struktūras, tās reorganizējot.

Valstij jāsaglabā pilna atbildība tikai pār tām veselības aprūpes jomām, kurās tai ir neapstrīdamas priekšrocības, piemēram, terciārā veselības aprūpe. Citās jomās valstij jāapmierinās ar samērīgu uzraudzību.

Veselības kvalitāte ir atkarīga no nozares finansējuma. Taču šis finansējums nav jāmeklē ne jaunu nodokļu radīšanā, ne naudas koncentrācijā, atņemot finansējumu lokālajām slimnīcām. Finansējuma pieaugums jāpanāk, veicinot ekonomikas attīstību un pakāpeniski palielinot veselības finansējuma daļu līdz ar pieaugumu valsts un pašvaldību budžetos. Jo bagātāka sabiedrība, jo lielāku līdzekļu daļu varēs veltīt veselībai.


Brīvais laiks un sports


Cilvēku garīgā un fiziskā veselība ir atkarīga no pilnvērtīgām un regulārām brīvā laika pavadīšanas iespējām. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem un bērniem, kuru lietderīgā brīvā laika organizācija ir būtiski atkarīga no valsts un pašvaldību atbalsta. Palielinot finansējumu gan profesionālā, gan amatieru sporta attīstībai, ir jāpanāk, lai brīvā laika pavadīšanas iespējas tiktu nodrošinātas katrā pašvaldībā un darbs ar jaunatni tiktu vienmērīgi attīstīts visā valstī. Sporta kustībai kā veselības veicinātājai ar fiziskām aktivitātēm ir lielāka ietekme uz sabiedrības veselību nekā jebkurai citai sociālai kustībai.  

Latvijas valsts nav tik bagāta, lai vienlīdzīgi varētu atbalstīt ikvienu sporta veidu. Tāpēc tai ir jānosaka prioritārie sporta veidi, kas nodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas iesaisti sportiskajās aktivitātēs. Radot labvēlīgus sportošanas apstākļus un veicinot interesi par sportu, tiks veidota gan veselīgāka sabiedrība, gan radīti labvēlīgi priekšnosacījumi augstu sasniegumu sportam.

Drošība

Valsts stabilas attīstības pamats ir cilvēku pārliecība par visas sabiedrības un savu personisko drošību.

Latvijas valsts ārējās drošības garants ir pārdomāta un profesionāla Latvijas valsts aizsardzības politika. Tā balstās uz Latvijas aktīvu dalību Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanā, Latvijas aktīvu dalību Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma (NATO) organizācijās un augsti profesionālu un efektīvu Nacionālo bruņoto spēku un īpaši Zemessardzes, kā patriotisku motīvu vadītas un noskaņotas sabiedrības aktīvās daļas, attīstību.

Latvijas valsts iekšējās drošības garants ir pārdomāta un profesionāla pilsoņu tiesību un likumīgo interešu aizsardzības politika. Tā balstās uz intensīvu noziedzības apkarošanu: cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību, nelegālo imigrāciju, tirdzniecību ar cilvēkiem un narkotikām un profesionālu un efektīvu tiesībsargājošo un likumību un kontroli nodrošinošo institūciju attīstību. Jāstiprina iedzīvotāju uzticības līmeņa palielināšanās valsts tiesībsargājošajām iestādēm.

Jāpilnveido tiesu un sodu izpildes sistēma, nodrošinot uz personai individuāli orientētu pieeju. Jāpanāk maksimāla piemēroto sodu efektivitāte. Vieglas lielas sabiedriskās bīstamības nodarījuma gadījumos brīvības atņemšanu aizstāt ar piespiedu darbu, kas ļautu samazināt arestēto personu uzturēšanas izmaksas līdz minimumam un vienlaicīgi nestu labumu sabiedrībai.

Ārlietas

Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm. Starptautiskās un starpvalstu attiecības jāveido kā nacionālo interešu turpinājums un to aizstāvība pasaulē. Mūsdienu pasaulei ir raksturīga atklāta ekonomika un politika, notikumi otrā zemeslodes pusē ietekmē procesus Latvijā vairāk nekā jebkur agrāk.

Attiecības ar starpvalstu organizācijām, citām pārnacionālām organizācijām, valstīm un tautām, jāveido, izvirzot trīs prioritātes:

1) nacionālo drošību,
2) Latvijā ražoto preču un pakalpojumu virzīšanu globālajos un Eiropas tirgos
3) investīciju piesaistīšanu Latvijā, tādējādi veicinot sociālo un ekonomisko attīstību.

Līdz šim Latvija neizcēlās ar prasmi formulēt un aizstāvēt nacionālās intereses. Nevienā ES institūcijā Latvijai nav tik daudz balsu, lai varētu būtiski ietekmēt rezultātu. Taču ir daudz dažādu iespēju, kas netiek prasmīgi izmantotas. Līdz šim Latvijas zemniekiem ir vieni no mazākajiem zemes platības maksājumiem, tiek plānots samazināt attīstības veicināšanai pieejamos kohēzijas līdzekļus. Līdz šim nav jūtams būtisks valdības atbalsts Latvijas preču un pakalpojumu virzībai pasaules tirgos.

Saistībā ar pasaules ekonomisko krīzi citas valstis pašu radīto problēmu risināšanu vēlas uzvelt tādām valstīm kā Latvija, kura nav vainīga ne pārmērīgu parādu radīšanā, ne netālredzīgā monetārajā un banku uzraudzības politikā. Latvijas iedzīvotājiem nav jāmaksā par citu tautu kļūdām, ierobežojot savu attīstību. Citas dalībvalstis gadu desmitiem ir attīstījušas savu infrastruktūru, un Latvija nevar fiskālās solidaritātes dēļ atteikties no līdzvērtīgas infrastruktūras izveidošanas.

Globālās intereses. Konsultējoties ar nacionālajiem uzņēmējiem, jāveic globālo tirgu izvērtējums, nosakot perspektīvus segmentus. Šajos segmentos jānodrošina Latvijas preču un pakalpojumu virzīšana, izmantojot tādus līdzekļus kā pozitīva Latvijas tēla veidošana, līdzdalība attīstības sadarbības projektos, līdzdalība starptautiskās miera uzturēšanas operācijās un ekonomikas atjaunošanas pasākumos, tieša Latvijas uzņēmēju interešu lobēšana attiecīgo valstu varas un pārvaldes institūcijās. Latvijas interešu virzīšana jāveic, elastīgi piemērojoties vietējiem apstākļiem un fokusējoties uz teritorijām, kurās Latvijas produktiem ir priekšrocības.

Eiropas intereses. Veidojot politiku Eiropas Savienībā, mūsu pamatlīnijai jābūt šādai: skaidrot visām dalībvalstīm, ka ekonomiski un sociāli atpalikušas Latvijas saglabāšana nav kopīgās interesēs, tādēļ jāļauj šai teritorijai pilnvērtīgi attīstīties. Latvijas īpašo interešu aizstāvībai jāpiedāvā īpatnēji nestandarta risinājumi, kas noformējami atsevišķu protokolu veidā pie kopējiem līgumiem.

Jāpanāk, lai ES institūcijas atzītu, ka par Latvijas fiskālās politikas galveno rādītāju jākļūst valsts parāda attiecībai pret iekšzemes kopproduktu. Jāpanāk, ka fiskālās disciplīnas jomā  Eiropas kopējo problēmu risināšanā akcents būtu uz atpalicības samazināšanu, izlīdzinot atšķirības ar pārējo Eiropas tirgus daļu. Vienlaikus ar fiskālās disciplīnas pasākumiem jāpanāk intensīvs ES atbalsts kohēzijas pasākumiem, lai divos ES budžeta periodos sasniegtu vidējo Eiropas kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Diplomātijas galvenais uzdevums ir veicināt šā mērķa atzīšanu par atbilstošu ES kopējām interesēm.

Eiropas politikā prasmīgi jāmeklē sabiedrotie, ievērojot katras ES institūcijas specifiku. Daudz kas būs atkarīgs no Latvijas pārstāvju līderības prasmēm un no viņu morālā spēka. Daudz kas būs atkarīgs no valdības prasmes pilnā mērā izmantot ES likumu pieļautās iespējas nacionālajās interesēs. Īpaši tas attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanu Latvijas zemniekiem.
Investīciju piesaiste tautsaimniecībai un tūrisma veicināšana. Investīciju piesaiste ir būtiski atkarīga no Latvijas tēla, ko veido arī ārpolitiskiem līdzekļiem. Ārpolitikas uzdevums ir reklamēt iespējas un priekšrocības, kas atrodamas Latvijā. Lai radītu labvēlīgus nosacījumus globālajiem investoriem, jāstrādā pie savstarpēji izdevīgiem līgumiem, kas rosinātu kapitālu ieguldīt tieši Latvijā.

Svarīgi tautsaimniecības uzdevumi nav atrisināmi bez aktīvas ārpolitikas. Latvija ir ieinteresēta īpašos nosacījumos, kas veicinātu personu, pakalpojumu un preču kustību pāri ārējai ES robežai ar Krieviju un Baltkrieviju. Šādu nosacījumu radīšanai aktīvi jādarbojas gan Briselē, gan Maskavā. Diplomātiskie panākumi šajās jomās varētu kļūt par pamatu Latgales atdzimšanai, salīdzinošo trūkumu pārvēršot par reģiona salīdzinošo priekšrocību.

Piebilde

Programma izstrādāta, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas ir šīs programmas atbalstītājs, varētu aktīvi piedalīties tās īstenošanā. Tai jākļūst par ceļvedi LZS biedriem un tās atbalstītājiem, kuriem būs iespējas iesaistīties sava novada vai pilsētas būtisku jauninājumu risināšanā un tādējādi iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā. Programmā norādītas galvenās problēmas, kurām jābūt LZS ikdienas uzmanības centrā, bet tas nenozīmē, ka LZS nesekos līdzi cietiem procesiem sabiedrībā.

 

Programma pieņemta CP LZS kongresā 2012. gada 24. martā, Jelgavā