Aktualitātes

106950

Izstrādāts alternatīvs piedāvājums administratīvi teritoriālajai reformai
Apskatīt komentārus (0)


18.06.2019


Lai novērstu tālāku sociālekonomisko sarukšanu un iedzīvotāju skaita mazināšanos, Latvijā ir jāveic daudz plašāka teritorijas attīstības pārvaldības reforma, tostarp nepieciešams izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām un jāmaina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījums. Šāds Latvijas zinātnieku izstrādāts priekšlikums izskanēja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konferencē "Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi".

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 23 gadu laikā Latvija zaudējusi aptuveni 23% iedzīvotāju. Darbaspēka aizceļošana radījusi milzu atšķirības starp reģioniem un Rīgu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd piedāvā labot situāciju ar administratīvi reģionālo reformu, apvienojot novadus.

"LLPA un pašvaldības piekrīt, ka reforma ir nepieciešama, taču VARAM piedāvājums nesniedz atbildes uz virkni svarīgu jautājumu. Latvijas zinātnieku piedāvātā alternatīvā reforma ir pirmais solis, lai rastu patiešām efektīvu risinājumu, kas apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī un izlīdzinātu reģionu nevienlīdzību. Tāpēc LLPA kopā ar pašvaldībām turpinās publiskās diskusijas, lai pārliecinātu valdību un politiķus, ka reformai jābūt daudz dziļākai un pārdomātākai, nekā šobrīd piedāvā ministrija," uzskata LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

“Jau Novadu dienā, kas notika šī gada 12. aprīlī Gulbenē, pirmo reizi no pašvaldībām izskanēja priekšlikums prioritāri risināt reģionālās attīstības jautājumu. Šo konferenču cikla noslēgumā zinātnieki, izvērtējot Latvijas situāciju, secināja, ka mūsu valstī ir nepieciešama plaša teritorijas attīstības pārvaldības reforma, vispirms izveidojot apriņķus. Lai veidotu teritoriāli lielākās pašvaldības ES, ir jābūt stingri pamatotiem argumentiem. Ir teritorijas, kuras redz iespēju apvienoties, ja ir iespējama ilgtspējīga attīstība, konkrēti, uz rezultātu vērsti mērķi. Šobrīd ir izteikts konkrēts priekšlikums, ceram, ka VARAM ieklausīsies gan zinātnieku, gan pašvaldību viedoklī, lai rastu labāko risinājumu katras teritorijas, visas valsts attīstībā un iedzīvotāju labā,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

Latvijas zinātnieki Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis secinājuši, ka centralizēta un sektoriāli organizētā valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu no finansiālajiem, institucionālajiem resursiem un funkcijām, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Tāpēc zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas attīstības pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

Administratīvi teritoriālā reforma ir jāsāk ar reģionālā līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu izveidi. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana. Plānošanas reģionu gadījumā visi apriņķi būtu lielāki par 200 tūkst. iedzīvotāju vai tuvu tam.

Līdz ar apriņķu izveidošanu, ir jāveic arī finanšu pārvaldības reforma, jo pašlaik pastāv fundamentālas pretrunas esošajā sistēmā. Tāpēc ir jāmaina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījums, ņemot vērā ne vien iedzīvotāju, bet arī darba vietu skaitu pašvaldībās. Tas motivētu pašvaldības vairāk piesaistīt uzņēmējus, nevis tikai rūpēties par dzīvojamiem rajoniem.

Un tikai pēc pirmo divu posmu īstenošanas būtu jāķeras pie trešā – pašreizējo novadu apvienošanas.

Pēc priekšlikuma autoru domām, piedāvātais risinājums nav ideāls, tomēr tas ir pamats Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reformas infrastruktūras adaptācijai un mobilitātes attīstībai, izglītības, veselības aprūpes, sporta un kultūras būvju tīkla pilnveidošanai, biznesa attīstības veicināšanai Latvijas teritorijā, kā arī multicetriskai vai pat policentriskai attīstībai.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija 






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

  

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus




Twitter

Latvijas Zemnieku sa
09:14, Nov 22
RT @DienaLv: Krauze aicina parakstīties par Saeimas atsaukšanas referendumu https://t.co/YQ7ZLTAkf2
Latvijas Zemnieku sa
15:56, Nov 21
RT @ltvzinas: “Kamēr Latvijā industrija paliks piena litru, graudu tonnu vai baļķu un dēļu līmenī, tā nebūs pelnītspējīga. Ir nepieciešams…
Latvijas Zemnieku sa
15:52, Nov 21
RT @DanaReiznieceOz: Nez, vai Rīga reiz piedzīvos koncertzāli. Izdevīgāk taču bezgalīgi vētīt variantus. Šodien Budžeta komisijā atkal jau…

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit