Aktualitātes

87217

FM: Pašvaldībās pieaug izdevumi ES fondu projektiem
Apskatīt komentārus (0)


27.07.2018


Šogad pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā bija vērojams 57,8 milj. eiro pārpalikums*. Tas ir par 43,1 milj. eiro mazāks kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar intensīvu ES fondu projektu ieviešanu pašvaldībās. Kā rezultātā kopējie izdevumi pieauguši par 95,7 milj. eiro jeb 8,4%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu.

 

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo  pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā pusgadā,  salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 52,6 milj. eiro  jeb 4,2% un sasniedza 1296,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā  auguši par 8 milj. eiro jeb 1%. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas  veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis  (NĪN), kas vēsturiski veido gandrīz 99% no nodokļu ieņēmumiem. IIN  ieņēmumi pašvaldību budžetā auguši par 7,1 milj. eiro jeb 1,1%. Savukārt  NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu,  samazinājušies par 1,3 milj. eiro jeb 0,9%

 

IIN izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar šā gada 1. janvāri. Nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, kā piemēram, paaugstinātā minimālā alga no 380 eiro līdz 430 eiro, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. Nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai pašvaldībām 2018. gada pirmajā pusgadā paredzēta speciālā dotācija 10,9 milj. eiro, kuras apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada pirmajā pusgadā tika veiktas atmaksas 110,9 milj. eiro apmērā. Tas ir par 31,8 milj. eiro jeb 40,2% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Jāatzīmē, ka pirmajā pusgadā netika sasniegta valsts budžeta likumā noteiktā IIN prognoze pašvaldībām, līdz ar to no valsts pamatbudžeta tika kompensēti 7,8 milj. eiro pašvaldībām, lai sasniegtu valsts budžeta likumā noteikto IIN ieņēmumu līmeni.

 

NĪN ieņēmumi pirmajā pusgadā samazinājušies pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā. Samazinājumu 1,3 milj. eiro apmērā daļēji var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis.

 

Šā gada pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis valsts transfertu apjoms, kas palielinājies par 46,6 milj. eiro jeb 12,6% un sasniedzis 415,6 milj. eiro. Par 48,1 milj. eiro pieauguši valsts transferti ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

 

Nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā samazinājušies par 4,2 milj. eiro jeb 13% un veidoja 27,9 milj. eiro. Samazinājums ir saistīts ar zemes pārdošanu 2017. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem uzrādīja pieaugumu 2,9 milj. eiro apmērā jeb 4,4%, sasniedzot 67,4 milj. eiro.

 

Kopējie pašvaldību izdevumi pirmajā pusgadā pieauguši par 95,7 milj. eiro jeb 8,4% un sasniedza 1238,9 milj. eiro. Izdevumi pieaugumu temps ir lēnāks kā 2017. gada pirmajā pusgadā (14%). Taču jāņem vērā, ka augsto pieauguma tempu 2017. gadā nodrošināja zemā izdevumu bāze 2016. gadā, it sevišķi zemi bija ES fondu izdevumi 2016. gadā. Savukārt šā gada pirmajā pusē kopējie ES fondu projektu izdevumi uzrādīja 47,5 milj. eiro pieaugumu jeb palielinājās vairāk kā 2,7 reizes, sasniedzot 75,4 milj. eiro. Tieši, pateicoties aktīvai ES fondu projektu īstenošanai, pieauguši arī kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 46,4 milj. eiro jeb 32,7%, sasniedzot 188,5 milj. eiro. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kas pieauga par 29,2 milj. eiro.

 

Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauguši par 49,2 milj. eiro jeb 4,9%, sasniedzot 1050,4 milj. eiro. Lielāko uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 34,5 milj. eiro jeb 6,1% un 12,3 jeb 4,5%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018. gada 1. janvāri. 






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

  

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus






Twitter

Latvijas Zemnieku sa
14:52, Aug 10
RT @Finmin: Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda #ESfondi finansējumu! Uzzini vairāk šeit: https:/…
Latvijas Zemnieku sa
14:44, Aug 10
RT @ltvzinas: Šorīt @RitaPanorama, klātesot partiju deleģētajiem cilvēkiem, tika izlozēta secība, kādā 13. Saeimas vēlēšanās startējošie po…
Latvijas Zemnieku sa
09:46, Jul 26
RT @Zemkopibas_min: Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: Latvijas lauksaimnieku būtisko interešu ievērošana būs atkarīga no ES dalībvalstu so…

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit